Dzīvojam straujā, zinātniski tehniskā progresa laikmetā. Jaunas tehnoloģijas pašas klauvē pie durvīm, un jebkurā nozarē tas, kurš strādā “pa vecam”, ir nolemts neveiksmei. It īpaši lauksaimniecībā, jo Baltijas valstis – lauksaimniecības riska zona, bet planētas globālā sasilšana, pretēji loģikai, pret mums vēršas ar daudz zemākām pavasara – vasaras temperatūrām. Klimatiskais faktors pašreiz ir tāds, ka visas savas dzīves laikā neatceros tik mitru un vēsu vasaru. Agri pavasarī bija sausums, kas sējas laikā radīja trauksmi par ūdeni augiem, turpmāk lietus kļuva tik bieža parādība, ka jaukas dieniņas mēs uztveram kā retas Visaugstākā dāvanas. Bet nakts no otrdienas uz trešdienu vispār izvērtās tik lietaina, it kā debesis atvērtu bezdibeni…
Pavisam noskuma tūrisma biznesa organizatori: ir zaudēta puse pavasara – vasaras sezonas. Lopkopji vispār šo gadu sauc par katastrofu, kad no leknās zāles nevar sagatavot ne sienu, ne skābsienu. Turklāt daudzām saimniecībām, kas izvēlējušās piena un gaļas specializāciju, ir jāsagatavo tūkstošiem tonnas rupjās barības, bet labākais laiks jau nokavēts. Cik spēka veltīgi izlietots, bet tie taču ir milzīgi zaudējumi un īsts stress, kad tavā acu priekšā zudībā iet nopļautā zāle. Ir satraukti kartupeļu audzētāji, biškopji… Izturības eksāmens – tā nav retoriska frāze, bet Latgales zemnieku dzīvesveids.
Taču ne viss ir tik slikti, un, kā parādīja Krāslavas novadā nesen rīkotais graudaugu un rapša audzētāju seminārs, labvēlīgos laika apstākļos ražas novākšanas laikā ir cerības iegūt augstu ražu. Proti, mūsdienu zemkopjiem ir attīstīts ķīmiskais arsenāls, kas ļauj paredzēt ne tikai klimatiskos riskus, bet arī jebkuros apstākļos panākt augstus rādītājus.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 54 (18.07.2017.)
