Krāslavā uzņem bēgļus no Ukrainas

- Ņemot vērā situāciju Ukrainā, Latviju par savu mītnes zemi izvēlējušies ne viens vien Ukrainas pilsonis. Kāda ir statistika Krāslavā un novadā?

- Pavisam Krāslavas novadā ir reģistrēti simts sešpadsmit patvēruma meklētāji no Ukrainas. Krāslavā reģistrēti deviņdesmit divi cilvēki, un vēl divdesmit četri novada robežās. Bet, šis skaitlis var būt mainīgs, jo daudzi aizbrauc prom, vai arī nepaziņo, ka ir atbraukuši. Piemēram, Kaplavas pagastā bija atbraukusi ģimene, kura vēl nebija reģistrējusies, lai gan bērns jau apmeklēja dārziņu. Bet gadās arī otrādi, cilvēki aizbrauc prom, pirms tam nepaziņojot attiecīgajām iestādēm. Katru pirmdienu mums ir jāsniedz datus par civiliedzīvotāju izmitināšanu - gan ar primāro palīdzību, gan par iedalītajiem dzīvokļiem.

- Kā Krāslavas novada pašvaldība iesaistās palīdzības sniegšanā Ukrainai?

- Mēs sniedzam primāro atbalstu. Primārais atbalsts ietver sevī cilvēku pieņemšanu un izmitināšanu, ja mums ir brīvas vietas (dzīvokļi vai telpas) un ēdināšanu. Par ēdināšanu mums ir noslēgti līgumi ar divām kafejnīcām Krāslavā. Pirmā kafejnīca ir SIA “Lekon”, tautā plašāk pazīstamā, kā “Mārīte”, otra ir kafejnīca “Apvārsnis”. Pašā sākumā mums bija sadarbība ar viesu mājām, vasarā kara bēgļi dzīvoja kempingā pie Daugavas. Pēc tam, pēc noteikumiem mums bija viņiem jāmeklē cits patvērums. Daļu no tiem izmitinājām Krāslavas Izglītības pārvaldes dienesta viesnīcā Raiņa ielā 25. Bērni no Ukrainas sāka apmeklēt skolu, gan “Varavīksnes” vidusskolu, gan Krāslavas ģimnāziju. Mazāka vecuma bērni - pirmsskolas iestādes, tāpēc tika pieņemts lēmums ģimenes izmitināt dzīvokļos. Tika piešķirti pašvaldības dzīvokļi, kā arī noslēdzām līgumus ar privātpersonām, kuras bija gatavas piedāvāt savu dzīvokli patvēruma meklētājiem no Ukrainas. No pašvaldības puses iedalītajos dzīvokļos, kā trešā puse ir apsaimniekotājs SIA “Krāslavas nami”.

-  Ar kādām nevalstiskajām organizācijām pašvaldība sadarbojas šajā jautājumā?

- Ļoti labi strādā “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Bet tā nav organizācija. Tā ir cilvēku grupa, kuras mērķis ir apvienot cilvēkus un sniegt atbalstu, palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Marta beigās no viņu puses bija piedāvājums pašvaldībām izsniegt veikala “Maxima” dāvanu kartes piecdesmit eiro vērtībā. Uz tiem patvēruma meklētājiem, kuriem atbalsts bija jau sniegts (dzīvokļi un ēdināšana) no pašvaldības puses, tas diemžēl neattiecās. Šīs dāvanu kartes mēs izsniedzām Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri tika izmitināti pie radiem un kuri vēl nebija saņēmuši pabalstu.

Mēs arī sadarbojamies ar Dagdas jauniešu biedrību “Dagne”, tās valdes priekšsēdētaju Aivaru Bačkuru. Viņš bija saskaņojis tikšanās ar patvēruma meklētājiem no Ukrainas un risināja dažādus jautājumus. Gan par izmitināšanu, gan par dzīvokļiem, gan darba meklēšanas jautājumus. Pašvaldības informatīvajā izdevumā tika publicēts lūgums novada iedzīvotājiem ziedot dažādu sadzīves tehniku (veļas mašīnas, ledusskapjus u.t.t), bet diemžēl mēs nesaņēmām lielu atbalstu no novada iedzīvotājiem. Kaut ko mēs piepirkām klāt paši, kaut ko atdevām no savām mājsaimniecībām. Mums ļoti šajā jautājumā izpalīdzēja jauniešu biedrība “Dagne.” Viņi savāca daudz sadzīves tehnikas un palīdzēja mums aprīkot dzīvokļus.

-  Vai Krāslavas pilsētai ir sadraudzības saites ar kādu no Ukrainas pilsētām?

- Diemžēl sadarbības pilsētas Ukrainā mums nav. Zinu, ka Izglītības pārvalde sadarbojas ar Ukrainas pilsētām, jo atbraukušo ģimeņu bērni apmeklē Krāslavas novada skolas, bet daudzi no skolēniem mācās arī attālināti. Saskaņā ar noteikumiem, lai tiktu pagarināts pabalsts, skolēniem jāuzrāda izziņa no skolas. Skola izsniedz izziņu un skolēns to uzrāda mums, citādas sadarbības ar Ukrainas pilsētām mums diemžēl nav.

- Atverot Krāslavas novada pašvaldības mājaslapu internetā, parādās aicinājums sniegt atbalstu kara bēgļiem no Ukrainas, apmeklējot interneta vietni atkārtoti, šis paziņojums vairs neparādās un iepriekš mājas lapā informācijas sadaļas par Ukrainu nebija, tagad parādās “skrejošā” rindā ukraiņu valodā. Arī jūsu tālruņa numuru var atrast tikai caur kopējai interneta vietnei pievienoto tabulu. Kāpēc?

- Man sagādā grūtības komentēt šo jautājumu, jo es neesmu iesaistīts šīs mājas lapas veidošanā. Bet, cik es zinu, mūsu darbinieks pievērsa šim jautājuma uzmanību un tagad mājaslapā ir saite uz kuru var noklikšķināt un tikt mājaslapā (www.ukraine-latvia.com),  ar kuras palīdzību var atrast visu nepieciešamo informāciju. Mums arī zvanīja no iepriekš minētās cilvēku grupas “Gribu palīdzēt bēgļiem”, lai mājas lapā veiktu izmaiņas. Tagad Krāslavas novada pašvaldības interneta vietnē šī saite funkcionē atbilstoši prasībām.

-  Vai Krāslavas novada iedzīvotāji iesaistās atbalsta sniegšanā?

Jā, iesaistās, bet ne tik aktīvi, kā gribētos. Iepriekš minēju, ka mēs paziņojām pašvaldības informatīvajā izdevumā “Krāslavas vēstis” par sadzīves tehnikas ziedojumu, bet nesaņēmām pietiekami lielu pretim nākšanu no iedzīvotājiem. Bet viss nav tik drūmi. Daži iedzīvotāji piedāvāja drēbes. Bija arī piedāvājumi par pārtikas produktiem, taču mēs nevarējām tos pieņemt, jo jāievēro produktu derīguma termiņi un citi ar pārtiku saistītie noteikumi. Ja nepieciešamība pēc pārtikas vai citas humānās palīdzības radīsies, attiecīgie dienesti mums ziņos un tad mēs varēsim pieņemt pārtikas produktus un citas lietas no mūsu iedzīvotajiem.

- Kā Krāslavas novada iedzīvotāji var atbalstīt kara bēgļus no Ukrainas?.

- Pirmkārt var piedāvāt izmitināšanas vietu. Ja ir kāds brīvs dzīvoklis vai māja, var piezvanīt vai atnākt uz Krāslavas novada domi un mēs jau izskatīsim šo piedāvājumu. Ja patvēruma meklētājs no Ukrainas dzīvo pie radiem, tad mājokļa saimnieki var pieteikties pateicības pabalstam. Par pirmajiem trim izmitinātajiem maksā simts eiro, par katru nākamo - piecdesmit. Bet, ja krāslavietis grib izīrēt dzīvokli patvēruma meklētājam no Ukrainas, tad nosacījumi ir šādi: pašvaldība maksā trīs eiro un astoņdesmit centus par kvadrātmetru labiekārtotam dzīvoklim, kā arī sedz visus komunālos maksājumus. Ja dzīvoklis nav labiekārtots, tad samaksa ir trīs eiro par kvadrātmetru. Bet atalgojums nevar būt lielāka par trīssimt eiro.     

- Vai patvēruma meklētāji no Ukrainas paliek Krāslavā  dzīvot, atrod darbu?

- Jā, daži patvēruma meklētāji arī paliek Krāslavā un strādā. Viena sieviete no Ukrainas strādā par šuvēju apģērbu rūpnīcā SIA “Nemo”. Ir arī sieviete, kura strādā mūsu centra aptiekā, vēl viena - par medmāsu Krāslavas poliklīnikā. Viena sieviete strādāja veikalā par pārdevēju, cilvēki ir atraduši darbu ceļu būvē un citās nozarēs. Bet ir daudzi, kuri nevar atrast darbu, saistītu ar savu izglītību vai specialitāti, tāpēc brauc prom uz lielākām pilsētām, uz Rīgu vai uz Daugavpili. Protams, samaksa par dzīvokli vai citām precēm tur ir dārgāka, bet darba tirgus tur tomēr ir lielāks.  

Aleksandrs Adrians KOVAĻOVS