Saldā mūzika. Indrā izskanēja kārtējie ievārījuma svētk

img

3. augustā Indrā norisinājās tradicionālie ievārījuma svētki.

Šogad Rīgas ielas iedzīvotāji, kā arī projekta “Darbiņš man prieku deva” dalībnieki lutināja publiku ar aromātisku un oriģinālu ievārījumu. Pļaviņā pie Kultūras nama virmoja aromāti, lielajā katlā burbuļoja galvenais svētku cienasts, kurā bija iekļautas septiņas dažādas ogu un augļu šķirnes. Par svētku iezīmi kļuva ideja apvienot mūziku un ievārījumu. Ideja diezgan organiska un loģiska. Gan mūziku, gan ievārījumu vieno harmonija, laimes pamats. Tā bija arī svētkos. Teltīs bija uzstādīti galdi, līdz ar ievārījumu tika piedāvātas pankūkas, biezpiens un citas piedevas. Kāds cienāja ar neparastiem kompotiem, uzlējumiem. Taču ievārījums arvien bija galvenais gardums. Vienlaicīgi mūzikas teltī bija pieejams brīvais mikrofons. Muzikālo elementu nodrošināja Rīgas ielas iedzīvotāji un visi, kas šogad nolēma atbalstīt galvenos svētku varoņus.



Drosminieku nebija daudz, taču ikviens no tiem bija oriģināls un interesants. Svētku pirmās daļas galvenais pārsteigums bija leģendārā Indras dīdžeja, Rīgas ielas iedzīvotāja Jāņa Mančinska, ko pazīst pēc pseidonīma “Montana”, uzstāšanās. Meistars, manuprāt, ļoti veiksmīgi atsauca “vecos labos laikus”, izpildīdams virkni pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu zelta hītu. Projekta “Darbiņš man prieku deva” dalībnieki piedāvāja nogaršot īpašus ievārījumus: zemenes ar lavandu, sarkanās jāņogas ar piparmētru, plūmes ar baziliku, gurķus ar rozmarīnu, nātres. Vesela jaunu garšu laboratorija. Jāsaka, ka festivāla dalībnieki dažu minūšu laikā “izgaršoja” visus gardumus. Apmierinātie un paēdušie viesi pamazām virzījās tuvāk skatuvei, kur vajadzēja sākties svētku koncertam. Uz skatuves parādījās svētku saimnieku radošie kolektīvi – vokālais ansamblis “Revija”, deju kolektīvs “Labvakar”. Izvaltu pārstāvēja “Šaltupes” dejotāji, no Krāslavas ieradās tautas deju ansamblis “Raita”. Pasākumu rotāja viesi no Daugavpils novada Naujenes pagasta – kapela “Rūžeņa”.



Koncerta priekšnesumus organiski savienoja etīdes par svētku tēmu – ievārījuma radīšanas posmi: no ogu savākšanas līdz vārīšanai un ieliešanai burkās. “Saldi muzikālo” svētku noslēgumā dalībnieku apbalvošana ar piemiņas balvām, nākamā festivāla tēmas un galveno dalībnieku paziņošana (2020. gadā ievārījumu vārīs Sporta, Parka un Zaļās ielu iedzīvotāji – to ielu, kas atrodas blakus Laimes muzejam, Indras ievērojamākajai kultūras iestādei, paziņošana). Nākamā gada “garšīgo” svētku tēma liek domāt par laimi visā tās daudzveidībā. Tradicionālais svētku noslēgums – jaunu augļu koku stādīšana Zaptes dārzā. Šo dārzu sāka stādīt pēc pirmā festivāla, un šogad dārza vecākās ābeles priecē ar pirmajiem augļiem, neskatoties uz to, ka šogad Indrā nav ābolu ražas. Un tas ir ļoti simboliski, vārda labākajā nozīmē.



Indra kļūst tukšāka, tāpat kā pilsētas un ciemi visā Latvijā. Bet tādi svētki kā ievārījuma festivāls ir lielisks iemesls atgriezties dzimtajās vietās, ne tikai atgriezties jaunībā, bet arī apsvērt atgriešanās iespējas no citām zemēm... Arī 3. augustā bija viegli pamanīt tos, kuri sen nebija dzimtajās vietās... Viņi pārliecinājās, ka, neskatoties uz visiem “zaudējumiem”, Indra dzīvo, attīstās un plaukst. Liels nopelns tajā ir Kultūras nama radošajiem darbiniekiem, kuru iztēle ir neizsīkstoša, enerģija rit pilnā sparā, bet neatlaidība un spēks sniedz pozitīvu attieksmi visiem ciema iedzīvotājiem... Aizbraucot atcerējos veco ebreju dziesmu: “Kur man paņemt mazdrusciņ laimes?” Tagad es skaidri zinu kur!




Andrejs JAKUBOVSKIS