Latvijas Kultūras akadēmijā kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība”, kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns. Projekts tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, to finansē Latvijas Zinātnes padome. Kopš 2018. gada, pateicoties LIDAR datu publiskai pieejamībai, ir notikusi un turpinās sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana, īpaši Latvijas austrumu daļā.
No 2018.–2020. gadam Latvijā tika atklāti 42 pilskalni, tai skaitā apvienotajā Krāslavas novadā: Daudzišu, Dorotpoles un Jurānu pilskalni Kalniešu pagastā; Ļaksu pilskalns Skaistas pagastā; Vonogu pilskalns Aulejas pagastā; Romanovas un Slobodas pilskalni Konstantinovas pagastā; Beitānu pilskalns Andrupenes pagastā; Ļutovcu I un Ļutovcu II pilskalni Asūnes pagastā; Bojāru pilskalns Dagdas pagastā un Križovkas pilskalns Šķeltovas pagastā.
2021. gadā patlaban Latvijā atklāti 14 jauni pilskalni, tai skaitā apvienotajā Krāslavas novadā: Lielindricas un Borovkas pilskalni Kalniešu pagastā; Hmilovkas pilskalns Kastuļinas pagastā.
Jaunatklājumu skaits, visticamāk, vēl pieaugs, jo teju ik nedēļu no senvēstures entuziastiem pienāk ziņas par iespējamiem, līdz šim nezināmiem pilskalniem Latvijā, kas LIDAR zemes reljefa kartēs parādās kā aizdomīgi zemes virsmas pārveidojumi, atgādinot senos nocietinājumus. Latvijas Kultūras akadēmijas mājas lapā ir pieejams šobrīd aktuālais jaunatklāto pilskalnu saraksts ar koordinātēm – visas šīs uzrādītās vietas dabā ir pārbaudītas un atzītas par pilskalniem, to pēdējo trīs gadu garumā paveicis arheologs Juris Urtāns.
Par jaunatklātajiem pilskalniem laikraksta “Ezerzeme” lasītāji tika informēti publicētajos Jura Urtāna rakstos.
Projekta ietvaros turpinās jauno pilskalnu apzināšana, iegūto datu apstrāde un apkopošana, rezultātā sagatavojot monogrāfiju ar mērķi iespējami ātrāk iekļaut šos jaunatklājumus Latvijas un Baltijas reģiona kultūrvides apritē. Paralēli projekta īstenotāju, arheologu Jura Urtāna un Jāņa Meinerta darbam arheoloģiski ainaviskajā virzienā, tiek veikts arī kultūrsocioloģisks lauka pētījums – jaunatklāto pilskalnu uztvērumu, nozīmi un ietekmi vietējās kopienās lūko noskaidrot Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētnieces Rūta Muktupāvela, Ieva Vītola un Lolita Ozoliņa.
Projekta “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” mērķis ir sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas un Baltijas arheoloģijas un senās kultūrvēsturiskās ainavas zinātniskajā izpratnē, pētot un padarot pieejamu informāciju par pēdējo trīs gadu laikā jaunatklātajiem pilskalniem un to uztveri un nozīmi sabiedrībā. Šobrīd tiek īstenots projekta 2. darba posms - lauka pētījumi. Aizvadītajās brīvdienās mūsu pusē strādāja abas darba grupas.
Svētdien, 11. jūlijā, Lolita Ozoliņa, Ieva Vītola un Lote Katrīna Cērpa, Kultūras akadēmijas 2. kursa studente, viesojās laikraksta “Ezerzeme” redakcijā.
Ieva Vītola: “Mūsu uzdevums ir noskaidrot jaunatklāto pilskalnu nozīmību vietējā kopienā, sabiedrībā, ko par to domā zemes īpašnieki, pilskalnam tuvākās apkārtnes ļaudis.”
Runājām par to, vai cilvēki ir informēti, vai apzinās, ka pilskalniem ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
Lolita Ozoliņa: ”Tikāmies ar vairākiem pilskalnu zemes īpašniekiem. Cilvēki apzinās, ka īpašumā ir pilskalns, bet grib par to zināt vairāk. Ne visi lasa laikrakstu, informāciju paši nemeklē. Ir arī riski – uzzinot, ka tuvumā ir pilskalns, sāk darboties mantrači. Arheoloģijas pieminekļiem un Latvijas vēstures mantojumam tas ir ļoti liels drauds.”
Ieva Vītola: “Vietējo cilvēku ir ļoti maz, ir notikusi migrācija, īpašumi ir pārpirkti, atmiņas un stāsti nav saglabājušies no paaudzes paaudzē. No otras puses – satiktie cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Diemžēl viņiem pietrūkst zināšanu, laika un motivācijas uzzināt ko vairāk par savas apkārtnes vēsturi, liecībām ainavā. Droši vien, ka pētniekam ir jāveido kontakti, jāsūta informācija, jāsadarbojas.“
Secinājām, ka nepieciešams vairāk izglītot sabiedrību, vietējos ļaudis, jo viņi ir tie, kas sargā šo vietu. Sakopti un izcelti, pilskalni var kļūt par nozīmīgiem kultūras tūrisma objektiem.
Rudens pusē, ja COVID ierobežojumi ļaus, tiks rīkoti informatīvi semināri par jaunatklājumu vērtību, par to, cik pilskalni tie ir unikāli. Tiks sniegta informācija par to, kā rīkoties, ja tavā īpašumā tiek atklāts aizsargājams kultūras piemineklis - ko var darīt, kā viedi saimniekot, ka pilskalniem var būt ne vien kultūrvēsturiska, bet arī ekonomiska vērtība.
Iveta LEIKUMA
Rakstā izmantoti projekta “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” publicitātes materiāli.
