No sirds uz sirdi – dzīva vēstures stunda

10. janvārī, norunātajā laikā, pie Varavīksnes vidusskolas piebrauca divas automašīnas - Krāslavas sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas pārziņa Rostislava Terehova un sv.Brigitas un sv.Katrīnas Romas katoļu baznīcas prāvesta Januša Bulaša vadībā, lai kopā ar Krāslavas Varavīksnes vidusskolas vēstures un politikas skolotājas Margaritas Borodinas-Ignatovičas komandu – 10. a klases skolēniem Gunti Unguru, Kristīni Delveri, Igoru Sorogovecu, Aleksandru Paņko un Alīnu Grodju dotos uz ASV Kinoakadēmijas "Oskara" cienīgu balvu pasniegšanas ceremoniju dokumentālās filmas “Stāsts vienā kadrā” varoņiem. Jā, patiesi varoņiem, jo ne katram kameras priekšā ir drosme pastāstīt par sevi, atbildēt uz jautājumiem, atklāt savus sapņus.

Mājīgajā aprūpes centrā mūs jau gaidīja – iemītnieki sapulcējušies zālē, kur jau uzstādīta aparatūra filmas demonstrēšanai uz lielā ekrāna.

Kas tā par filmu? Tas ir dokumentāls stāsts, kas tapa pagājušajā gadā Krāslavas novada pašvaldības jauniešu iniciatīvu projekta ietvaros, kad Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 10.a klases jauniešu grupa 1. oktobrī izveidoja filmu, apciemojot Skuķu iemītniekus starptautiskajā Veco ļaužu dienā. Ar filmas varoņu atļauju tā tika demonstrēta 6. – 12. klašu skolēniem audzināšanas stundās. Tā rezultātā gan skolotāji, gan skolēni uzzināja četru senioru, Skuķu aprūpes centra iemītnieku, dzīves stāstus, pieredzi un atmiņas.

Nu bija pienācis laiks to nodemonstrēt pašiem filmas varoņiem un viņu līdzgaitniekiem. Brīnišķīgajam pasākumam pievienojās divu Krāslavas draudžu, katoļu un pareizticīgo konfesiju mācītāji. Pēc sirsnīgas skolotājas Margaritas uzrunas vārds apsveikumam tika dots abiem garīgajiem tēviem.

Rostislavs Terehovs: “Dārgie brāļi un māsas! Sveicu visus ar Kristus dzimšanas svētkiem un Jauno gadu. Līdz ar Kristus dzimšanu cilvēcei sākās jauna ēra. Bez Pestītāja visa pasaule gāja bojā, visi cilvēki bija grēcinieki un tiem nebija iespējama apžēlošana. Dievs cilvēkus tā mīl, ka ziedoja savu Dēlu, lai mums būtu iespēja izglābties. Novēlu visiem izjust prieku par mūsu Pestītāja dzimšanu, lai Bētlemes gaisma apspīd jūsu dzīves ceļu! Lai Dievs ir ar jums!”

Janušs Bulašs: “Šodien neviens no mums nevar teikt – es esmu vientuļš. Jūs neesiet vientuļi – ar jums ir Dievs. Gribu jums pateikties par jūsu lūgšanām. Paldies, ka veltāt savu laiku lūgšanām par baznīcu, par mūsu valsti – Latviju, paldies, ka lūdzat par mūsu jaunatni. Jūsu lūgšanas ir ļoti  liela vērtība katram no mums. No visas sirds novēlu jaunajā gadā vairāk prieka, laimes, lai Dievs mājo jūsu sirdī, lai Kristus ir kopā ar jums ikdienā jūsu brīnišķīgajā, siltajā un ērtajā mājvietā, kur par jums tik labi rūpējas aprūpes centra administrācija un darbinieki. Mīliet Dievu un viens otru! Lai Dieva mīlestība ir ar jums!” 

Pirms filmas noskatīšanās Margarita pateicās filmas varoņiem par to, ka viņi ļāva jauniešiem iejusties senioru bērnības, jaunības gados, salīdzināt, kā bija toreiz un kā ir tagad. Jaunieši guva jaunu pieredzi, iejutās žurnālista, operatora, fotogrāfa, filmas montētāja lomā.

Pēc filmas noskatīšanās Varavīksnes skolas jaunieši nolasīja 6.–12. klašu skolēnu atsauksmes par redzēto filmu: Sesto klašu skolēni raksta, ka, pateicoties filmai, viņi uzzinājuši daudz jauna par senioru dzīvi. Bērniem patika Konstances stāsts. Skolēni pārdzīvo, ka senāk uz skolu neveda autobuss, bet tālo ceļu bija jāmēro kājām, viņi priecājas un piekrīt, ka dejot un dziedāt ir lieliski. Skolēni bija sajūsmā par to, kā ejot no skolas viņa vēžojusi. Bērni pateicas senioriem par interesantajiem un patiesajiem dzīves stāstiem. Septīto klašu skolēni aizdomājas, ka jāmaina attieksme pret dzīvi. Ja kaut kas neveicas, nedrīkst padoties, skumt, jāvirzās tālāk. Kāds zēns raksts, ka viņam paticis Valentīnas stāsts. Viņa stāsta, ka bijusi veiksmīga dzīvē, kaut gan savulaik nebija iespējas iegūt izglītību. Valentīna iemācījusies aust, darināt dažādus rokdarbus, bijusi iecienīta saimniece dažādos godos un svinībās, ļoti daudz strādājusi un mīlējusi savu darbu. Viņa nesusi prieku citiem un tas iepriecinājis pašu. Astotās klases audzēkņi sapratuši, cik svarīgi ir cienīt un novērtēt pieredzes bagātos seniorus, censties pārņemt viņu dzīvesziņu. No viņiem var uzzināt to, ko neatradīsi internetā. Skolēni uzzināja, ka agrāk jaunieši bijuši mērķtiecīgi, bez darba neviens nav sēdējis. Romualds visus savaldzinājis ar savu muzikalitāti. Žēl, ka viņam neizdevās iegūt muzikālo izglītību. Skolēnus filma aizkustinājusi. Tā ir nedaudz skumja, bet pamācoša. Skolēni uzskata, ka dokumentālā filma “Stāsts vienā kadrā” ir Oskara prēmijas vērta. Devītās klases skolēni atzinīgi novērtēja filmu. Ļoti dinamisks bija Viktorijas stāsts. Skolēnus tas mudina mācīties, gūt jaunas zināšanas. Viktorijas centība mācībās, aktīvā dzīves pozīcija, optimisms iedvesmoja jaunos cilvēkus, radīja vēlēšanos iesaistīties brīvprātīgajā darbā, apciemot seniorus pansionātā. 10.–12. klašu jaunieši pēc filmas noskatīšanās saprata, neskatoties uz to, ka cilvēki dzīvojuši ne tik labi kā mūsdienās, viņi bija patiesi laimīgi, jo prata novērtēt katru savas dzīves mirkli. Senioru dzīvesstāsti jauniešus ļoti aizkustināja, daudziem acīs iemirdzējās līdzjūtības asaras. Jaunajiem cilvēkiem ļoti iepatikās filmas ideja, jo no pirmavota ir iespēja uzzināt par to, kā dzīvoja agrāk, kā mācījās, kādas profesijas bija tolaik populāras, par ko sapņoja jaunieši pagājušajā gadsimtā, kādi bija viņu vaļasprieki. Jaunieši novērtē senioru padomus un ieteikumus. Lai dzīve ritētu veiksmīgi, ir cītīgi jāmācās un jāstrādā.

Tam sekoja apsveikumi un filmas varoņu sumināšana. Balvu nominācijā “Par pamācošāko dzīvesstāstu” saņēma Konstancija Kirsanova, “Par iedvesmojošāko dzīvesstāstu” - Viktorija Danovska, “Par sirsnīgāko dzīvesstāstu” - Valentīna Jureviča” un par “Romantiskāko dzīvesstāstu” - Romualds Bukejs. Pēc apbalvošanas Romualda meistarīgās akordeona spēles pavadījumā visi nodziedāja Romualda jaunības dziesmas.

Tad abi garīgie tēvi kopā ar skolotāju un jauniešiem devās apciemot tos pansionāta iemītniekus, kuri nevarēja ierasties uz pasākumu kustību traucējumu vai citu iemeslu dēļ. Katrs aprūpes centra iemītnieks saņēma svētbildīti un cienastu.

Visiem lai piepildās skolotājas Margaritas novēlējums: “Lai jums svētku sajūtu nesabojātu ne nelabvēlīgi laika apstākļi, ne kādas citas negācijas. Lai svētku sajūta un prieks mājo katrā sirdī, lai tās ir piepildītas ar Dieva mīlestību. Darīsim visu, lai pasaule mums apkārt kļūtu labāka. Un tā kļūs labāka pateicoties tiem labajiem darbiem, kurus mēs katrs varam paveikt, bet ja nespējam darīt neko citu, tad mēs vienmēr varam lūgt Dievu – par sevi un par citiem. Lūgšanai ir liels spēks!” 

Iveta LEIKUMA