Senos laikos, kad Romas vēl pat domās nebija, Tibras upes krastā atradās grieķu ārstniecības dieva Asklēpija templis. Pats tempļa saimnieks dzīvoja netālu, tajos laikos tā bija ierasta parādība, dievi bieži apciemoja cilvēkus un ilgāku laiku uzturējās viņu vidū… Asklēpija mājās saimniekoja viņa meita Higeja, tīrības un veselības patronese. Bet virtuvē valdīja Kulina. Viņa nebija dieviete, bet parasta mirstīga virēja, kura ēdināja gan nama saimniekus, gan visus, kas pie viņiem nāca. Nāca daudzi, galvenokārt slimie un cietēji.
Asklēpijs neatteica nevienam. Tiesa, bieži vien viņš neķērās pie ārstēšanas, bet pieteica ieskatīties virtuvē pie Kulinas, pajautāt viņai padomu… Virējas padomi izdziedēja daudzus… Kad pienāca Kulinas laiks atstāt dzīvo pasauli un pārcelties uz drūmo Aīda valstību, Asklēpijs lūdza Zevam “iekārtot” Kulinu Olimpā. Slava par visādu gardumu sagatavošanu jau sen bija sasniegusi grieķu dievu mitekli, virēju atstāja starp nemirstīgajiem, uzticēdami viņas aizgādībai visus tos, kuri gatavo ēdienu… Tā nu virēja Kulina pārvērtās par dievieti. Bet vārds “kulinārija” parādījās daudz vēlāk, apzīmēdams visu to, kas bija saistīts ar dažādu ēdienu sagatavošanas procesu, visu, kas bija saistīts ar Kulinu…
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 81 (20.10.2017.)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
