Ugunskurs naktī, ozolu vainagi, lieli pļavu zāļu un ziedu pušķi, putojošs alus, siers ar ķimeņu smaržu... Ko tur teikt, Līgo ir zaļākie svētki, kuriem vislabākā dekorācija - daba pašā vasaras pilnbriedā.
Nodzīvojis laimīgu mūžu savā dzimtajā pilsētā, kas ir visskaistākā visā plašajā pasaulē, neviļus ļaujos jūnija atmiņām... Neaizmirstamākās bērnības un jaunības ainas ir mūsu Dziesmu parks zem seno liepu ēnām. Visbaltākās nakts caurspīdīgajā krēslā - degoša sveķu muca uz staba, tūkstošiem cilvēku - un tas nav pārspīlēts! - Jāņi un Ivani, kronēti ar ozollapu vainagiem. Un jautrība līdz rītausmai, kad uz deju grīdas nav kur ābolam nokrist, kad slaveno Krāslavas muzikantu akordeona un saksofona melodijas plosīja dvēseli. Pilnīgi noteikti: pirms pieciem līdz sešiem gadu desmitiem zāle bija zaļāka, debesis zilākas un cilvēki tuvāki.
Viss plūst, viss mainās... [..]
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.26
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
