Lietuvieši Krāslavas apkaimē

Tā jau divas vasaras esmu nodevusies lietuviešu meklējumiem tagadējos Krāslavas, Kalniešu, Kombuļu un Skaistas pagastos, kur sastapusi dažāda vecuma cilvēkus, kas zināja ko stāstīt par lietuviešiem. Tāpat ir laimējies atrast arī pašus lietuviešus – gan no veciem šejieniešiem, gan pēckara gados šeit nokļuvušiem, turklāt tādus, kas vēl runā savu senču valodā! Unikāli šai ziņā ir kādreizējo lietuviešu ciemu Lielindricas, Bindaru un Odiģēnu pārstāvji no Varnasu (Varnu) un Misjūnu dzimtām, kas dalījušies atmiņās par savu dzimtu un tradīcijām. Paldies visiem, kas bijuši atsaucīgi!

Svarīgākais, kas zināms par lietuviešiem Krāslavas apkaimē:

Dažu kilometru attālumā no Krāslavas – Ūdrīšu un Kalniešu pagastā – vēl nesen atradās divas blīvi apdzīvotas lietuviešu salas, kas mūsdienās diemžēl gandrīz iznīkušas. Lielindricas lietuviešu izcelsme ir skaidra – 1893. gadā no grāfiem Plateriem zemi šeit iepircis uzņēmīgais Joahims Varnas (1856–1945) un iekārtojies uz palikšanu kopā ar dzimtas piederīgajiem. Jutušies līdzdalīgi visā, kas notiek apkaimē, – par Varnu (Varnasu) naudu pirkts Indricas baznīcas zvans, ierīkoti dzimtas kapi u. tml. Vairāki šās dzimtas pārstāvji mūsdienās vēl runā lietuviski, bija prieks viņus satikt un iepazīt un sirsnīgs paldies viņiem par sniegtajām ziņām un uzticēšanos! Lielāka mīkla ir Odiģēnu rašanās. Kā apdzīvota vieta tie parādās 1850. gada Krievijas katoļu draudžu reģistros, arī barona Gustava Manteifeļa Latgales aprakstos, citos avotos. Odiģēni varētu būt seni, bet cik seni? Varbūt atmiņā ir kas no vecu ļaužu stāstījumiem par šo lietuviešu ieceļošanu un viņiem kā tautu, kas, kā teicēji atceras, sākumā ar vietējiem ne visai ielaidušies...   

Interesanti, ka arī ārpus minētajām kompakti apdzīvotajām lietuviešu vietām sastopamas valodas liecības, kas apstiprina senu vai jaunāku šā etnosa klātbūtni. No lietuviešu valodas ir aizgūti dažādi Krāslavas apkaimes vietu vārdi. Tie ir upju un ezeru vārdi: Kuļa ezers, Juodezers, Šaltupe, arī ciemu nosaukumi: Kiški, Suveizdi, Bindari, Lemešovka (tautā Lemešauski), Berezovka (tautā Beržine) u. c. Šai apkaimē izplatīti lietuviskas cilmes uzvārdi: Ungurs, Širvis, Balulis, Palepa, Misjūns, Kaira, Gereika, Gražulis u. c. Tāpat vēl šobrīd Krāslavas apkaimes latviešu leksikā dažkārt izskan lietuviski vārdi: važuot ‘braukt’, kiškis ‘zaķis’, girtums ‘dzērums’, girts ‘piedzēries’, diļts ‘dilstošs mēness’, kuoleit vai kuoļ ‘kamēr’ u. c. Varbūt kādus tādus esat saklausījuši paši vai dzirdējuši no vietējiem lietuviešiem? Kur vietējais latgalietis jautā tāpat kā izvaltietis: kur gi? kas gi? kai gi? un kur pāriet uz kur ža? kas ža? kai ža? Gi ir lietuviešu pastiprinājuma partikula.

Par lietuviešu klātbūtni Krāslavas apkaimē liecina arī kultūrzīmes dabā. Lielākoties tās ir saistītas ar garīgo dzīvi un reliģiju, kā, piemēram: bareljefi lietuviešu valodā, kas ataino Kristus ceļu uz Golgātu Indricas katoļu baznīcā, lietuviski uzraksti uz piemiņas plāksnēm Varnasu dzimtas un Lielindricas kapsētā. Interesanta liecība par lietuviešu valodas klātbūtni ir nu jau zudušais pa pusei lietuviskais pasta nodaļas “Silmede“ nosaukums (lietuviski šilas ‘sils’, medis ‘koks’). Bet kopš kura laika pasta nodaļa tā saukta? Un vai ir kas palicis prātā vai dzirdēts par kādreizējo Bindaru četrklasīgo skolu, kur bērni kādu laiku mācījušies lietuviski? Varbūt ir zināms kāds, kas šai skolā mācījies, saglabājušies kādi dokumenti, fotogrāfijas? Varbūt ir prātā kas cits saistošs par lietuviešiem un viņu valodu Krāslavas apkaimē? Varbūt pat pazīstat kādu, kas runā lietuviski? Ļoti priecātos par katru lietišķu ieteikumu!

Tā soli pa solim ir atklājušās daudzas interesantas valodas un kultūras liecības, kas rāda, ka pētījumu par mūsu bagāto, daudzveidīgo un daudzbalsīgo novadu ir vērts padziļināt un turpināt. Tāpēc sirsnīgi lūgtu atsaukties ikvienu, kurš kaut ko zina par lietuviešiem viņu ieceļošanu, valodu vai kultūras tradīcijām. Ziņas tiks gaidītas uz e-pastu: lietuviesi@gmail.com vai zvanot uz tel. 25942612.

Piebildīšu, ka mana darba zinātniskā vadītāja ir Latvijas Universitātes profesore Lidija Leikuma, dzimta izvaltiete. Arī viņai var rakstīt uz adresēm: lleikuma@inbox.lv vai pa parasto pastu: ind. LV-1050, Rīga, Visvalža iela 4a-221, Baltu valodniecības katedra.

Sirsnīgi pateicamies jau iepriekš un, cerams, uz drīzu sazināšanos vai tikšanos!

Marija BEBRE