26. augustā Kalniešu ciematā uz bijušās skolas ēkas tika atklāta piemiņas plāksne. Teksts: “Šajā ēkā darbojās Kalniešu skola no 1940. līdz 2016. gadam”. Ceremonijā piedalījās bijušie skolas skolotāji, ēkas īpašnieks Aleksandrs Ivanovs, pagasta pārvaldes vadītājs, preses pārstāvji. Pasākuma galvenā organizatore bija Marija Dilba, Kalniešu pagasta muzeja istabas vadītāja, fondu glabātāja, pētniece, etnogrāfe un entuziaste. Te varētu likt punktu. Bet... es gribu pastāstīt vairāk, jo bija daudz interesantāk.
Kā saka Marija Dilba: “Skola netika slēgta. Tā aizgāja pensijā, godīgi nostrādājusi un būdama ļoti cienījamā vecumā! “ Droši vien visi saprot, ka skola nav ēka, tā ir skolotāji un skolēni, kā arī vecāki. Viņus visus vieno atmiņas un kopīga lieta. Nav iespējams “slēgt” vai “likvidēt” skolu. Jebkurā gadījumā tā turpina dzīvot atmiņās par pirmo mīlestību, liecībās un atestātos, stāstos par savām pirmajām uzvarām, skolotāju albumos un absolventu tikšanās reizēs.
Kalniešu skola ir izgājusi visus iespējamos izglītības iestādes attīstības posmus. 76 gadu laikā tai izdevās būt par sākumskolu, septiņgadīgo skolu, pamatskolu, vakara vidusskolu. Tai izdevās apmācīt un absolvēt tūkstošiem skolēnu, organizēt un rīkot simtiem svētku un pasākumu. 2016. gadā Kalniešu skola pārtrauca pieņemt skolēnus. Bet tās dzīve turpinājās. Marija Dilba, ar domu izveidot muzeja istabu, ieradās pie pagasta pārvaldes vadītājas Gundegas Grišānes īsi pirms skolas slēgšanas. Vadītāja ideju atbalstīja, un 2018. gada 19. jūlijā notika oficiālā “istabas” atklāšana.
[...]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.35
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
