Kad 24. februārī, agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par "specoperācijas sākumu" un sākās masīvs uzbrukums Ukrainai, daudzi tās iedzīvotāji, sevišķi ģimenes ar bērniem, pameta mājas un devās bēgļu gaitās. Pēc ANO aplēsēm, bēgot no kara šausmām, jau pēc mēneša Ukrainu bija pametuši jau vismaz 3,6 miljoni iedzīvotāju. 2022. gada 4. martā Eiropas Savienība (ES) aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu - ES ārkārtas shēmu (ukraiņu bēgļu aizsardzības programmu).
Tiesības saskaņā ar pagaidu aizsardzības mehānismu ietver uzturēšanās atļauju, piekļuvi darba tirgum un mājoklim, medicīnisko palīdzību un izglītības pieejamību bērniem. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā ilgs gadu - līdz nākamā gada 4. martam, pastāvot iespējai to atjaunot. 10. oktobrī ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone apliecināja, ka programma "būs spēkā vismaz līdz 2024. gada martam".
Latvijā Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu”: “Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai.” Likumā ir noteikts valsts un pašvaldību atbalsta apjoms, ko nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tas ir ļoti svarīgi, bet vēl svarīgāks, kā atzīst arī paši bēgļi, ir mūsu – Latvijas iedzīvotāju atbalsts nelaimē nonākušajiem.
Par to, kā bēgļus no Ukrainas atbalsta Krāslavas baptistu draudze, stāsta draudzes mācītāja sieva Irina Istratija:
“Šī gada martā pie mums Krāslavā ieradās pirmie karadarbības bēgļi no Ukrainas. Viņi vērsās pie draudzes pēc palīdzības, lai satiktu viņus uz robežas. Tur viņi gaidīja jau vairākas stundas. Tas bija agrs pavasaris, un laiks bija ļoti auksts. Ģimenes ar maziem bērniem, cienījama vecuma cilvēki, bija spiesti šķērsot robežu. Ceļā līdz robežai viņi bija pavadījuši no divām līdz astoņām dienām. Mums bija tik žēl šo izvārdzināto cilvēku, kuri bija izsaukuši, nosaluši un noilgojušies pēc karstas dušas. Mūsu draudzes mācītājs Vjačeslavs, plašas dvēseles un sirds cilvēks, paziņoja, ka mēs palīdzēsim ikvienam, kas ar mums sazināsies un, pēc iespējas, sniegsim garīgu un morālu palīdzību. Bieži viņš pats devās uz robežu, lai sagaidītu cilvēkus, kuri cieta tik daudz sāpju un baiļu no sprādzieniem. Daudzi bija zaudējuši savus tuviniekus. Mēs iepazināmies ar atraitni, kurai divi pusaudži dēli. Viņai ir tikai 36 gadi, un viņas vīrs gāja bojā šajā karā, bērni palika bez tēva. Tas ir milzīgs zaudējums. Viņi dzīvoja pie mums apmēram 2 mēnešus. Mēs sniedzām viņiem mierinājumu un cerību, lūdzāmies par viņiem un palīdzējām, cik vien varējām.
Atceros arī, kā pie mums ieradās jauna māmiņa ar jaundzimušo bērniņu, kurš piedzima jau kara laikā, pagrabā. Ar tikai trīs nedēļas veco meitiņu, kuru viņi nosauca par Evu, kas nozīmē ''dzīvība'', viņi ieradās pie mums no robežas, un mēs viņus uzņēmām, sniedzām atbalstu un aprūpi. Māmiņa un vecmāmiņa ļoti uztraucās, lai meitene nesaslimtu, jo vairākas stundas viņas bija pavadījušas aukstumā, stāvot rindā pie robežas. Paldies Dievam, viss noritēja labi.
Cilvēki pie mums brauca naktī, agri no rīta un vēlu vakarā, tiklīdz viņus izlaida cauri robežai. Daudziem bija problēmas ar dokumentiem, piemēram, nebija pases, tikai bērniem bija dzimšanas apliecība. Mūsu draudzei ir siltas telpas, iespēja nomazgāties dušā. Mūsu brīvprātīgās draudzes māsas gatavoja siltus ēdienus, lai pabarotu jaunpienācējus.
Palīdzējām cilvēkiem doties uz Krāslavas novada pašvaldību. Mūs pieņēma Žanis Škagals, speciālists darba un civilās aizsardzības jautājumos. Īpašs paldies viņam par sirsnīgo uzņemšanu, par tik uzmanīgo, vienmēr pretimnākošo apkalpošanu un uzklausīšanu. Šis darbs prasa daudz pūļu. Es kā draudzes pārstāve drīkstēju viņam rakstīt vai piezvanīt jebkurā laikā, arī ārpus darba laika. Kad ieradās jauni bēgļi, viņš vienmēr palīdzēja noformēt dokumentus un citas svarīgas lietas.
Bēgļiem mēs palīdzam ar transportu, vedam uz nepieciešamajām iestādēm, sociālo dienestu. Arī par sociālajā jomā strādājošajiem varu teikt tikai labus vārdus. Ļoti uzmanīgi un laipni darbinieki, uzklausot bēgļu stāstus, bieži mums visiem acīs bija asaras. Viņi vienmēr visu izskaidroja un palīdzēja, kā vien varēja. Noteikti jāmin un jāuzslavē arī Krāslavas kafejnīcas “Mārīte” darbinieki, kuri mūs vienmēr laipni apkalpoja un lutināja ar Latvijas gardumiem.
No šī gada marta Krāslavas baptistu draudze ir uzņēmusi vairāk nekā divi simti piecdesmit cilvēkus no Ukrainas. Pārsvarā tās bija sievietes ar bērniem vai vecāka gadagājuma cilvēki. Humanitāro palīdzību - drēbes, apavus, gultas veļu un traukus mēs nodrošinām gan ukraiņiem, gan arī mūsu iedzīvotājiem, kuri vēršas pie mums trūkuma brīdī. Šobrīd mūsu aprūpē ir vairākas ģimenes no Ukrainas. Cilvēkiem nepieciešamas zāles, higiēnas preces un pārtika.
Ja jūs vēlaties atbalstīt Ukrainas bēgļus, kuri nonākuši Krāslavā, mēs pieņemam ziedojumus.”
Aleksandrs Adrians KOVAĻOVS
Ziedojumiem:
Krāslavas Baptistu draudze
Reģ.nr. 40801052636
Konta nr. LV68HABA0551046521351
Maksājuma mērķis: Ziedojums Ukrainas bēgļiem
