Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 154. gadadiena

Klātesot VUGD priekšnieka vietniekam Intaram Zitānam un VUGD LRB komandierim pulkvežleitnantam Česlavam Šmukstam, tika pasniegti desmit VUGD Goda raksti, 16 VUGD Pateicības un vairākas VUGD LRB Pateicības, tādējādi godinot tos cilvēkus, kuri snieguši ieguldījumu VUGD attīstībā, izrādījuši drosmi, priekšzīmīgi pildījuši dienesta pienākumus un sasnieguši teicamus darba rezultātus. Tostarp Ar VUGD Goda rakstiem apbalvoti: Virsseržants Oļegs Bogdanovičs, LRB Krāslavas daļas nodaļas komandieris; Kaprālis Sergejs Dombrovoļskis, LRB Krāslavas daļas ugunsdzēsējs glābējs; Virsleitnants Aivars Plotiņš, LRB Krāslavas daļas vada komandieris; Kapteinis Arvīds Žvirblis, LRB Krāslavas daļas Dagdas posteņa komandieris. VUGD Pateicība tika izteikta: Virsniekvietniekam Aleksandram Ajučenokam, LRB Krāslavas daļas vada komandiera vietniekam; Kaprālim Valērijam Krūmiņam, LRB Krāslavas daļas Dagdas posteņa ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam); Kaprālim Ērikam Mizānam, LRB Krāslavas daļas Dagdas posteņa ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam); Seržantam Edgaram Plotiņam, LRB Krāslavas daļas ugunsdzēsējam glābējam (autovadītājam).

17. maijā VUGD gadadienas svinību ietvaros visā valstī tika organizētas atvērto durvju dienas. Visiem interesentiem, iepriekš piesakoties, bija iespēja apmeklēt VUGD un iepazīt šo profesiju tuvāk, kā arī uzzināt, kāda ir ugunsdzēsēju ikdiena un ar ko viņi nodarbojas. No Krāslavas pieteicās skolēnu un bērnudārza audzēkņu grupiņas, kuras ciemojās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta postenī. Atzīmējot šī notikuma gadadienu, ugunsdzēsēji ar dažādu pasākumu palīdzību iepazīstināja ciemiņus ar to, kā ugunsdzēsības joma ir attīstījusies cauri laiku laikiem un kas ir tie cilvēki, kas ik dienu rūpējas par Latvijas iedzīvotāju drošību. Viesiem demonstrēja glābēju darba apģērbu, kad dodas cīņā ar uguni, kādas ierīces un aprīkojums ir ugunsdzēsējiem, kā arī ar to, kā notiek izbraukšana uz notikuma vietu un cik ilgi ugunsdzēsēji gatavojas izsaukumam. Visiem interesentiem tika demonstrēts mācību tornis, kurā ugunsdzēsējiem regulāri notiek apmācības. Visinteresantākie bērniem šķita hidrauliskie instrumenti un ugunsdzēsēju apģērbi. Sarunā ar VUGD Krāslavas daļas inspektoru Andri Jakoveli varēju uzzināt mazliet vairāk par to, kāda ir ugunsdzēsēju ikdiena un ar ko tie nodarbojas paralēli reaģēšanai uz izsaukumu. Piemēram, 11. februārī notiek “112” numura popularizēšana, kurā ugunsdzēsēji dodas uz dažādām izglītības iestādēm, lai vadītu informatīvos pasākumus. Šajos pasākumos viņi demonstrē filmiņas, stāsta, kā rīkoties ārkārtas situācijās un kā izvairīties no nelaimes gadījumiem, rūpīgi sekojot noteikumiem un izpildot drošības instrukcijas. Informatīvie pasākumi notiek visa gada garumā, taču ļoti aktīvi iedzīvotājus brīdina - tuvojoties Ziemassvētkiem, Līgo svētkiem, Lieldienām. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu 
un seku mazināšanu, jo bieži vien svētkos cilvēki piemirst par drošību un nezina kā pareizi rīkoties kritiskās situācijās. VUGD mājaslapā ir sniegta precīza informācija kā pareizi rīkoties šādās situācijās, kā arī par drošību uz ūdens, ceļojumos, vai pie augsta sprieguma vadiem. Kā minēja Andris, tad informatīvie pasākumi ir svarīgi, jo pieaugušie rutīnā nepievērš tik lielu uzmanību drošībai un izturas pavirši, turpretī bērni ļoti uzmanīgi ievēro visus drošības noteikumus un uzmanīgi ieklausās sniegtajā informācijā. Sezonai sākoties, bija apmēram 100 ugunsgrēka izsaukumu Krāslavas un Dagdas novados. Sākot no 1. janvāra, bija 77 kūlas dedzināšanas negadījumu. 2020. gadā stājas spēkā prasība par dūmu detektora uzstādīšanu dzīvokļos un privātmājās, kas ir efektīvs veids kā savlaicīgi pamanīt un reaģēt uz izcēlušos ugunsgrēku. Privātmājās ir nepieciešams uzstādīt ugunsdzēsības aparātus, kas ir obligāta prasība privātmāju īpašniekiem, jo iespējamo pārbaužu laikā var tikt piemērots sods par drošības neievērošanu un īpašnieks nesīs administratīvo atbildību. Ugunsdzēsējam ir jāpiemīt spēcīgai fiziskajai izturībai un specifiskām rakstura īpašībām, jo ikdienā tiem ir jāsaskaras ar nestandarta situācijām un jāriskē ar savu dzīvību. Andrim šis darbs patīk ar to, ka katra situācija nav identiska iepriekšējai un nav iespējams pielietot vienu konkrētu instrukciju visām ugunsgrēka likvidēšanas gadījumiem. Ugunsdzēsības glābšanas dienests ne tikai dzēš ugunsgrēkus un veic notikumu seku likvidēšanu, bet arī koordinē civilās aizsardzības sfēru valstī, piedalās komisijas sēdēs par evakuāciju katastrofu gadījumos. Piemēram, VUGD ir piedalījušies elektroapgādes traucējumu novēršanā, cūku mēra seku novēršanā, ledus spridzināšanas seku novēršanā Krāslavas novadā.
VUGD Krāslavas daļas inspektors informē, ka gan praktiskās, gan teorētiskās apmācības notiek regulāri katru nedēļu. Šajās nodarbībās ugunsdzēsēji atkārtoti darbojas ar hidrauliskajiem instrumentiem, notiek apmācības uz ūdeņiem un autokāpnēm, trenējas saspiestā gaisa elpošanā, kaujas tērpu ģērbšanā, iedzīvotāju evakuācijā un citos drošības pasākumos, lai izbraukumos spētu reaģēt vēl ātrāk un efektīvāk.

Paldies par Jūsu darbu!

Laima LIEPIŅA