Kultūras ministrijas pārstāvja vizīte Krāslavā

Ierodoties Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē, D.Kretalovs noskaņoja publiku sarunai draudzīgā atmosfērā, ar rokasspiedienu sveicinot ikkatru sapulces dalībnieku. Sapulcē piedalījās Krāslavas novada domes deputāts Jāzeps Dobkevičs, Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālās struktūrvienības vadītājs Aivars Andžāns, Krāslavas novada sociālā pedagoģe Žanna Drozdovska, Baptistu draudzes mācītājs Vjačeslavs Istratijs un Krāslavas romu biedrības pārstāvji Lidijas Čubrevičas vadībā. Pirmais sapulcē uzstājās viesmīlīgo telpu namatēvs A.Andžāns. Klātesošie tika iepazīstināti ar tehnikuma pamata apmācībām, kā arī uzzināja, ka čigānu tautības audzēknes, konkrēti – topošās tērpu izgatavošanas un stila speciālistes – pagājušajā mācību gadā ir guvušas diezgan labus panākumus mācībās. Vadītājs atzīst, ka tas ir Lidijas, romu biedrības vadītājas, pozitīvās ietekmes uz studentēm rezultāts. Pēc tam tika skarta tikšanās galvenā tēma – romu integrācija sabiedrībā. A.Andžāns atzīmēja, ka audzēknes kautrējas no savas tautības, tāpēc viņas bieži nepiedalās ierosinātajos projektos. L.Čubreviča apstiprināja, ka jaunieši izjūt kompleksus sakarā ar savu piederību romiem, viņi nejūt atbalstu un rezultātā nevar pilnībā integrēties sabiedrībā. Daudzi nevar atrast darbu, kas nelabvēlīgi ietekmē dzīves līmeni. Dažreiz jaunieši nevar piedalīties sabiedriskajā dzīvē tradīciju dēļ, kuras, bez šaubām, ir jāinterpretē mūsdienīgi un nedaudz jāmaina. Tika pārrunātas iespējas rakstīt un realizēt projektus. Romu biedrības pārstāvjiem ir daudz ideju, bet nav neviena, kas projektus sagatavotu un iesniegtu. Viņiem tā ir liela problēma. Tā kā sanāksmē klātesošajiem biedrības pārstāvjiem nebija pietiekamu zināšanu un prasmju, tika ieteikti vairāki risinājumi. Tam sekoja jautājums par telpām romu biedrības sanāksmēm, sociālo vajadzību risināšanai un brīvā laika pavadīšanai. Kretalovs atkārtoti detalizēti stāstīja par dažādiem projektiem, taču uzsvēra, ka nepieciešams ne tikai iegūt finansējumu, bet arī atbildīgi to realizēt saskaņā ar projekta pieteikumu. Citiem vārdiem sakot, ir jāpabeidz iesāktais, jāapmeklē nodarbības, mācības, pulciņi, jāveic paredzētie darbi, pretējā gadījumā viss projekta finansējums būs jāatdod.
Vēlāk Kultūras ministrijas pārstāvis un tehnikuma struktūrvienības vadītājs pārrunāja iespējamos problēmu risinājumus un praktiskos aspektus. Tikmēr romi uzdeva sociālajam pedagogam jautājumu par situāciju pilsētā pēc kautiņa, kurā piedalījās arī romi. Kā reaģēt uz vietējo iedzīvotāju uzbrukumiem viņu virzienā? Protams, Ž. Drozdovska ieteica neatbildēt uz agresiju ar agresiju. Romu biedrības pārstāvji ne reizi vien uzsvēra, ka nosoda notikušo un izsaka līdzjūtību mirušā piederīgajiem. Viņi aicina nemērīt visus ar vienu mērauklu un cer, ka vainīgajiem tiks piemērots pelnīts un likumīgs sods. Savukārt Vjačeslavs Istratijs piedāvāja lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Neskatoties uz jautājumu sarežģītību, diskusija bija rezultatīva un beidzās uz draudzīgas nots. Tikšanās noslēgumā visi dalībnieki fotografējās. Ja sanāksmes rezultāti pārcelsies jaunā līmenī, tad rudenī varēsim aplūkot modernu čigānu stila apģērbu kolekciju.

Mēs vēlam veiksmi Krāslavas romu biedrībai viņu centienos!

Jeļena Avsjukeviča