Pats sev ienaidnieks?

Karstumā sadeg ķīmija

Tabakā esošais nikotīns rada atkarību no smēķēšanas, bet cilvēku priekšlaicīgas nāves galvenais izraisītājs ir ķīmisko vielu kokteilis, ko cigaretes degšanas laikā ieelpo smēķētājs.

Dažas no tabakas degšanas rezultātā ieelpotajām vielām un to pielietojums rūpniecībā, ražošanā u.c.:

Butāns - benzīnu saturoša, ātri uzliesmojoša viela.                                     

Acetons - viena no nagu lakas sastāvdaļām. Var izraisīt nervu, nieru un aknas bojājumus.

Kadmijs - bateriju sastāvā esoša viela, kas bojā aknas, nieres, smadzenes un cilvēka organismā saglabājās gadiem ilgi.

Amonjaks - veicina nikotīna uzsūkšanos.

Svins - bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas.

Arsēns – nāvējoša inde, kas jūtama kā lūpu dedzināšana.

Benzopirēns – viena no spēcīgākajām vēzi izraisošām vielām.

Toluols – ļoti indīga viela, kuru izmanto krāsas šķīdināšanai. Jau nelielas devas var izraisīt nogurumu, bezspēku un apetītes zudumu.

Darva – izmanto ceļu asfaltēšanā. Var izraisīt elpošanas ceļu bojājumus.

Vinila hlorīds – izmanto vinila produktu ražošanā. Īstermiņā var veicināt reiboņu un noguruma rašanos. Ilgtermiņa ietekmē var izraisīt vēzi un plaušu bojājumus.

Kreozots - darvas sastāvdaļa, kas ieelpota var izraisīt elpceļu kairinājumu.

Polonijs 210 – radioaktīva viela, kas var veicināt plaušu un žultspūšļa vēzi, kuņģa čūlu, leikēmiju u.c.

Ūdeņraža cianīds – nāvējoša inde, ko izmanto žurku nogalināšanai. Ieelpojot nelielās devās, var izraisīt galvas sāpes, reiboņus un nespēku.

Tvana gāze – nāvējoša inde, ja tiek ieelpota slēgtās telpās.

Cigaretes satur ap 700 ķīmisko savienojumu, savukārt degšanas procesā veidojas un smēķējot tiek ieelpots jau ap 7000 vielu, no kurām vismaz 250 ir zināmas kā kaitīgas, to skaitā 69 ir kancerogēnas. Cigaretes galā degšanas temperatūra sasniedz 800–900 °C. Ieelpotie dūmi, tostarp darva, satur arī daudz ļoti sīku daļiņu 0,1–1,0 μm diametrā, kas nokļūst plaušu alveolās un var tieši uzsūkties sistēmiskajā asinsritē. Smēķējot katra ieelpa satur kvadriljonu (1x1015) brīvo radikāļu!

Tostarp Latvijas Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks” atgādina, ka cigarešu dūmos ir aptuveni 50 vielas, kuras var izraisīt tieši plaušu vēzi. Smēķējot 1–14 cigaretes dienā, plaušu vēža risks pieaug līdz pat astoņām reizēm, savukārt, smēķējot 25 cigaretes dienā, risks saslimt ar plaušu vēzi ir 25 reizes augstāks nekā nesmēķētājiem.

Plaušu vēzis ir viens no viltīgākajiem un sarežģītākajiem vēža veidiem. Tā diagnostika un ārstēšana ir viena no grūtākajām onkoloģijas nozarē. Latvijā ik gadu ar plaušu vēzi saslimst līdz pat 1200 cilvēkiem un no plaušu vēža mirst apmēram 1000 cilvēku. Viens no augstās mirstības galvenajiem iemesliem ir vēlīnā plaušu vēža atklāšana, jo gandrīz divas trešdaļas plaušu vēža slimnieku tiek diagnosticēti vēlīnā stadijā, kad izārstēšanās iespējas ir būtiski samazinājušās.

Neeksistē tāds jēdziens kā “vesels smēķētājs”

Pneimonologs, asoc. prof. Alvils Krams:

No pneimonologa viedokļa nav vesela smēķētāja! 100% visiem smēķētājiem ir iekaisums trahejā, bronhos, bronhiolās un plaušu audos – parenhīmā!

Nav brīnums, ka smēķēšana ir tiešais cēlonis, paaugstina risku, pasliktina norisi vai pazemina ārstēšanas efektivitāti praktiski visu būtiskāko elpošanas slimību gadījumā! Pašreizējiem smēķētājiem hroniskas elpošanas sistēmas jeb respiratoriskas slimības veido 73%, savukārt bijušajiem smēķētājiem – 50% no visiem ar smēķēšanu saistītiem slimību gadījumiem.

Globāli biežāko nāves cēloņu pirmajā desmitniekā ir četras ar pneimonologa specialitāti saistītas slimības: hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS – 3. vietā, pneimonija – 4. vietā, plaušu vēzis – 5. vietā un tuberkuloze – 10. vietā.

Rietumu pasaulē, arī Latvijā, 80–90% gadījumu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības un plaušu vēža cēlonis ir smēķēšana. Plaušu vēzis attīstās katram sestajam smēķētājam (tādēļ bieži šo risku salīdzina ar krievu ruleti – cara laiku Krievijas armijas virsnieki dzērumā nereti nagana aptverē atstāja vienu lodi no sešām, iegrieza, pielika revolveri pie deniņiem un nospieda gaili), savukārt hroniska obstruktīva plaušu slimība (vienkārši runājot – smacējošais bronhīts) – katram otrajam ilgstošajam smēķētājam.

Plaušu vēzis ir ļoti skumja diagnoze – piecu gadu dzīvildze plaušu vēža pacientiem Latvijā ir tikai ap 11–12%. Slimībai nav agrīnu simptomu, neeksistē reālas skrīninga (agrīnas diagnostikas) iespējas.

Pēc dažādu pētījumu datiem, smēķēšana paaugstina risku saslimšanai ar tuberkulozi un pneimoniju 1,5–4 reizes. Smēķēšana ir būtiskākais pneimonijas riska faktors citādi veseliem jauniem cilvēkiem.

Smēķējošiem astmas slimniekiem ir ļoti grūti panākt adekvātu slimības norises kontroli. Smēķēšanas ne tikai veicina elpceļu iekaisumu, bet arī ļoti būtiski pazemina svarīgāko medikamentu (inhalējamo glikokortikoīdu) efektivitāti.

Viss ir cieši saistīts. Divi biežākie nāves cēloņi pasaulē ir koronārā sirds slimība un galvas asinsvadu slimības. Aterosklerozes, akūtas asinsvadu trombozes (infarkta, insulta) patoģenēzē pašlaik vadošā ir iekaisuma teorija – šīs fatālās slimības veicina arī elpceļu iekaisums, kas ieskalojas sistēmiskajā asinsritē. Tāpēc, piemēram, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības slimniekiem ir 2–4 reizes augstāks miokarda infarkta, insulta vai pēkšņas nāves risks.

Īss kopsavilkums – tabakas smēķēšana ir nāves cēlonis vairāk nekā desmitajai daļai ar sirds un asinsvadu slimībām, vairāk nekā piektajai daļai ar vēzi un vairāk nekā trešajai daļai ar respiratoriskajām slimībām mirušo planētas iedzīvotāju.

Smēķēšanas veidi dažādi, bet sekas – vienādas

Pēdējo gadu laikā strauji aug pieprasījums pēc alternatīviem un “veselīgākiem” nikotīnu saturošiem izstrādājumiem, kas spētu apmierināt nikotīna radīto tieksmi, nemazinot tabakas smēķēšanas rezultātā izjusto baudas sajūtu.

Tā rezultātā, ir pieejami jauni izstrādājumi, kas izmanto dažādas tehnoloģijas (karsēšana, pulvarizācija), lai patērētājs varētu uzņemt nikotīnu bez tabakas klātbūtnes vai turpināt tabakas lietošanu, taču bez tabakas degšanas rezultātā radīto kancerogēno vielu inhalācijas.

Elektroniskā cigaretes jeb e-cigaretes  sastāva pamatā ir sintezēta nikotīnu saturoša šķidruma karsēšana un inhalācija.  Lietotāju vidū e-cigaretes tiek sauktas par veipiem, bet to smēķēšana par veipošanu. Tā ir ražotāju ieviesta terminoloģija, lai mazinātu esošo un potenciālo patērētāju negatīvās asociācijas, kas saistītas ar  terminu “smēķēšanu”.  Latvijas likumdošana gan skaidri un nepārprotami nosaka, ka e-cigarešu lietošana ir smēķēšana:

“smēķēšana — smēķēšanai paredzēta tabakas izstrādājuma, augu smēķēšanas produkta vai jaunieviesta tabakas izstrādājuma lietošana tādā veidā, ka to var ieelpot, kā rezultātā izdalās dūmi, vai elektroniskās smēķēšanas ierīces, jaunieviesta tabakas izstrādājuma vai cita izstrādājuma (izņemot ārstniecības līdzekļus) lietošana ar mērķi apzināti caur iemuti ieelpot nikotīnu vai citas ķīmiskas vielas saturošu tvaiku vai dūmus;”[1]

Uz e-cigarešu smēķēšanu attiecas tie paši smēķēšanas ierobežojumi un aizliegumi, kas tiek piemēroti tabakas izstrādājumu smēķēšanai.

Saskaņā ar  Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma datiem, 2019. gadā e-cigaretes regulāri lietojuši 18% 13-15 gadīgie skolēni, 22% zēnu un 14% meiteņu. Kopš 2011. gada e-cigarešu lietotāju īpatsvars  šajā vecuma grupā ir dubultojies.[2] 

Lai gan šobrīd nav skaidri zināms e-cigarešu smēķēšanas ietekmes rezultāts ilgtermiņā, ir būtiski pierādījumi, ka:

e-cigarešu tvaiks var izraisīt akūtu endotēlija šūnu disfunkciju, savukārt ilgtermiņa tvaika inhalācijas sekas nav zināmas;

e-cigarešu tvaika sastāvdaļas var izraisīt oksidatīvo stresu, kas atbalsta pieņēmumu, ka ilgtermiņā tiks izraisītas slimības un audu traumēšana;

e-cigarešu lietošana izraisa atkarību;

e-cigarešu tvaikā esošās ķīmiskās vielas var izraisīt DNS bojājumus un mutaģenēzi, kas apliecina pieņēmumu, ka ilgtermiņa e-cigarešu lietošana varētu palielināt ļaundabīgo audzēju attīstības risku.

e-cigarešu lietošana palielina tabakas izstrādājumu lietošanas risku jauniešu un jaunu pieaugušo vidū; u.c.

2019. gada oktobrī pirmoreiz publicēti pētījuma rezultāti, kurā konstatēts, ka e-cigarešu smēķēšana izraisījusi plaušu vēzi pelēm. Šis ir pirmais pētījums, kurā konstatēta uzskatāma saikne starp e-cigarešu smēķēšanu un vēzi. Pētījuma ietvarā peles tikušas pakļautas e-cigarešu tvaikam, kas ir ekvivalents daudzumam, ko e-cigarešu smēķētājs ieelpo trīs līdz sešu gadu laikā. 22,5% pelēm, kuras ieelpoja nikotīnu saturošu tvaiku 54 nedēļu garumā, attīstījās plaušu adenokarcinoma – vēzis. Nevienai no pelēm, kura ilgstoši ieelpoja nikotīnu nesaturošu tvaiku, plaušu vēzis netika konstatēts.

Lai gan e-cigarešu šķidrumi nesatur tabaku, tie var saturēt no tabakas atvasinātu nikotīnu, tādejādi var arī saturēt atsevišķas tabakai raksturīgas vielas, kā, piemēram, nitrozamīnus, kas ir ļoti toksiska viela.

Jaunākajos pētījumos gan ir konstatēts, ka e-cigarešu šķidrumu citotoksiskā iedarbība lielākoties ir saistīta tieši ar šķidrumiem pievienoto aromatizējošo vielu inhalāciju.

Lai pārbaudītu hipotēzi, ka nikotīnu nesaturošu e-cigarešu lietošana ir nekaitīgāka par tradicionālo cigarešu smēķēšanu, veikts pētījums, kura laikā cilvēka monocītu šūnas tikušas pakļautas e-cigarešu aromatizējošo vielu ietekmei. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka e-cigarešu šķidrumu sastāvā iekļautās aromatizējošās ķīmiskās vielas palielina audu iekaisumu reakciju un bojāšanos, ko izraisa tvaika ietekmes rezultātā radītais oksidatīvais stress. Papildus tam, pētījumā tika konstatēts, ka daudzas aromatizējošas ķīmiskās vielas izraisa šūnu bojāeju.  Kanēļa, vaniļas un sviesta aromātiem tika konstatēta vislielākā toksicitāte, lielāko kaitējumu asins baltajām šūnām radot dažādu aromatizējošo vielu sajaukumiem.

Jaunieši ir lielākā riska grupa

Par smēķēšanu, nikotīna ietekmi uz jauniešu veselību un izrietošajām sekām stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu pneimonoloģe Renāte Snipe:

Jauniešu centrālās nervu sistēmas nenobriedums nosaka to, ka ļoti ātri attīstās atkarība no nikotīna, līdz ar to pat pēc pāris smēķēšanas reizēm var rasties atkarība no cigaretēm, kļūstot atkarīgam daudz ātrāk nekā pieaugušam cilvēkam.

Tāpat jauniešiem ir daudz lielāks risks sākt smēķēt, ņemot vērā vēlmi socializēties ar vienaudžiem un iejusties kolektīvā, arī organisms pats par sevi ir mazāk noturīgs pret atkarībām.

Lielākā daļa hronisko smēķētāju, kuri šobrīd cīnās ar smēķēšanas izraisītām nopietnām slimībām, piemēram, plaušu vēzi, ir sākuši smēķēt pusaudžu vecumā.

Nereti jaunieši maldīgi uzskata, ka tādas smēķēšanas sekas kā, piemēram, dzelteni zobi un ādas novecošanās ir pietiekami tālā nākotnē, taču no smēķēšanas destruktīvās ietekmes nav pasargāts neviens, sekas iestājas pietiekoši ātri.

Pirmais, kas pavājinās, ir smaržas un garšas sajūtas. Pēc tam īsā laikā sāks izpausties nikotīna un pārējo toksisko vielu ietekme uz elpošanas sistēmu un asinsvadu sistēmu, pazeminot, piemēram, sportiskos sniegumus.

Nikotīns izraisa asinsvadu spazmas, to sašaurināšanos un barošanās traucējumus. Nelabvēlīgu iespaidu atstāj pat viena dienā izsmēķēta cigarete.

Smēķētāji biežāk sastopas ar sporta traumām, kuras arī ilgāk dzīst.

Ilgtermiņā nikotīns pazemina auglību un nozīmīgi paaugstina dažādu lokalizāciju vēža saslimšanas risku.

Ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību attīstītajās valstīs slimo pārsvarā smēķētāji, tās rezultātā sašaurinās elpceļi, cilvēkam ir hronisks klepus, elpas trūkums un ļoti zema dzīves kvalitāte.

Smēķēšana ir viens no galvenajiem iemesliem plaši izplatītajai aterosklerozei jeb, kā saka tautā, asinsvadu apkaļķošanās. (Katru gadu Latvijā perifēro artēriju slimības dēļ aptuveni tūkstotim slimnieku, galvenokārt smēķējošiem vīriešiem, tiek veiktas kāju amputācijas).

Nav nozīmes, vai cilvēks saka nē savai pirmajai vai piecsimt pirmajai cigaretei, jo atmest nekad nav par vēlu. Vislabāk ir nesākt smēķēt, jo atmest nav viegli. Tomēr, jo ātrāk šis kaitīgais ieradums tiek atmests, jo mazāks kaitējums veselībai tiek nodarīts.

Smēķēšanas atmešana

Nikotīna atkarība ir hroniska slimība un tikai daļai no tabakas lietotājiem pēc pirmās atmešanas mēģinājumiem izdodas saglabāt pastāvīgu atturību. Vairākumam smēķētāju atmešanas mēģinājumi ir cikliski, piemēram, uzsākot jaunu kalendāro gadu, grūtniecības vai kādas saslimšanas ārstēšanas laikā. Tas nenozīmē, ka  gala rezultāts būs nesekmīgs, bet gan, ka katram ejams savs ceļš un atrodama sava veiksmes formula smēķēšanas atmešanai. Vienam tā būs pakāpeniska izsmēķēto cigarešu skaita samazināšana, citam tūlītēja pārtraukšana.

Vai, atmetot smēķēšanu, ar laiku uzlabojas, piemēram, plaušu veselība vai tas ir neatgriezenisks process?

Pneimonoloģe Ilze Pētermane:

Protams, atmetot smēķēšanu, ar laiku uzlabojas plaušu veselība un cilvēka veselība kopumā.  Pats galvenais smēķēšanas atmešanā ir paša smēķētāja vēlme to darīt. Cilvēkam ir jāapzinās, ka no šī ieraduma ir jātiek vaļā, nedrīkst salūzt arī tad, kad rodas vēlme uzsmēķēt. Iespējams, jau iepriekš jāizdomā plāns, ko un kādās situācijas darīt, ar ko aizstāt tik ierasto nodarbi.

Nesmēķējot 8 stundas, cilvēkam normalizējas skābekļa saturs asinīs, mazinās CO jeb oglekļa monoksīda koncentrācija, pēc 48 stundām- sāk uzlaboties garšas un ožas sajūta. Pēc mēneša nesmēķēšanas kļūst vieglāk elpot, mazinās rīta klepus, ja tāds smēķētājam bijs. Pēc diviem gadiem mazinās insulta attīstības risks, piecu gadu laikā insulta attīstības risks būs tāds pats kā nesmēķētājiem. Pēc 10 gadiem apmēram par 50% samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Arī rīkles, mutes, aizkuņģa dziedzera vēža attīstības risks pēc 10 nesmēķēšanas gadiem ievērojami samazinās.

Jo pacients ātrāk atmet smēķēšanu, jo lēnāk samazinās plaušu ventilācijas funkcija (spirometrijas rādītāji). Protams, ar medikamentu palīdzību plaušu ventilācijas funkciju var uzlabot, bet katra izsmēķētā cigarete šo funkciju atkal pasliktina.  Vēl risks, pacientam turpinot smēķēt, biežāki var būt slimības uzliesmojumi, kas paredz lielāku  medikamentu patēriņu, intensīvāku ārstēšanos, ilgāku atveseļošanās periodu.

Vairumam pacientu ir bažas, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem sieviešu vidū, kāpēc smēķēšanas atmešana tiek tikai apsvērta, nevis īstenota, ir svara pieaugums pēc atmešanas. Jā, atmetot smēķēšanu, pacienta vielmaiņa kļūs lēnāka jeb atgriežas normālā līmenī (jo nav nikotīna kā aktivatora), ja cilvēks pēc smēķēšanas atmešanas, savus ēšanas paradumus nemainīs, turpinās uzņemt tikpat daudz kaloriju, cik iepriekš, protams, var būt sagaidāms svara pieaugums. Svara pieaugums vēl ir saistāms ar faktu, ka smēķētāji vēlas aizstāt cigareti, gūt „orālo apmierinājumu”, ēdot našķus, konfektes, kas atgādina cigareti, liek izdarīt līdzīgas kustības kā smēķējot. Pēc smēķēšanas atmešanas dietologi neiesaka uzreiz uzsākt striktas diētas, jo tas vēl vairāk palielinās jau tā esošo stresu, kas ir radies nikotīna trūkuma dēļ, līdz ar to atkal var tikt panākts pretējais efekts, ka svars pieaug nevis mazinās. Uzlabojoties gan garšai, gan smaržai, cilvēkam rodas vēlme izgaršot iepriekš nesajusto smaržīgo un garšīgo ēdienu. Tāpēc pēc atmešanas ir jāpārskata ēdienkarte, iespējams cigareti var aizstāt ar kādu dārzeni vai citu našķi, kas nesatur daudz kaloriju, ikdienas gaitās jāiekļauj vairāk fizisko aktivitāšu.

Krāslavas novada iedzīvotāju pieredze

Neizprotami, bet fakts. Kāpēc cilvēkiem pielīp pavisam nepatīkami un nevajadzīgi paradumi, kas sagandē veselību un līdz ar to dzīvi? Viens no plašāk izplatītajiem paradumiem ir smēķēšana. Lai no tās atbrīvotos, jāpieliek daudz pūļu, gribasspēka un pacietības. Par to var spriest pēc aptaujāto atbildēm.

Voldemārs (65 gadi)

- Vai jūs šobrīd smēķējat?

- Nē, apmēram gadus 10 jau nesmēķēju.

- No cik gadiem sākāt smēķēt un kāpēc atmetāt?

- Sāku smēķēt armijā. Apkārt visi smēķēja un arī es sāku. Turpināju līdz 2012. gadam. Tad sākās lielas veselības problēmas. Man atklāja kakla vēzi, tam sekoja operācija, un smēķēšanai tika pielikts punkts.

Pēteris (63 gadi)

- Pastāstiet, lūdzu, par savu smēķēšanas pieredzi.

- Smēķēt sāku tehnikuma gados, jo nonācu tādā vidē, kur visi kursa biedri un draugi piekopa šo riebīgo netikumu. Pēc tam darbā arī visi kolēģi smēķēja. Bet, kad apprecējos, sieva bija kategoriski pret smēķēšanu, tāpēc mājās smēķēt nebija atļauts. Taču, pa kluso, darbā vēl smēķēju. Tad darbs beidzās (kolhozs saira), vairāk laika tika pavadīts pa mājām, un pamazām smēķēšanu atmetu. Bet gribasspēka vajadzēja ļoti daudz. Vēl kādu laiku saietos (pie glāzītes), kad citi smēķēja, arī ievilku kādu dūmu.

Andris (62 gadi)

- Smēķēt sāku armijā un pēc tam turpināju 35 gadu garumā, līdz sākās veselības problēmas. Protams, arī ģimene neatbalstīja manu smēķēšanu. Nolēmu atmest, bet ar pirmo reizi neizdevās. Kādā saviesīgā pasākumā drīz vien atsāku. Biju dusmīgs uz sevi un mēģināju vēlreiz. Šoreiz izdevās un nesmēķēju nu jau 8 gadus.

- Vai izmantojāt kādu palīdzību, piemērām, ārsta ieteikumus?

- Protams, biju daudz lasījis un dzirdējis par smēķēšanas kaitīgumu, bet, kamēr pašam nesāka durt pakrūtē, nelikās nopietni. Vajadzēja vienkārši saņemties un atmest. Pašam prieks, ka uzvarēju šo atkarību. Arī veselība uzlabojās. Tagad jūtos labāk, nekā pirms 8 gadiem.

Kristaps (37 gadi)

- Vai smēķējat?

- Šobrīd jau nē.

- Cik agri sākāt smēķēt un cik ilgi tas turpinājās?

- Oi, smēķēt sāku no bērna gadiem (11 – 12 gados). Smēķēju tāpēc, ka ģimenē visi smēķēja, augu pats par sevi, savā nodabā. Vecāki nepievērsās manai audzināšanai un vieglprātīgi izturējās pret manu netikumu. 2008. gadā satiku savu mīļoto meiteni, kurai nepatika smēķētāji. Tā pakāpeniski, bet diezgan ātri smēķēšanu atmetu.

Vadims (38 gadi)

- Šobrīd smēķēju, bet ļoti maz. 1-2 cigaretes dienā.

- Un kā bija agrāk?

- Nevis 1-2 cigaretes, bet 1-2 paciņas dienā.

- Cik agri sākāt savas smēķētāja gaitas?

- Kauns atzīties, bet gados 8-9.

- Kāds tam bija iemesls?

- Tādi bija mani ielas draugi. Visi pulcējāmies kopā, slēpāmies šķūnīšos, garāžās un klusītiņām smēķējām. Mājās tētis smēķēja ļoti daudz, tāpēc tajā neko īpaši sliktu nesaskatīju. Tagad domas ir pavisam citas, domāju, ka drīzumā smēķēšanu pavisam atmetīšu. Arī manai veselībai smēķis nav draugs.

Ar daiļā dzimuma pārstāvēm ir daudz sarežģītāk, jo manis apjautātās sievietes smēķēšanu nav atmetušas un negrasās to darīt.

Marija (64 gadi)

- Mana diena sākas ar cigareti un kafijas tasi. Smēķēju vairāk nekā 50 gadus.

- Cik cigaretes izsmēķējat dienā?

- Ļoti daudz. Vienas paciņas dienā nepietiek. Ja ir pieejamas, tad izsmēķēju arī divas.

- Vai tiešām pa šiem gadiem nebija doma atmest smēķēšanu?

- Tādas domas nebija, bet gadījās nokļūt slimnīcā, tad gan nesmēķēju. Bet, tiklīdz pārrados mājās, tā atkal sāku smēķēt. Tādas milzīgas pievilkšanas spēks…

- Kā tas ietekmē finansiāli? Vai nav žēl iztērētās naudas?

- Jā, līdzekļu vajag ļoti daudz. Lielākā pensijas daļa aiziet cigaretēm, bet bez tām nevaru dzīvot.

- Tas nozīmē, ka smēķēšanu jūs nedomājat atmest?

- Nē, laikam, cik dzīvošu, tik arī smēķēšu.

Aija (52 gadi)

- Kad un kāpēc sākāt smēķēt?

- Smēķēt sāku diezgan jauna – ap 15 gadiem, jo smēķēja manas labākās draudzenes, tas tajā laikā bija moderni.

- Vai nav mēģināts atmest šo netikumu?

- Ir mēģināts, bet bez rezultātiem. Domāju, diez vai izdosies…

Inese (57 gadi)

- Smēķēju no jaunības. Ar pārtraukumiem, kad dzima bērni vai gadījās saslimt. Smēķēju gan vairāk, gan mazāk. Ja apkārtnē neviens nesmēķē, varu iztikt bez cigaretēm ilgi.

- Tomēr uzskatāt to par atkarību?

- Jā, diemžēl. Šobrīd nesmēķēju, jo ir klepus, bet zinu, kad tas pāries, atkal atsākšu. Visbēdīgākais ir tas, ka arī mani pieaugušie bērni smēķē. Un ko gan es viņiem varu pateikt? Pati neesmu piemērs.

Bēdīgs secinājums – sievietēm ir grūtāk pretoties cigarešu maģiskajam spēkam un tāpēc iegūtais paradums seko visā dzīves garumā.

Iedzīvotājus aptaujāja Janīna UNGURE

Rakstā izmantoti materiāli no interneta vietnēm: spkc.gov.lv, esparveselibu.lv, 1slimnica.lv un arsts.lv

Materiālu apkopoja Iveta LEIKUMA