Māksliniekam nepieciešams muzejs … Protams, pagājis tas laiks, kad Apollona pavadones no dievu valstības atnesa mirstīgajam diženu velti – iedvesmu un talantu. Taču katram radītājam joprojām ir nepieciešams tā noslēpumainā un nenoteiktā dvēseliska pacēluma un enerģijas uzplaiksnījuma avots, kurš palīdz radīt kārtējo šedevru. Mākslinieki, kuri radīja vēl Renesanses laikmetā, rada iedvesmu savu modeļu skaistumā, daudzas no viņām pēcāk kļuva par to mīļākajām un pēc tam par sievām… Kurš gan nezina slaveno Saskiju, pateicoties kurai pasaule iepazina Rembranta diženos darbus, bet Gala, kura gadu desmitiem iedvesmoja sirreālisma pamatlicēju un savu vīru Salvadoru Dalī trakākajiem un debešķīgākajiem eksperimentiem? Taču par Ogista Renuāra mūzu Alīnu Šarigo zināms pavisam nedaudz…
Renuārs bija pazīstams kā jauno skaistuļu mednieks, bez kuru uzmanības viņš vienkārši nespēja radīt, momentā zaudējot interesi par dzīvi. Taču Alīna… Lauku meitene, 19 gadus par viņu jaunāka, neievērojama un ļoti pieticīga… Ģimenes dzīvē mākslinieki reti ir laimīgi, bet ne šajā gadījumā… Kur slēpjas Alīnas Šarigo noslēpums? Iegūt atbildi uz šo jautājumu cenšas svešu ģimenes noslēpumu tīkotāji jau vairāk nekā simts gadus.
Alīna Šarigo piedzima zemnieku ģimenē, tiesa, vecāki drīz vien pārstāja apstrādāt zemi un lielāku ienākumu dēļ pārslēdzās uz pilsētnieciskām nodarbēm: mātei atklājās šuvējas dotības, tēvs atvēra savu konditoreju. Grūti pateikt, kas notika šajā labvēlīgajā ģimenē, ļaunas mēles apgalvoja, ka pie vainas bija Šarigo kundzes īgnais un ķildīgais raksturs, taču ģimenes tēvs atstāja savu laulāto, kad viņa meitai Alīnai nebija apritējis pat gads. Francūzis konditors devās meklēt laimi pāri okeānam uz Ameriku. Jau tā sarežģītā dzīve kļuva vēl sarežģītāka. Alīnas māte nolēma doties uz Parīzi, lai iekārtotos darbā par šuvēju un nodrošinātu daudzmaz ciešamu dzīvi bērniem. Meiteni nodeva audzināšanā radiniekiem, pēc tam klostera skolā, kur Alīna iemācījās šūt. Māte apciemoja savus bērnus tikai vienreiz gadā, Ziemassvētkos. Bērni vairījās no viņas, uzskatīdami savu tanti un tēvoci par īstajiem vecākiem.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 48 (27.06.2017.)
