Ko mēs zinām par samurajiem? Droši vien tikai to, kas atspoguļots dažās mākslas filmās, kā arī aprakstīts vairākos piedzīvojumu romānos. Mūsu iztēlē samuraji ir seni karotāji ar stingru goda kodeksu, drošsirdīgi un bez kompromisiem. Japānas vēsturē bija laiks, kad samurajiem bija nozīmīga loma valsts pārvaldē, viņi bija armijas pamatsastāvdaļa ar plašām tiesībām un privilēģijām. Tie samuraju pēcteči, kuri mūsdienās dzīvo Uzlecošās saules valstī, bieži vien nopūšas par tiem labvēlīgajiem laikiem. Taču vispār samuraji nav varoņi no tālās pagātnes, vismaz ne no pārāk tālas…
Takijiro Oniši piedzima 1891. gadā mazā ciematiņā. Kā jebkurš puisēns no samuraju dzimtas pēc skolas beigšanas Oniši tika atdots karaskolā (mūsu gadījumā Jūras kara skolā). Profesionālo kareivju jaunais pēcnācējs no vecākiem mantoja neparastu raksturu. Par spīti tradicionālajai japāņu atturībai un tradīcijām godāt priekšniecību un bez ierunām izpildīt visas pavēles, Oniši nevarēja palikt mierā, ja viņa komandieri deva absurdus vai bezjēdzīgus rīkojumus. Kursants strīdējās, izteicās ne visai patīkami, vārdu sakot, izturējās kā samuraji XVIII gadsimtā. Viņa uzvedība noveda pie tā, ka spītīgo audzēkni vairākas reizes izdzina no skolas, taču pēc kāda laika atkal atjaunoja – viņa sekmes vienmēr bija izcilas.
Kopš 1912. gada Oniši bija armijā. Pirmā pasaules kara laikā jaunais virsnieks dienēja jūras aviācijā. Lidmašīnas tajā laikā bija retums pat Eiropā, nerunājot par Japānu. Bija primitīvas lidmašīnas, armijas vīri pagaidām nespēja iedomāties, kā tās varētu pielietot karā. Sākumā aviāciju izmantoja izlūkošanas nolūkos. Takijiro Oniši apguva visu armijas rīcībā esošo lidaparātu vadīšanu, veica vairākus lidojumus dienā, piegādāja vērtīgu informāciju par ienaidnieka flotes pārvietošanos. Viņa karjera bija veiksmīga, reizē ar apbalvojumiem un pateicībām viņš regulāri saņēma paaugstinājumus. Jau pēc diviem dienesta gadiem Oniši piedāvāja iestāties kara akadēmijā, viņa karavīra talants tika novērtēts. Taču pēc iestāšanās kara akadēmijā atkal sākās nepatikšanas. Ņemot vērā kaujās gūto pieredzi, Takijiro skaudri izteicās par tiem pasniedzējiem, kuru idejas sen bija novecojušas, nelaida garām iespēju pastrīdēties. Pārdrošo virsnieku atkal izslēdza. Taču tagad par viņu iestājās Japānas armijas Ģenerālštāba priekšnieks. Pabeigt akadēmiju tomēr izdevās.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 42 (02.06.2017.)
