Jūs maldināja, deputāt – nekāda soda nebūtu!

Toreiz, kad augusta nogalē par to sašutumā rakstīju, mani pārsteidza, ka aptaujātie deputāti norādīja uz šajā jautājumā nelabvēlīgo likumdošanu un bailēm par sodu.

Viktors Moisejs: “Mēs apzinājāmies, ka tā bezgalīgi nevar turpināties, jo likumdošana ir izveidota, izlobēta tā, ka mēs nevaram viņiem atteikt…” 

Ēriks Zaikovskis: ”Arguments bija – ja nedosim atļauju, būs sods…” 

Es nevaru visu zināt, bet sajūta, ka kaut kas te nav kārtībā, mudināja šo jautājumu noskaidrot. Tagad droši varu teikt:

- Kurš tieši likuma pants liedz pašvaldībai atteikt izsniegt atļauju azartspēļu rīkošanai, Viktor Moisej? Tāda likuma panta nav!

- Kurš jums teica, deputāt Zaikovski, ka, atsakot izsniegt atļauju azartspēļu rīkošanai, pašvaldībai būs jāmaksā sods? Jūs maldināja!

Izpētīju likumdošanu un neatradu nekādus likuma pantus, kas norādītu, ka pašvaldība nedrīkst atteikt uzņēmumam rīkot azartspēles. Jā, uzņēmums var sniegt tiesā prasību izskatīt atteikuma pamatotību, bet arī tad tiesas lēmums var būt labvēlīgs pašvaldībai, ja ir ievērotas likuma prasības un atteikums ir pamatots, vai arī tiesa var atzīt atteikumu par nepamatotu. Tad uzņēmumam būtu iespēja saņemt atļauju. Ne par kādu sodu nekur nekas netiek minēts.

Krāslavā, gaidot tikšanos ar Iekšlietu ministru, uzdevu mani interesējošo jautājumu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes vecākajai speciālistei Ksenijai Belovai. Viņa apstiprināja, ka tiesas spriedums varētu būt labvēlīgs gan pašvaldībai, gan uzņēmumam, atkarībā no argumentiem, bet par sodu nevar būt nekāda runa!

Šo jautājumu uzdevu arī Iekšlietu ministram.

Sandis Ģirģens par azartspēlēm: 

- Varu teikt to pašu, ko attiecināju uz Valsts policiju – pašvaldībai jāstrādā priekš sabiedrības un, ja sabiedrības vairākums pieprasa, lai nebūtu šādu azartspēļu uzņēmumu pilsētā, tad tiem te nav jābūt! Kas attiecas uz manu darba sfēru – es esmu pret azartspēļu uzņēmumiem, kas bija izpletušies, un ir joprojām visā Latvijā. Tā ir liela sērga. Mēs ļoti labi redzam, ka alkohola lietošana, azartspēļu spēlēšana – tas noved ģimenes pie posta, un uz šīs bāzes cilvēki sāk veikt noziedzīgus nodarījumus, ģimenē rodas agresija, tiek veiktas zādzības. Latvijai beidzot vajadzētu globāli risināt šo problēmu un izskaust azartspēļu uzņēmumus. Mēs taču varam šiem pašiem uzņēmējiem ļaut sniegt digitālā formā pakalpojumu nerezidentiem. Tiem cilvēkiem pasaulē, kuri vēlas spēlēt un tādā veidā iegūt budžeta ieņēmumus mūsu valstij. Es neesmu kategoriski pret šādu biznesa veidu, bet attiecībā kādai cilvēku kategorijai to sniedz. Kopumā mans virziens ir likvidēt azartspēļu biznesu Latvijā, bet atļaut digitālā formā sniegt šos pakalpojumus nerezidentiem, tādā veidā papildinot mūsu budžetu.

Visbeidzot, zvanīju Edgaram Ciganovičam, vienam no trim strādājošajiem Krāslavas novada domes juriskonsultiem, tam, kurš piedalījās visās trijās domes sēdēs – divās, kad deputāti vienbalsīgi atteica izsniegt atļauju azartspēļu rīkošanai un vienā, kad astoņi deputāti nobalsoja par atļaujas izsniegšanu. Edgars Ciganovičs, starp citu, arī sagatavoja ļoti pamatotu lēmuma projektu azartspēļu atļaujas atteikumam. 

Jāsaka, saruna ar domes juriskonsultu telefoniski izvērsās ļoti interesanta. Jau sākumā, kad stādījos priekšā un pateicu par kādu jautājumu vēlos runāt, E.Ciganovičs paziņoja, ka nav pārliecināts, vai drīkst ar mani runāt… Vienu noskaidroju – novada domes deputātus konsultējošais jurists nav teicis, ka pašvaldībai var piespriest sodu par atļaujas neizsniegšanu azartspēļu rīkošanai. 

To, kurš sagatavoja lēmuma projektu izsniegt atļauju, juriskonsults neizpauda. Atbilde uz jautājumu bija: “Bez komentāriem.” Tā lūk!

Kurš izdomāja leģendu par bargajiem sodiem un kurš atbalsta azartspēļu biznesu Krāslavā? Lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas … Viss sakārtosies, un katrs agri vai vēlu saņems pelnīto. Esmu par to pārliecināta.

Iveta LEIKUMA

Publicitātes foto no i-neta