Ģimenes ārste Līga Kozlovska stāsta par zarnu vēža profilaktiskā testa nozīmi

img


Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem. Lai arī iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams zarnu vēža profilaktiskais tests, kopumā atsaucība līdz šim ir bijusi zema – šogad deviņos mēnešos testu veikuši tikai 7,5% no mērķauditorijas iedzīvotājiem. Turklāt SKDS aptaujas dati liecina, ka kopumā 47,7% mērķa grupas respondentu nav informēti par iespēju reizi divos gados bezmaksas testu saņemt. Tādēļ par zarnu vēzi un profilaktiskā testa veikšanu stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste Līga Kozlovska, kurai ir arī viens no augstākajiem zarnu vēža skrīninga rādītājiem valstī.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, vairāk nekā 90% gadījumu zarnu vēzi atklāj pēc 50 gadu vecuma. L. Kozlovska skaidro, ka zarnu vēža riska faktori ir organisma dabiska novecošanās, neveselīgs un nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars un aptaukošanās, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un ģimenes un personīgā slimību vēsture – lielāks risks saslimt ar zarnu vēzi ir tad, ja kādam ģimenē jau ir bijis zarnu vēzis vai polipi zarnās vai, ja kāds no radiniekiem slimo ar iekaisīgu zarnu slimību. “Jāatceras, ka zarnu vēža izpausmes sākotnēji var nebūt jūtamas, neizraisīt sāpes, un tās var nepamanīt pat vairākus gadus, tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri veikt zarnu vēža profilaktisko testu, arī tad, ja nekādu sūdzību nav,” uzsver L. Kozlovska.



Zarnu vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta profilaktiskā pārbaude iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, kuras mērķis ir atklāt zarnu slimības, tai skaitā, zarnu vēzi, pirms simptomu parādīšanās. Profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās asinis vēdera izejas saturā, kas pašiem ar aci nav saskatāmas. Zarnu vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņu asiņošanu. Asiņu piejaukumu vēdera izejas saturam var radīt arī citas, t. sk., labdabīgas zarnu trakta slimības, tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir zarnu vēzis.



Jautāta, vai pacienti nejūtas neērti runāt par tik delikātu tēmu, L. Kozlovska atbild, ka šeit ļoti svarīgs ir ārsta skaidrojošais darbs, cilvēcīgas sarunas ar pacientu un sadarbība ar ģimenes ārsta palīgu vai medmāsu, īpaši pandēmijas apstākļos. “Ģimenes ārsts ir pacienta uzticības persona, kas izskaidro un palīdz nojaukt psiholoģiskās barjeras attiecībā uz zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, kas, lai arī ir delikāta tēma, tomēr ir vienkārši veicams mājas apstākļos, bez diētas ierobežojumiem,” uzsver ģimenes ārste. Ja ģimenes ārsts vēl nav informējis par zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanu, L. Kozlovska aicina pacientus nebūt kautrīgiem un vizītes laikā pie ārsta pašiem par to pajautāt!



Zarnu vēža profilaktiskā testa veikšana:



  1. Testa komplektu ir jājautā sava ģimenes ārsta praksē. Testa komplektā ietilpst testa stobriņš, nosūtījums, parauga savākšanas papīrs, aploksne un instrukcija testa veikšanai.
  2. Testu veic atbilstoši instrukcijai un testa stobriņu un aizpildīto nosūtījumu ievieto aploksnē, to aizlīmē, bet aploksni ievieto maisiņā ar speciālo aizdari. Maisiņu ar aploksni vienas darba dienas laikā nogādā ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā, kas minēta nosūtījumā.
  3. Testa rezultāts tiek pacientam nosūtīts e-pastā, īsziņā vai par to var uzzināt pie ģimenes ārsta. Saņemto rezultātu pacienti ir aicināti pārrunāt ar savu ģimenes ārstu!


Ja tests ir negatīvs, tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā nav atrastas un nākamā testa veikšanas reize jāieplāno pēc 2 gadiem. Ja tests ir pozitīvs, tas nozīmē, ka paraugā tika atrastas slēptās asinis, tomēr tas vēl nenozīmē vēzi, bet gan to, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, par ko tālāk informē ģimenes ārsts. Parasti kā nākamais izmeklējums tiek nozīmēta kolonoskopija.



“Jāatceras, ka katrs novēloti atklāts zarnu vēža saslimšanas gadījums ir liels emocionālais pārdzīvojums ne vien pacientam, bet arī ģimenei un tuviniekiem! Tāpēc rūpēsimies par savu veselību, kā arī savu un ģimenes sirdsmieru!” aicina ģimenes ārste Līga Kozlovska.