Sākot darboties žurnālistikā, uzreiz bija skaidrs, ka garlaikoties nebūs laika. Šī joma ir ļoti interesanta un daudzveidīga. No vienas puses, ir iespējams lasītājam nodot kaut ko jaunu un neparastu, no otras puses, neparastā veidā pastāstīt par kaut ko parastu. Nedrīkst aizmirst par autora atbildību auditorijas priekšā, tāpēc jebkuram autoram jāzina par mediju darbinieku noteikumiem un kodeksu; attiecīgi nolēmām piedalīties apmācību seminārā.
Janvāra pēdējā dienā žurnālisti un reģionālo mediju darbinieki pulcējās laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redakcijā, lai dalītos ar praktiskiem padomiem un pieredzi reģionālo mediju darbā. Tikšanos organizēja Latvijas Žurnālistu asociācija ar ASV vēstniecības finansiālu atbalstu. Aktīvākie bija Kurzemes reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, bet bija arī viesi no Balviem un Krāslavas.
Seminārs sākās ar Ivonnas Plaudes, Latvijas Žurnālistu asociācijas projektu vadītājas un laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktores uzrunu, kas pastāstīja par laikraksta vēsturi. Savu stāstu viņa sāka ar brīdi, kad iknedēļas laikraksts “Tukuma Ziņas” pārtapa par “Neatkarīgajām Tukuma Ziņām”. Neatkarīga laikraksta veidošanās ceļš bija ilgs un sarežģīts, taču entuziasma pilnus cilvēkus nav iespējams apturēt. Tāpēc, neskatoties ne uz ko, jaunākie statistikas dati liecina, ka laikraksts ir ierindojies pirmajā trijniekā abonentu skaita ziņā (starp drukātajiem medijiem). Viņa pastāstīja ne tikai par problēmām, ar kurām nākas saskarties, bet arī par iespējamajiem risinājumiem. Tā, izmantojot savu redakciju kā piemēru, viņa parādīja, ka galvenais ir satura un darba plānošana.
Ir būtiski, lai darbinieki skaidri zinātu un kvalitatīvi pildītu savus pienākumus Viņa atgādināja, ka žurnālistiem ir jābūt oriģināliem, ātriem, patiesiem un vienmēr jāatceras, ka galaproduktu vērtēs lasītājs. Mūsdienu izdevumiem ir ļoti svarīgi, ka tos atbalsta ne tikai valsts, bet arī dažāda veida projekti reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Pagājušajā gadā Tukuma redakcija iesniedza 12 projektu pieteikumus, bet atbalstīti tika tikai četri. Kopumā ar katru gadu drukātajiem izdevumiem ir arvien vairāk izaicinājumu. Viens netiksi galā. Semināra turpinājumā uzstājās Vita Anda Tērauda, 13. Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas vadītāja un plašsaziņas līdzekļu politikas apakškomitejas vadītāja. Deputāte varēja ierasties uz tikšanos, jo kāda cita vizīte nenotika. Pašlaik norisinās darbs pie likumu kodeksa jeb regulas par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem izstrādes. Klausoties iepriekšējo runātāju, V. Tērauda izteica dažas idejas un priekšlikumus ministrijai, kurus viņa noteikti virzīs apspriešanai. Būtībā visi priekšlikumi saistīti ar sabiedriskā medija papildu finansējuma avotiem. Pēc tam sekoja diskusija, kuras gaitā noteica visu reģionālo laikrakstu “sāpju punktus”, likumdošanas trūkumus, kas noteiktu plašsaziņas līdzekļu galvenos nolikumus.
Viena no “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redakcijas darbiniecēm Dārta Plaude pastāstīja, ko jau dara daudzi plašsaziņas līdzekļi, bet finansiālu atdevi nesaņem. Mūsdienās interneta resursi ir ļoti nozīmīgi, tāpēc nākotne, visticamāk, ir atkarīga no spējas tos izmantot tā, lai ne tikai nodotu informāciju, bet arī spētu ar to nopelnīt. Tāpat jaunā speciāliste sacīja, ka pat publikācijas laikam ir liela nozīme. Starp citu, viņa uzsvēra, ka jaunieši izmanto telefonus, kad viņiem ir garlaicīgi, taču viņi nav gatavi lasīt garus tekstus, un tas ir jāņem vērā, izvēloties materiālu.
Semināra vērtīgākā daļa, vismaz man, bija Lindas Reneslāces stāstītais. Viņa ir zvērināta advokāta palīgs no “Sorainen” juridiskā biroja. Speciāliste runāja par to, kā atšķirt gadījumus, kad tiek aizskarts gods un cieņa. Viņa arī iemācīja, kā pieprasīt informāciju no oficiālajām iestādēm un kā rīkoties, ja tās atsaucas uz komercnoslēpumiem utt. Tāpat runāja par likumu par personas datiem. Sekoja daudzi piemēri, uz kuriem advokāta palīdze atbildēja ļoti detalizēti.
Noslēgumā visi klātesošie noklausījās paziņojumu par sūdzībām Latvijas Mediju padomei. Latvijas plašsaziņas līdzekļu ētikas padomes valdes loceklis un kultūras ministra padomnieks masu mediju jautājumos Jānis Lielpēteris pastāstīja par konkrētiem gadījumiem un pieņemtajiem lēmumiem, pēc tam izskaidroja, kādā veidā lēmums tika pieņemts.
Jeļena AVSJUKEVIČA
