Grūti pateikt, kāpēc tieši šo dienu franči ir izvēlējušies par godu šokolādei. Francija vēlāk nekā citas Eiropas valstis iepazinās ar šo eksotisko produktu, turklāt galvenās šokolādes ražotājvalstis ir Beļģija, Šveice un ASV. Labākās šokolādes tortes tiek ražotas Austrijā (ko vien vērta ir slavenā “zāhera torte”). Franču ieguldījums “šokolādes lietā” nav mazsvarīgs: viņi līdz pat šai dienai visaugstāk vērtē šokolādi, kura izgatavota pēc senām receptēm, viņi izdomāja vārdu “šokolatjē” (šokolādes izgatavošanas meistars), galu galā viņi izdomāja, ka tieši 11. jūlijā pasaulē svin visgardākā kāruma svētkus!
Eiropiešus ar šokolādi iepazīstināja acteki… Kā tad iepazīstināja… Vienkārši eiropieši ieraudzīja, ka daudzi Amerikas pamatiedzīvotāji, īpaši vīrieši-karotāji dzer kaut kādu dzērienu nepatīkamā, tumšā krāsā. Dzēriena garša atbilda nosaukumam – čokolatļs (rūgtais ūdens). Līdzekli spēku uzturēšanai un omas uzlabošanai indiāņi gatavoja no apceptām kakao pupiņām, ūdens un rūgtiem pipariem. Kolumba ekspedīcijas spāņi dzērienu nenovērtēja, taču uz mājām atveda, lai ar dīvaino eksotiku iepriecinātu radus un draugus. Piedāvāt šokolādi karalim uzdrošinājās tikai tad, kad kādam ienāca prātā doma nepievienot piparus, bet ūdeni aizstāt ar cukurniedru sulu. Tas notika nedaudz vēlāk, kad iekarot zemes Jaunajā pasaulē devās Kortess. Monarhs novērtēja “rūgto ūdeni” jaunā izpildījumā, kārums iepatikās galmam, bet simts gadu vēlāk tas sasniedza Franciju.
Ilgu laiku šokolādi izmantoja dzēriena, visbiežāk karsta, veidā, pievienojot augļu sulas, vaniļu un citas aromātiskas izejvielas. “Čokolatļu” dzēra tikai aristokrāti un ļoti turīgi ļaudis, jo tas bija dārgs.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 52 (11.07.2017.)
