Amerikā vienmēr cienīti cilvēktiesību aizstāvji, arodbiedrības tur ir visai ietekmīgas organizācijas, ar kurām rēķinās valdība (pamēģini tik ignorēt – saņemsi tādu protestu vilni, ka maz neliksies), kuras apvieno visās tautsaimniecības nozarēs strādājošos. Taču tā nav bijis vienmēr... Un, kā parasti, lauksaimniecības strādnieku arodbiedrība tika izveidota visvēlāk.
Cēzars Čavess dzima meksikāņu izcelsmes fermeru ģimenē Arizonā. Viņa vecāki bija cēlušies no dzimtām, kas dzīvoja un strādāja uz šīs zemes vēl tajos laikos, kad Arizona neietilpa ASV sastāvā, viņi nekad nav bijuši imigranti. Līdz Lielās depresijas sākumam Čavesi saimniekoja savā zemē, bija pārtikuši un veiksmīgi. Ekonomiskā krīze visu apgrieza kājām gaisā. Kad Cēzara tēvs nevarēja nomaksāt kredītu, viņam nācās pārdot zemi un kļūt par parastu algotu strādnieku kaimiņu fermā.
Cēzars bija spiests pamest skolu, lai pelnītu iztiku. Algotu lauksaimniecības strādnieku dzīves apstākļi ASV dienvidos tolaik (pagājušā gadsimta 30. – 40. gadi) ne ar ko neatšķīrās no lopu dzīves apstākļiem. Šeit pamatā strādāja migranti no Meksikas, par kuru tiesībām neviens nelikās ne zinis. Algotiem strādniekiem nebija ne mitekļa, ne instrumentu. Darba diena ilga 12 – 14 stundas, bet darba alga tik tikko glāba no bada nāves. No desmit gadu vecuma Čavess strādāja vīnogulāju laukā, mācības nācās savienot ar darbu, pastāvīgās ģimenes pārvietošanās dēļ astoņu gadu laikā tika nomainītas 30 skolas! Pēc 8. klases beigām mācības nācās pārtraukt. Savienot tās ar darbu kļuva neiespējami… 1946. gadā, kad Cēzaram apritēja 19 gadi, viņu iesauca kara dienestā. Dienēja flotē, Klusajā okeānā, blakus Japānai. Pēc demobilizācijas Čavess apmetās uz dzīvi centrālajā Kalifornijā, veiksmīgi apprecējās un… sāka strādāt organizācijā, kas nodarbojās ar Latīņamerikas imigrantu tiesību aizsardzību.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 26 (31.03.2017.)
