Gatavošanās Lieldienām

Ienākot mājīgajās TICa telpās, varēja just vieglu, gaišu atmosfēru un pozitīvu enerģiju, kas virmoja visapkārt. Sievietes kopā ar saviem mazajiem palīgiem čakli rosījās virtuvē. Sabiedrībā viedoklis par bērniem virtuvē ir divējāds. Daži uzskata, ka bērni virtuvē ir traucēklis, jo viņiem ir nepieciešama pārmērīga uzmanība, gatavošanas process iet lēnāk nekā bija ieplānots, vairāk jāuzkopj, taču Māmiņu kluba biedri uzskata, ka bērni virtuvē ir īsti palīgi. Bērniem patīk 
piedalīties gatavošanas procesā - sagriezt augļus vai dārzeņus, rīvēt, veidot formiņas, salikt galda piederumus, degustēt ēdienu, gardi aplaizot karoti vai ieslidinot pirkstiņu bļodā.  Psihologi atzīst, ka bērnu piedalīšanās ēdiena gatavošanas procesā veicina ne tikai fizisko prasmju attīstību, bet ir arī ir pozitīvs ieguldījums bērna pašvērtējuma formēšanās procesā. Turklāt bērna iesaistīšana ēdiena gatavošanā veicina veselīgu ēšanas paradumu attīstību. 

Tāpat kā iepriekšējā reizē, dalībniecēm bija nepieciešams dalīties komandās, jo katrai komandai bija jāgatavo citāds ēdiens. Viena komanda gatavoja citronu krēmu, otra - ātro banānu pīrāgu, bet trešā - burkānu salātus ar olu. Par delikatesi tika atzīti burkānu salāti ar olu uz krekeriem, kas mazajiem īpaši “gāja pie sirds.”  Bērni ar interesi vēroja savas māmiņas gatavojam garšīgos ēdienus un steidzās palīgā.  Viens rīvēja burkānus, otrs grieza vārītas oliņas un banānus šķēlītēs, trešais iebiezināto pienu salika trauciņā, ceturtais izlīdzināja cepumu pamatni banānu pīrāgam. Visi darbojās kā viena liela komanda un nespēja sagaidīt, kad to visu varēs degustēt.

Kad ēdiens  bija gatavs, varēja sēsties pie galda un dalīties iespaidos par gatavošanas procesu, receptēm un garšu. Visas sāka ar salātiem un krekeriem, tad pārgāja uz saldajiem desertiem – banānu pīrāgu un citronu krēmu. Bērniem garšoja desertiņi, jo tie bija rotāti ar krāsainām ēdamām bumbiņām. Kurš gan no tā atteiksies? Kad viss bija notiesāts, vēderi pilni, trauki nomazgāti un viss apspriests, varēja ķerties pie ekoloģisko ziepju pagatavošanas.

Inta Reča demonstrēja pašas gatavotās ziepes, kurām bija dažādas formas, krāsas un rotājumi. Katram bija iespēja pagatavot sev ziepes. Ikviens varēja izvēlēties, kādu aromātu tās ietvers, kādā formiņā tās pildīs un kādus augus liks dekoram. Inta paskaidroja ar ko atšķiras ziepju bāzes viena no otras, un kas ir to sastāvā. Vienām ziepēm bija kristāldzidrā ziepju bāze, otrām kazas piena ziepju bāze, taču abas bāzes neietver sevī nekādu smaržu, tāpēc tās ļoti labi uzsūc krāsu un aromātu. Tā kā Lieldienas jau ir tuvu, mēs izvēlējāmies oliņu, zaķīšu formiņas un dekorējām tās ar sausajiem ziediem.. Tad pēc izvēles pievienojām aromātu un salējām ziepju masu formiņās. Kad ziepju masa tika lieta formiņās, uz mirkli iestājās klusums, un visi ar interesi vēroja notiekošo. Tas šķita apbrīnojami! Noslēgumā iesaiņojām ziepītes dāvanu maisiņos, domājot par mīļajiem, kuriem tās tiks dāvātas Lieldienās. 

Nu bija pienācis laiks “sapņu ķērāju” darināšanai. Vispirms ņēmām lokanus zarus, izveidojām apļa formu un ar metāla stieplīti nostiprinājām galus. Kad pamatne bija gatava, izvēlējāmies diegus, ar kuriem veidosim “sapņu ķērāja” rakstu. Šajā rakstā varēja iekļaut arī dažādus dekorus - pērlītes, spīgulīšus un dekoratīvās spalviņas. Inta stāstīja par “sapņu ķērāju” seno nozīmi. Tas ir paredzēts notvert un paturēt labos sapņus, bet sliktos sapņus izvadīt pa smalkā tīkliņa caurumiem prom. Tos agrāk karināja gultas galvgalī. Galvenais uzdevums ir “sapņu ķērāju” veidot ar labām, pozitīvām domām, tad tas spēs veikt savu funkciju un pasargāt mūs no ļauniem sapņiem. Viņas stāstītais šķita ļoti intriģējošs, tāpēc arī es ķēros pie sava “sapņu ķērāja” darināšanas. Droši varu teikt, ka tā veidošana ir nomierinošs un interesants darbiņš! Arī mazajiem ļoti patika veidot “sapņu ķērājus”! 

Darbs bija pabeigts, vēders pilns, sirds - laimīgi līksmoja, devos mājup līdzi ņemdama pašas gatavotās ziepes, savu “sapņu ķērāju” un sirsnīgas atmiņas par šo burvīgo dienas sākumu! Liels paldies Intai Rečai par praktisko nodarbi un jaunajām receptēm, kuras noteikti tiks pielietotas arī manās mājās. Liels paldies arī Māmiņu kluba dalībniecēm, kuras katru nodarbību veido vēl aizraujošāku nekā iepriekšējo. Katra tikšanās ir praktiska un bagātina manu, kā arī citu dalībnieku pieredzi, tāpēc es aicinu arī citus piedalīties Māmiņu kluba aktivitātēs, jo te nekad nebūs garlaicīgi!

Laima LIEPIŅA