Kopš 20. gadsimta vidus zinātnieki visā pasaulē ir aicinājuši atmest smēķēšanu un sniedz arvien vairāk pierādījumu tam, ka šī atkarība pakāpeniski nogalina. Kāpēc daudzi no mums sliecas domāt, ka problēmas mērogs ir pārspīlēts – vai tad daži dūmi var kaitēt organismam?! Protams, var, atbild dažādu jomu eksperti.
Saskaņā ar statistiku, gandrīz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs smēķē, arī daudzi jaunieši. Cigarete tiek izmantota kā apliecinājums tam, ka esi pieaudzis, taču skolēni un pusaudži pilnībā neizprot visas tālejošās sekas un "pateicoties" smēķēšanai iegūtajai slimību buķetei.
Lai noskaidrotu, kā tas ir mūsu dzimtajā pilsētā, mēs sazinājāmies ar speciālistiem, kuri komentēja pašreizējo situāciju.
Ija Karole, Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolas psiholoģe: “Smēķēšanas problēma nav jauna. Saskaņā ar iekšējiem noteikumiem mūsu izglītības iestādē un tās teritorijā smēķēt ir aizliegts. Visi audzēkņi ir iepazinušies ar šiem noteikumiem. Tagad grūtības slēpjas faktā, ka skolēni labi apzinās savas tiesības, nesmēķē skolas teritorijā, bet aiziet pie dzīvojamām mājām. Skolēni labi apzinās, ka skola var informēt vecākus tikai tad, ja ir pierādījumi. Skolas videoieraksts var kalpot kā pierādījums, taču, kā likums, bērni ir perfekti orientēti un zina, kur "var" un kur "nē". Protams, ir izņēmumi no noteikumiem, kad jaunieši vēlas sevi pierādīt un dara to demonstratīvi, neskatoties uz to, ka tiek informēti vecāki un ir jāraksta paskaidrojums. Ja smēķēšana notiek skolas teritorijā un demonstratīvi, tad bez vecākiem varam informēt arī pašvaldības policiju. Šie ir veidi, kā skola var ietekmēt smēķētājus.
Runājot par pašu skolu, mēs jau daudzus gadus piedalāmies programmā “Veselību veicinošā skola”, kuras laikā notiek dažādi pasākumi. Mēs izmantojam saukļus nevis pret smēķēšanu, bet balstoties uz pozitīvu psiholoģiju, piemēram, "Par veselīgu dzīvesveidu!" Informāciju par smēķēšanas kaitīgumu bērni saņem jau pamatskolā. Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo, uzzinot kaut ko jaunu, daudzi ziņkārības pēc vēlēsies izmēģināt. Vecākiem skolēniem bija daudz diskusiju par šo tēmu, viņi rakstīja zinātniskos darbus. Mūsdienu sabiedrībā viss attīstās, ir parādījušies tā saucamie “veipi”, kas tiek pasniegti kā mazāk kaitīgi.
Skolai šādas statistikas nav, taču ir diezgan ievērojams procents bērnu, kuri mēģina smēķēt vai to dara pietiekami regulāri. Es to saistītu ar faktu, ka ir arī daudz pieaugušu smēķētāju. Jo galvenie iemesli, kāpēc pievienojas smēķētāju rindām, ir imitēt pieaugušos. Daži atdarina kāda nozīmīga cilvēka sliktos ieradumus, atkārto pēc vecākiem, kāds nevēlas izcelties no kompānijas, kurā visi smēķē. Cigarete ir pieauguša cilvēka atribūts. Iemesli ir ļoti dažādi, rezultāts ir viens - slikta ieraduma klātbūtne, kas iznīcina jauno ķermeni. Kas vēl bēdīgāk: vecums, kad pusaudzis izmēģina pirmās cigaretes, nepārtraukti samazinās.
Mani kā speciālistu interesē cits jautājums – no kurienes skolēniem finanšu resursi? Galu galā tas ir diezgan dārgs prieks. Šķiet, ka pieaugušajiem ir maza vai nekāda kontrole pār savu bērnu tēriņiem. Jauniešiem "strādā" sava piegādes un maksājumu sistēma.
Sazinoties ar vecāko klašu skolēniem, pamanīju vēl vienu tendenci - intereses samazināšanos par smēķēšanu. Vidusskolēnu vidū tas, tā sakot, nav modē. Šiem bērniem ir citas intereses un vērtības, nākotnes plāni.
Smēķēšana ir saistīta ar bērnu pašvērtējumu. Visbiežāk tas ir mēģinājums kļūt par pieaugušo.
Manā praksē vairāk nekā 13 darba gadu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad kāds būtu vērsies pie manis, kā skolas psihologa, ar lūgumu palīdzēt cīņā pret smēķēšanu. Tomēr es noteikti ieteiktu speciālistu palīdzību, kuri strādā ar atkarībām - psihoterapeitu, narkologu. Šajā gadījumā ir nepieciešams ģimenes atbalsts, kas visbiežāk šiem bērniem nav. Viņi vēršas pie manis, jo vēlas uzmanību, lai tiktu pamanīti, novērtēti.
Protams, epidemioloģiskā situācija aizēnoja uzreiz visas problēmas, taču stiprā puse ir tā, ka mūsu novada skolās skolēniem ir iespēja vērsties pie psihologa, kurš ar savu kompetenci vajadzības gadījumā var nākt talkā. Skola veic preventīvus pasākumus, kad runājam par smēķēšanas kaitīgumu. Bet jāprot pastāstīt tā, lai ne interesētu, bet gluži pretēji - brīdinātu par smēķēšanu."
Arī Žanna Drozdovska, Krāslavas novada sociālā pedagoģe, Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolas speciālā pedagoģe, pauda savu viedokli par smēķēšanas aktualitāti jauniešu vidū: “Smēķēšanas problēma joprojām pastāv. Piedāvājums kļūst arvien daudzveidīgāks - no vienkāršām cigaretēm līdz dažādiem kūpināmiem maisījumiem, kas ir atļauti pārdošanā.
Ja agrāk smēķētāju iesācēju vecums bija 16-18 gadi, tad tagad tie var būt pat 4.-6.klases skolēni. Ir personas, kuras sāk smēķēt gandrīz no bērnudārza. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad bērni smēķē kopš 2.-3.klases. Tie, protams, ir atsevišķi eksemplāri. Šādus cilvēkus ietekmēt praktiski nav iespējams. Viņi visu zina, skolotāji par to runā veselības un bioloģijas stundās. Bērniem un pusaudžiem nav bailes no nāves un slimībām, tāpēc viņi lieto cigaretes, kāds dzer "tēju", citi izmēģina ko citu. Ir pieprasījums, ir piedāvājums.
Manuprāt, veselīgs dzīvesveids jauniešu vidū šobrīd nav modē. Mūsdienu skatījumā – uztrenēts skaists ķermenis, vienlaikus ar cigareti vai veipu vienā rokā un ar kokteili otrā.
Smēķēšana ir veids, kā paziņot, ka esi pieaugušais. Finansiāli bērni sakrāj naudu cigaretēm, piemēram, nemaksājot par pusdienām. Ienākumu iespējas ir ļoti dažādas: sākot ar laipnu vecmāmiņu, kura iedos bulciņai, beidzot ar datorspēlē iegūta līmeņa pārdošanu. Bija arī “uzņēmēji”, kuri nopirka cigaretes “točkās” un pēc tam pārdeva pa vienai. Bērni ir izgudrotāji, viņi vienmēr atradīs iespējas.
Mūsdienu sabiedrībā ir izveidojusies sistēma: vecāki strādā šeit vai ārzemēs un viņiem nav pietiekama kontakta ar bērnu. Lai to kompensētu, vecāki ir gatavi “maksāt” bērnam par mīlestību.
Daudzi vecāki nesaprot vienkāršu lietu - ja jūs nerūpēsities par bērnu, par viņu parūpēsies iela. Viss ir ļoti vienkārši: svēta vieta nekad nav tukša. Ir vēl viena situācija, kad bērns tiek pacelts dievības pakāpē, ir labākais, gudrākais utt. Šajā gadījumā "dieviņš" parasti ir visgudrākais, skaistākais un nekad nekur nav vainīgs.”
Rezumējot, problēma nepazūd, bet kļūst "jaunāka".
Kā atzīmēja aptaujātie eksperti, jaunieši nemeklē palīdzību, kas nozīmē, ka smēķēšanas problēma netiek uztverta kā kaut kas neparasts. Patiesībā pusaudži nesaprot situācijas nopietnību. Bet pulmonologi visā pasaulē runā par smēķēšanas kaitīgumu, izgudro dažādas metodes un preparātus, lai palīdzētu cilvēkiem atmest atkarību. Smēķēšana būtiski ietekmē nenobriedušu jaunu ķermeni. Smēķējot, organisms nesaņem pietiekamu skābekļa bagātināšanu, tāpēc audos notiek "nosmakšana", tas ir, skābekļa bads, kas ir ļoti bīstami augošam organismam. Tieši jauno smēķētāju vidū ārsti atzīmē pastāvīgu veselības pasliktināšanos: klepu, elpas trūkumu, vājumu, saaukstēšanos un akūtas elpceļu infekcijas, kuņģa -zarnu trakta traucējumus. Jāatzīmē arī cigarešu toksisko vielu ietekme uz jauniešu smadzenēm. Smēķējošiem skolēniem pasliktinās uzmanība, īslaicīgā atmiņa, spēja spriest un kustību koordinācija. Turklāt nikotīns ietekmē hormonālo attīstību, visus endokrīnos dziedzerus, ieskaitot zēnu un meiteņu dzimumdziedzerus. Tas var novest pie visa organisma nepietiekamas attīstības, cilvēka reproduktīvo spēju mazināšanās un liekā svara parādīšanās.
Jaunieši bieži nepiešķir nozīmi izmaiņām, kas notikušas viņu ķermenī, pieņemot, ka pie vainas noteikti nav cigaretes. Tomēr laika gaitā situācija tikai pasliktinās. Kad tas kļūst pilnīgi neizturams, cilvēks vēršas pie ārsta.
Par cigarešu bīstamību stāsta Krāslavas slimnīcas pulmonoloģe ar daudzu gadu pieredzi Zinaida Lapkovska: “Baidos, ka neko jaunu nevarēšu pateikt. Protams, šī problēma ir zināma jau sen. Speciālisti ir noguruši no “taurēšanas” par smēķēšanas kaitīgumu. Ir veikts liels skaits dažādu pētījumu, kas pierāda, ka smēķēšana veicina tādu bīstamu slimību attīstību kā hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), plaušu vēzis, tuberkuloze, pneimonija. Protams, smēķēšana ir milzīgs kaitējums un zaudējums ķermenim. Bet parasti viņi pie manis vēršas tikai tad, kad ir problēmas ar elpošanu. Bieži vien tikai anamnēzes apkopošanas procesā izrādās, ka pacients ir smēķētājs ar stāžu. Protams, es gribētu precizēt, cik ilgi cilvēks smēķē, cik cigaretes izsmēķē. Pēc tam, analizējot pacienta pārbaudes laikā iegūtos parametrus, es paskaidroju, kāda ietekme bija sliktajam ieradumam.
Savu pacientu vidū es neatceros, ka kāds vienkārši būtu lūdzis man palīdzēt atmest smēķēšanu, parasti gadījums jau ir diezgan aizlaists, un smēķēšana tikai pasliktina jau tā sarežģīto situāciju.
Jāatzīmē, ka smēķēšanas atmešana ir uzdevums, ko ne visi var paveikt. Izstrādātam dzīvesveidam ar cigareti rokās ir liela ietekme uz cilvēka ierasto dzīvi. Šis ieradums rada grūtības, kad cilvēks atmet smēķēšanu. Piemēram, neparastas un nervozas situācijas, banketi, smēķētāju kolektīvs un daudz kas cits liek turpināt vai atsākt smēķēšanu. Bet, kad cilvēks uzdod jautājumu: "Ko darīt?", tad mana atbilde ir: "nepieciešama motivācija. Smēķēšana ir nevajadzīgs, kaitīgs hobijs.
Bija pacienti, kuri vēlējās atmest smēķēšanu, sāka ārstēties no tieksmes smēķēt, izmantojot diezgan dārgas tabletes. Diemžēl mēģinājums bija neveiksmīgs. Tiklīdz radās stresa situācija, cilvēks atkal aizdedzināja cigareti. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast savu problēmu un būt motivētam atmest smēķēšanu.
Ja runājam par smēķēšanu vīriešu un sieviešu vidū, tad pēc maniem novērojumiem sievietes smēķē daudz mazāk nekā vīrieši. Katrā ziņā laukos to ir mazāk, jo ietekmē mentalitāte. Manu pacientu vidū sieviešu ir daudz mazāk nekā vīriešu, taču viņas, tāpat kā vīrieši, nevar viegli atmest smēķēšanu. Parasti sievietes ātrāk piekrīt iziet ārstēšanās kursu, dzert izrakstītās zāles elpošanas grūtību mazināšanai. Ar sievietēm ir vieglāk strādāt. Pēdējos gados vīriešiem ir izveidojusies šāda tendence: viņi uz pieņemšanu ierodas kopā ar sievu vai bērniem. Es viņus mācu, stāstu par zālēm, kuras tiks lietotas. Patiesībā, kad vīrietis ierodas kopā ar sievu, tad es zinu, ka viņa kontrolēs medikamentu uzņemšanu, speciālistu apmeklējumus utt. Man patīk šī tendence. Ar šādiem pacientiem mans galvenais uzdevums ir iztikt bez paasinājumiem, lai slimība neprogresētu, lai cilvēks nenonāktu slimnīcā.
Lielākā daļa manu pacientu ir 50 gadus veci un vecāki. Pacientu kļūst arvien vairāk. Koronavīruss tagad saasina situāciju.
Pēc pieredzes varu teikt, ka smēķēšana bija, ir un būs. Ārsts var dot tikai padomu, konsultēt. Smēķēšana ir ļoti spēcīga pieķeršanās, no kuras ir ļoti grūti atbrīvoties. No maniem pacientiem tikai neliela daļa atrada pietiekamu pamatojumu un atteicās no atkarības. Smēķēt ir ļoti viegli sākt, bet ir ļoti grūti to atmest, it īpaši, ja aiz muguras ir daudzu gadu pieredze".
Smēķēšanas kaitējums ir nepārprotams, bet kāpēc daudzi turpina izvēlēties cigaretes kā dzīvesveidu, kā pašapliecināšanās iespēju? Var būt nepieciešams mainīt likumus vai citādi ietekmēt potenciālos smēķētājus, taču neaizmirstiet, ka katrs izvēlas savu ceļu un iegūst ieradumus. Mēs paši esam atbildīgi par sevi un saviem ieradumiem!
Jeļena AVSJUKEVIČA
Foto no interneta.