Šodien jau laikam vairs nav palikušas ne īsti “sievišķīgas”, ne īsti “vīrišķīgas” profesijas. Sieviešu gadsimtu cīņa par līdztiesību ir nesusi savus augļus. Pavisam cita lieta bija pirms 200 gadiem. Toreiz sieviešu profesiju uzskaitījums bija visai pieticīgs, ja ne galīgi niecīgs. Medicīnā “ vājā dzimuma pārstāvēm” žēlsirdības māsas amats bija lielākais sasniegums. Taču izņēmumi tomēr bija! Balkliju ģimene bija pieskaitāma pie Anglijas cienījamo veikalnieku kārtas. Viņi tirgoja zaļumus un citus augļus no Londonas tuvumā dzīvojošo fermeru dārziem. Ilgu laiku viņiem veicās ļoti labi, un meita Margarēta tika uzskatīta par perspektīvu līgavu nākotnē. Viss mainījās pēkšņi: Balkliji izputēja. Problēmas bira viena pēc otras. Līgavaiņus kā ar vēju aizpūta, bet pašu meiteni gaidīja diezgan pazemojoša nākotne – viņai bija jākļūst vai nu par bagātas lēdijas kompanjoni vai par guvernanti. Taču misis Balklijai tāda karjera savai meitai šķita nepieņemama, tādēļ radās neparasts un riskants plāns.
Steidzīgi tika atrasts advokāts, kuram patika iedzert un kurš bija gatavs uz jebkādām afērām. Par diezgan pieticīgu samaksu tika izgatavots dokuments uz Džeimsa Berija vārda. Tika iegādāts vīriešu apģērbs. Stingru pamācību un līdzīgu instrukciju pavadīts, nakts aizsegā no Balkliju mājas izbrauca jauns cilvēks vārdā Džeimss, neparasti līdzīgs Margarētai Ennai…
Edinburgā Džeimss Enna iestājās Universitātes medicīnas fakultātē, un spīdoši to pabeidz. Viņa diplomdarbs par brukas ārstēšanas metodēm tik ļoti iepatikās komisijai, ka tika pieņemts lēmums par šī darba publikāciju, kas kļuva par dzīves ceļazīmi jaunajam un cerīgajam ārstam.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 56 (25.07.2017.)
