Iestājoties pavasarim, viena no zemnieku aktuālākajām problēmām ir grants ceļu stāvoklis un ierobežojuma zīmju izlikšana uz tiem. Iepriekšējos rakstos informējām lasītājus, ka Latvijā no visiem ceļiem vairāk nekā puse ir grants ceļi, kuru stāvoklis ir kritisks. Vēl sliktāks stāvoklis ir uz pašvaldību grants ceļiem, kuru remontdarbiem trūkst līdzekļu kopš 90-tajiem gadiem.
Lai mazinātu ceļu bojāeju, pašvaldības ik pavasari uzstāda braucamo transportlīdzekļu masas ierobežojošās ceļa zīmes, kuras tiek noņemtas oktobrī, līdz ar to šajā aizlieguma periodā, negatīvi ietekmējot vietējo lauksaimnieku, zemnieku un meža izstrādātāju darbību, kas nes ievērojamus zaudējumus un rada virkni neērtību.
Jau iepriekšējā rakstā minējām, ka slikto valsts un pašvaldību ceļu dēļ valsts tautsaimniecībai ik gadu tiek radīti zaudējumi, kas lēšami 880 miljonu eiro apmērā. Ierobežojošās ceļa zīmes rada vietējiem zemniekiem neērtības un, ja zemnieki oficiāli iesniedz iesniegumus pašvaldībās par konkrētā ceļa posma izmantošanu šajā aizlieguma periodā, tiem likuma kārtā ir jāatbild par ceļa kvalitāti. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā būs jāveic ceļa remonts par saviem līdzekļiem. Tāda nu ir tā Latvijas valsts politika uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai. Uzņēmējs maksā nodokļus, cenšas nodarbināt vietējos iedzīvotājus un, ja vēlas būt aktīvs saimnieks, pats remontē pašvaldības un valsts ceļus, lai no tā neciestu un neapstātos viņa saimnieciskā darbība.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 30 (18.04.2017.)
