Pēdējā laikā mūsu dzīve līdzinās katastrofu filmai... Pasaules mēroga nelaime daudziem liedza pavasara priekus, bet dvēsele gaida. Ievērojot karantīnas noteiktos ierobežojumus, ikviens dvēselē cerēja, ka atnāks vasara un aizdzīs skumjas.
Skumjas nemazināja arī diezgan vēsais pavasaris - samaksa par neparasti silto ziemu. Ticiet vai nē, taču mēs kļūstam par jauna tautas ticējuma aculieciniekiem. Ne pirmo reizi manīts: vasaras svelme Latgalē sākas dienā, kad amatnieku brālība no biedrības “Malny Vylki” Andrupenes lauku sētā draudzīgi iekurina lielo cepli. Brīnišķīga tradīcija, kas pārtapusi tautas svētkos “Satiec savu meistaru.” Jau astoto reizi brīvdabas muzejs apliecināja, ka darbs, kas darīts ar mīlestību vienmēr ir harmonisks un radošs. To dēvē - māksla! Tikai žēl, ka “Podnieku cepļa kurināšanas” vēsturē šī gada salidojums norisinājās ar pavisam nedaudziem skatītājiem. Bailes no epidēmijas mazināsies pakāpeniski, bet, kā saka, nav ļaunuma bez labuma. Kaut kā nemanāmi planētas militārie draudi atkāpās, un katrs no mums skaidri apzinās: augstākā dzīves vērtība ir cilvēka veselība. Katra valsts ir izgājusi sabiedrības vienotības pārbaudi, saskaroties ar kopīgu nelaimi.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.24
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
