Par baismīgajiem “sarkano khmeru” valdīšanas gadiem Kambodžā pasaule zina jau sen. Šīs “slavenās” partijas darbības, kura visus savus spēkus veltīja tautas iznīcināšanai, satricināja pasaules sabiedrību daudz spēcīgāk nekā Otrā pasaules kara nacistu zvērīgā rīcība. Ja hitlerieši pamatā iznīcināja citu tautību pārstāvjus, tad polpotieši rīkojās citādāk… Traģēdijas mērogs – divi miljoni cilvēku četru gadu laikā… Toreiz ik dienu sodīja 1400 cilvēkus. Bez tiesas, par vismazākajiem režīma pārkāpumiem, bet biežāk vispār bez jebkādas vainas. Vērā netika ņemts ne vecums, ne dzimums, bojā gāja gan veci ļaudis, gan bērni… Ta Moks – tas ir pseidonīms, kas tulkojumā nozīmē “vectētiņš Moks”. Ļaundara īstais vārds – Čits Čoeuns, bet partijas līdzgaitnieki viņu maigi iesauca par “miesnieku”…
Čits Čoeuns piedzima nelielā pilsētiņā Kambodžas austrumos. Viņa tēvs bija khmers, bet māte ķīniete. Ģimene bija cienījama un diezgan turīga. Pēc neilgas skološanās Čits izteica vēlmi kļūt par budistu klostera mūku. Vecāki ilgi nepretojās un jau 13 gadu vecumā atbalstīja savam vecumam pārsteidzoši gudrā bērna vēlmes, Čouens jaunākais kļuva par mūku. Šis apstāklis tikai stiprināja ģimenes autoritāti, tiesa, ne uz ilgu laiku.
Kad Čitam apritēja 16 gadi, viņš aizgāja no klostera uz partizānu vienību, lai cīnītos pret franču kolonizatoriem. Kara laikā frančus nomainīja japāņi, arī pret viņiem cīnījās jaunais patriots, sapņodams par brīvu un laimīgu dzimteni. Karš beidzās, un Čits nolēma turpināt mācības, šoreiz jau laicīgā mācību iestādē; viņš studēja budisma filozofiju, taču jau atkal neilgi. 1964. gadā 38 gadus vecais Čoeuns pievienojās antifranču kustībai “Issaraks”. Taču jau drīz vien vīlās organizācijas demokrātiskajās un humānajās metodēs, uzskatīdams tās par neefektīvām un pat kaitīgām dzimtenes atbrīvošanai. Karstasinīgais un neiecietīgais “filozofs” atstāja galvaspilsētu, bet provincē pievienojās radikālajai komunistiskajai “sarkano khmeru” kustībai. Šeit var pārliecinoši teikt, ka šajā brīdī “nomira” Čits Čoeuns, bet “piedzima” Ta Moks, kurš no draugiem ieguva iesauku “miesnieks”.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 55 (21.07.2017.)
