Helovīns Krāslavas kultūras namā

Daudziem nepatīk Helovīna svētki, jo uzskata, ka tie ir saistīti ar kaut ko sliktu. KMK biedre Oksana Mateja komentē: “Daudzi nezina šo svētku patieso izcelsmi un nozīmi, tāpēc tie asociējas ar kaut ko sliktu. Lai gan, ja mēs ieskatītos vēsturē, tad uzzinātu, ka Helovīna svinēšana pie mums ienākusi no senajiem Īrijas un Skotijas ķeltiem. Vārds "Halloween" pirmo reizi tika minēts 16. gadsimtā kā skotu saīsinājums no angļu valodas frāzes All-Hallows-Even (Visu Svēto vakars). Tiek uzskatīts, ka pagānu laikos svētkiem nebija nekādas īpašas nozīmes, izņemot lauksaimniecību un sezonalitāti. Tagad Helovīnu tradicionāli svin Rietumeiropā un Amerikā, un Helovīna atribūtikas mode ir ienākusi arī lielākajā daļā Austrumeiropas un NVS valstīs. Mēs, Māmiņu kluba biedri, uz šiem svētkiem raugāmies kā uz masku balli, kam nav nekāda sakara ar tumšajiem spēkiem un kaut ko tamlīdzīgu. Tā ir arī lieliska iespēja bērniem saskarties ar savām bailēm aci pret aci, taču jautrā un nepiespiestā atmosfērā. Tāpēc bērniem šie svētki tik ļoti patīk, viņiem tas ir veids, kā izdzīvot savas bailes caur spēli (galu galā, kurš bērnībā nebaidījās no tumsas vai briesmoņiem pagultē). Tieši spēle ir viena no efektīvākajām metodēm gan mācībās, gan mazu bērnu psihes veidošanā, un šeit ļoti svarīga ir vecāku loma - atbalstīt, palīdzēt pārdzīvot bērnu bailes, apgūt informāciju, virzīt to pareizajā gultnē, nevis aizliegt un norobežot no visa, kas biedē pašus vecākus.”

Pasākums guva lielisku atsaucību, un noteiktajā laikā zāle bija pilna ar dažāda vecuma bērniem, sākot no zīdaiņiem un beidzot ar skolēniem. [..]

Jeļena AVSJUKEVIČA

Oksanas MATEJAS foto

Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.44

Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv