Savā žurnālista dzīvē esmu redzējis daudz ko... Par rudens gadatirgiem Latvijas zemes pašā malā, Šķaunē, glabāju īpašas atmiņas! Pirmkārt, bija laiks, šeit bija trokšņainākie Miķeļdienas gadatirgi, kur īpaši pieprasītas preces bija lētas dzērvenes un dziedinošs medus. Otrkārt, šajā latgaliešu malā tautas iepriecināšanai tika izdomāta jautra loterija, kurā tikai par vienu eiro varēja laimēt sivēnu, labi nobarotu gaili, maisu ar šķirnes kviešiem vai trīs litru medus burku. Un uz improvizētās skatuves brīvā dabā sapņoja uzstāties ne tikai bijušā Dagdas novada radošie kolektīvi.
Viss plūst, viss mainās, un ne vienmēr uz labo pusi. Pandēmijas ierobežojumi noteica divu gadu tabu masu pasākumu rīkošanai, un, kad septembra sākumā es saņēmu Ilonas Kozlovskas ielūgumu uz jau nedaudz aizmirsto gadatirgu, bez vilcināšanās apsolījos būt jebkuros laika apstākļos. It kā skatījos drūmajās debesīs: pagājušajā sestdienā sāka līt jau no rīta. Visticamāk, stingrais pierobežas režīms sabiedēja mobilos pārdevējus un pirmo reizi gadatirgū - pilnīgs klusums bez ierastā šašlika un tirgus burzmas. Toties pagasta pārvaldes ēkas priekšā - brīnumu brīnumi: vēl nebijusi dārzeņu un augļu ekspozīcija mākslinieciskā noformējumā! Tādas instalācijas, no kurām nevar atraut acis. Ir ķirbju ģīmīši, plastmasas bites klaipa lielumā un dažādi tēli, krelles no krāsainiem āboliem. Izstādes sensācija -kartupeļu kalns, kur katrs bumbulis sver puskilogramu! Ilona pačukstēja noslēpumu –brīnumkartupeļus atsūtījusi Inta Viļuma no Dagdas folkloras centra. Daži vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka tā ir vācu "Belorosa" šķirne čipsiem. Par ko nopirku, par to pārdodu. Starp citu, man par prieku piešķīra trīs bordo krāsas bumbuļus, kartupeļu pankūkām pietika!
[...]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.39
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
