Viens vienīgs kaitīgums un nekāda labuma

Latvijā, piemēram, ir veikti dažādi pasākumi cīņā pret smēķēšanu: tabakas izstrādājumu augstās izmaksas, akcīzes nodoklis, pārdošanas vecuma ierobežojums, iepakojumu vizuālais noformējums, aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās, tabakas izstrādājumu reklāmas ierobežojumi.

Viens no pēdējiem jauninājumiem ir slēgtie "skapji" ar tabakas izstrādājumiem veikalos, lai iepakojumi nebūtu redzami. Islandē gāja tālāk, un smēķēt tur drīkst tikai tie, kas saņēmuši recepti no ārsta, bet ASV smēķētājs par apdrošināšanas polisi maksās vairāk. Visi šie pasākumi tiek veikti ar vienu mērķi – samazināt no tabakas izstrādājumiem atkarīgo cilvēku skaitu. Bet kāpēc? Atbilde ir acīmredzama – tas nodara milzīgu kaitējumu veselībai.

Daudziem no mums vīrietis ar cigareti ir pazīstams skats, kas, neskatoties uz visiem valsts pūliņiem, joprojām ir aktuāls mūsu laikā. Smēķētāju ir mazāk, taču viņu joprojām ir daudz. Lielākā daļa cilvēku zina, ka tabaka ir kaitīga, taču tikai daži, pat starp medicīnas speciālistiem, saprot, cik tā patiesībā ir bīstama. Vairāk nekā 25 slimības, no kurām lielākā daļa ir dzīvībai bīstamas, izraisa tabakas smēķēšana. Apmēram pusei smēķētāju nāves cēlonis ir smēķēšanas izraisītās slimības.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka tabakas epidēmija ir viens no nozīmīgākajiem draudiem sabiedrības veselībai kāds jebkad ir bijis pasaulē. Kāpēc, zinot par smēķēšanas kaitīgumu, daudzi cilvēki joprojām vēlas to izmēģināt, bet pēc tam kļūst atkarīgi un nevar atmest smēķēšanu paši? Lieta tāda, ka smēķējot izdalās dažādas vielas, kas izraisa atkarību. Smēķēšanas process sniedz smēķētājam baudu, uzlabo garastāvokli, uzlabo pašsajūtu, mazina spriedzi, stresu, palīdz atpūsties. Nikotīna nokļūšana asinīs agri no rīta stimulē un uzbudina. Vakaros, kad nikotīna līmenis asinīs ir augsts, smēķēšanai ir nomierinoša iedarbība.

Patīkamās sajūtas un tabakas izstrādājumu sastāvs rada pieradumu, kas pārvēršas atkarībā, no kuras pašam atteikties ir diezgan grūti. Īpašs nikotīna atkarības apdraudējums ir tāds, ka tas neļauj smēķētājam atteikties no tabakas lietošanas, un tas rada katastrofālu kaitējumu veselībai. Smēķējot cilvēkam strauji paaugstinās asinsspiediens, paātrinās pulss un sašaurinās asinsvadi. Šajos iedomātas baudas brīžos ķermenis piedzīvo īstu stresu, kas neatgriezeniski ietekmē cilvēka veselību.

Smēķēšanas ietekme uz veselību

PVO Pamatkonvencijā par tabakas uzraudzību teikts, ka zinātniskie pētījumi ir nepārprotami pierādījuši to, ka tabakas patēriņš un pakļaušana tabakas dūmu iedarbībai var izraisīt nāvi, slimības un invaliditāti, un pastāv nobīde laikā starp pakļaušanu smēķēšanai un cita veida tabakas izstrādājumu lietošanu un uz tabaku attiecināmu slimību cēloņiem. Konstatējot arī to, ka cigaretes un vairāki citi tabaku saturoši produkti ir izstrādāti ar augstu atkarības pakāpi ar mērķi radīt un uzturēt atkarību, un daudzas saturošās sastāvdaļas, kā arī to radītie dūmi ir farmakoloģiski aktīvi, toksiski, mutagēni un kancerogēni, un to, ka atkarība no tabakas tiek atsevišķi klasificēta kā traucēklis lielākajos starptautiskajos slimību klasifikatoros.

Saskaņā ar statistiku, smēķēšana ietekmē dzīves ilgumu. Tiesa, dati būtiski atšķiras, atbilstoši vieniem - smēķētāja mūžs tiek samazināts par 6,8 gadiem, savukārt citi ir pesimistiskāki savos secinājumos, proti, ka smēķējošie vīrieši un sievietes vidēji zaudē attiecīgi aptuveni 13,2 un 14,5 gadus savas dzīves.

Papildus paredzamajam dzīves ilguma samazinājumam, smēķēšana ietekmē arī dzīves kvalitāti.

Par smēķēšanas atkarību un tās ietekmi stāsta Krāslavas slimnīcas zobu higiēnists Diāna Fjodorova:

“Smēķēšana ietekmē visu – matus, nagus, ādu, visus ķermeņa orgānus, pat pēc izskata var noteikt, vai cilvēks smēķē vai nē. Pastāvīga  smaka no mutes, rokām, drēbēm un matiem, smēķētāja klepus no rīta, dzelteni nagi... Tāds ir smēķētāja portrets.

Tabakas dūmi, nonākot plaušās un atpakaļ, izjauc normālu gļotādu darbību, nosēžas uz zobiem, nokrāso un iznīcina plombas. Visbiežāk sastopamās smēķētāju problēmas ir:

Smēķētāja zobu aplikums

Smēķētājiem zobakmens veidojas daudz ātrāk nekā nesmēķētājiem. Šis zobakmens pārklājas ar īpašu plēvi, kas padara to stiprāku. Patogēnās baktērijas zem šādas aizsargkārtas jūtas ļoti ērti. Liels aplikuma daudzums, bojāta emalja un hroniski iekaisušas smaganas ir labvēlīga vide kariesa attīstībai.

Periodontīts

Regulāras tabakas dūmu iedarbības dēļ pasliktinās asinsvadu darbība. Smaganu audi tiek mazāk apgādāti ar asinīm, tiek traucēta smaganu normāla piegulšana zobu kakliņiem. Baktērijas, kas krājas zobakmenī, veicina smaganu atkāpšanos un bojā smaganas un kaulaudus.. Turklāt smēķētāju smaganas pastāvīgi ir iekaisušas.

Plombu iznīcināšana

Mūsdienu augstas kvalitātes kompozītmateriāli kalpo 10–20 gadus. Taču nikotīna sveķu ietekmē tie tiek iznīcināti daudz ātrāk.

Nesaderība ar breketēm

Smēķēšana maz ietekmēs ortodontiskās ārstēšanas rezultātus. Bet pēc breketu noņemšanas vietas zem tām var izrādīties manāmi gaišākas par apkārtējo emalju, kas ārstēšanas laikā ir tikusi vairāk “apdūmota”. Valkājot breketes, mutes higiēna kļūst sarežģītāka, savukārt smēķēšana provocē vēl vairāk aplikuma veidošanos grūti aizsniedzamās vietās. Līdz ar to palielinās kariesa attīstības iespējamība.

Grūtības zobu ārstēšanā

 Nikotīna ietekmē pacientiem attīstās dziļš kariess, kurā daļa bojājuma atrodas zem smaganas. Sākumā to var nejust un neredzēt, tāpēc pacienti pie zobārsta vēršas tad, kad slimība jau ir progresējusi un zobs ir stipri bojāts. Lai nodrošinātu plombēšanai piemērotu sausu virsmu, zobārstiem ir jāizmanto speciālas iekārtas.

Komplikācijas veicot zobu implantāciju

Veicot implantācijas procesu, ļoti liela nozīme ir audu atjaunošanās spējai. Smēķētājiem ir traucēti brūču dzīšanas procesi, tādēļ, veicot operācijas kaulos un smaganu mīkstajos audos, vairākas reizes palielinās neveiksmīga rezultāta risks. Tāpēc smēķēšana ir būtisks traucēklis zobu implantācijai. Problēmas var rasties pat pēc parastas zoba izraušanas.

Mutes dobuma vēzis, gļotādas erozija, mēles sēnīšu infekcijas

Regulāra nikotīna iedarbība samazina organisma imunitāti un tas kļūst daudz neaizsargātāks.

Runājot par pasīvo smēķēšanu, jāatzīmē, ka pasīvā smēķēšana nav tik bīstama mutes dobumam kā aktīvā smēķēšana. Ieelpotie dūmi iekļūst plaušās caur degunu, apejot zobus un galveno mutes daļu. Tas, protams, nenāk par labu organismam kopumā, taču no zobārstniecības viedokļa tas nav tik bīstami kā aktīva smēķēšana. Taču ne mazāk bīstama ir arī elektronisko cigarešu lietošana. Smaržīgiem vape dūmiem ir tāda pati kaitīga ietekme uz mutes audiem kā parastajai tabakai. Tāpēc cigaretes aizstāšana ar pīpi vai elektronisko cigareti nav droša. Tāpēc labāk nesmēķēt vispār.

Ja jums ir arteriālā hipertensija, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, zema fiziskā aktivitāte, smēķēšana vēl vairāk palielina risku saslimt ar sirds, asinsvadu un onkoloģiskām slimībām. Smēķēšanas apvienošana ar regulāru alkohola lietošanu palielina mutes un barības vada vēža risku. Smēķēšana pastiprina dažādu toksisko vielu iedarbību un palielina risku saslimt ar arodslimībām. Sievietēm, kuras smēķē un lieto perorālos kontracepcijas līdzekļus, ir 20 reizes lielāka iespēja piedzīvot insultu nekā nesmēķētājām.

Slimību attīstības riska pakāpe smēķētājiem ir ļoti atšķirīga un atkarīga no:

• smēķēšanas ilguma, intensitātes un tabakas dūmu veida;

• darba un apkārtējās vides;

• ģenētiski iedzimtas jutības;

• blakusslimībām.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tabakas dūmi negatīvi ietekmē pasīvo smēķētāju. Saskaņā ar PVO datiem, nav drošas cigaretes vai droša smēķēšanas līmeņa, tāpēc pasīvā smēķēšana ir ne mazāk bīstama – tā negatīvi ietekmē elpošanas sistēmu, turklāt tabakas dūmi ir spēcīgākais alergēns. Visizplatītākie pasīvie smēķētāji ir bērni. Pasīvs smēķētājs ieelpo tās pašas toksiskās vielas kā cigarešu lietotājs. Pasīvais smēķētājs, ieelpojot tabakas dūmus, riskē saslimt ar sirds slimībām, kuņģa čūlu u.c., tādējādi iegūstot tādu pašu slimību buķeti kā pats smēķētājs. Pasīvā smēķēšana negatīvi ietekmē jaundzimušo un bērnu veselību: bērniem, kas pakļauti pasīvās smēķēšanas iedarbībai, ir mazs dzimšanas svars; biežāk novērots pēkšņas nāves sindroms miegā; atpalicība fiziskajā un garīgajā attīstībā; bronhīts un pneimonija; bronhiālā astma; vidusauss iekaisums.

Lielākajai daļai smēķētāju, kad tie uzzina par smēķēšanas sekām, rodas vēlme smēķēšanu atmest. Tomēr labāk nemaz nesākt. Veselība ir dārgākais, kas mums pieder...

Jeļena AVSJUKEVIČA

Foto: neatkariga.nra.lv