Visos laikos cilvēkiem ir patikuši gadatirgi. Kad no piedāvāto vietējo un svešzemju preču klāsta lūza letes, kad tirgus placī ābolam nav kur nokrist, kad jautrības ir pārpārēm. Skaļi saucieni, jokdari, muzikanti, dīvaini dzīvnieki…
Nodzīvojot līdz sirmumam, pārslogotajā atmiņā glabāju neaizmirstamo kņadu bagātīgi apmeklētajos tirdziņos, kas tika rīkoti trešdienās, piektdienās un svētdienās. Skaidri atminos neaprakstāmo garšu, kas piemita īstām Krāslavas barankām un pītajai maizei. Pirms septiņiem gadu desmitiem tos cepa mazajās ceptuvēs. Īstas rudzu maizes smarža… Kārtīgos īsta lauku sviesta ķieģelīšus piepilsētas ciemu iedzīvotāji ielās tirgoja arī ikdienā, tāpat lauku olas, uz pasūtījumu pat vistas, gaiļus un tītarus. Litra burkas ar tik biezu krējumu, ka grūti ar karoti apmaisīt.
Mūsu dzimtajās mājās Studentu ielā bija tradīcija – Lieldienās trīs ģimenes kopā pirkām piena telēnu. Vai tad var aizmirst bērnības garšu – teļa gaļas galertu vai augstākā labuma aitas gaļu zupā?! Un Ziemassvētku zoss ar āboliem, cepta krievu ceplī…
Laiks rit, viss mainās… Padomju deficīta laikos tirdziņi turpinājās, bet tikai dažas reizes gadā. Reizēm kopā ar rikšošanas sacensībām. Tādās ilgi gaidītās reizēs mēs mielojāmies ar smalkām uzkodām, ko piedāvāja visā valstī pazīstamās Krāslavas kulināres. Vietējās delikatese baudījām, dzerot klāt vietējos iesala dzērienus. To gan nebija tik daudz. Toties lēto, stipro vīnu – cik uziet! Netika nicināts arī četrdesmitgrādīgais, kā tad bez tā. Un, atceroties notikumus pirms gadu desmitiem, kāds skaļāks viesis pie svētku galda noteikti atminēsies Latvijas “Kristālu”, kas maksāja trīs rubļus un septiņas kapeikas. Manuprāt, par to labāka nebija, nav un nebūs! Ar ko vēl palikuši atmiņā gadatirgi nepabeigtā komunisma laikā? Jau saulei austot, krāslavieši stājās garās rindās pie gaļas paviljona, lai, kā tajos laikos trāpīgi teica - nevis nopirktu, bet dabūtu normētos piecus kilogramus cūkgaļas vai liellopu gaļas. Visu tirdziņu kopīga īpašība simtiem un pat tūkstošiem gadu – ne tikai monētu žvadzēšana un vēlamo preču iegāde. Galvenais – svētku noskaņa, satikšanās prieks, redzot pazīstamus un nepazīstamus cilvēkus. Un kas gan tas par tirgu, ja nav tirgošanās, kad veikla vārdu pārmaiņa pie preču letes var nest peļņu. Mūsdienās stabilu vietu ir ieņēmuši pavasara un rudens gadatirgi, ar pastāvīgu pieprasījumu pēc augļu koku un krūmu stādiem, dekoratīvo augu dēstiem un rožu stādiem. Par sēklām pat nav ko runāt, reizēm pat paši tirgotāji nezina, kas no tām sadīgs. Līgo dienas tirgos smaržo Jāņuzāles un tiek piedāvāts rekordliels sieru klāsts.
Ziemassvētku tirdziņiem piemīt īpašs kolorīts, tas ir īstais laiks iegādāties dāvanas. Par bagātīgo piedāvājumu Dagdas Ziemassvētku tirdziņā, kas ilga trīs nedēļas, “Ezerzeme” jau stāstīja. Pienācis laiks doties uz Pilskalnu, kur vecās grāfu akmens sienas ir kā saikne starp gadsimtiem. Visas sejas ir pazīstamas! Zināms, pēc kā cilvēki stāv divās rindās: pēc smaržīgās Andrupenes maizes un neaizstājamajiem gaļas kūpinājumiem no Lietuvas. Piedāvājumā arī Kalniešu siers, Piedrujas mājas ievārījumi, zīmola “Kurmīši” tējas, konditorejas izstrādājumi, dzīvais alus no Daugavpils… Meklēju un atrodu ko neparastu – “Līvānu ķiploks”. Firmas “Revima” saimnieci Violu Reiholdi nenācās ilgi pierunāt. Pozē ar ķiploku saišķi. Tā ir saglabāta vietējā šķirne – lielas daiviņas, smarža – asāki nemēdz būt, līdzeklis pret visām slimībām! Uz galda izvietots plašs garšvielu piedāvājums, kam pamatā izmantoti ķiploki. Turklāt Viola pārsteidza pircējus pat ar… ķiploku šokolādi. Protams, prece ar intrigu vilina, bet, saprotot, ka no tirgus bez pirkumiem nevar atgriezties, tomēr priekšroku devu upeņu ievārījuma burciņai. Bez ķiplokiem, toties no labi pazīstamas pārdevējas Gaļinas Borovajas. Mājās pārbaudīju – ļoti veiksmīgs pirkums!
Dabīgs medus – Latgales zelts. Piektdienas tirgū lielo mūsu novada biškopju saimi pārstāvēja Ināra Stepiņa ar dēlu Armandu no Aulejas. Medus vienmēr ir pieprasīts, bet vaska figūriņas – ejoša pirmssvētku prece, sevišķi sveces. Cerību stariņš – labākā dāvana!
Sevišķa uzmanība tiek pievērsta tirgus debitantiem. Profesionāla šuvēja Svetlana Škutāne ar dēlu Danielu piedāvāja dāvanu rūķus. Izvēle liela – jebkurai gaumei. Trijotne pie adītu rotaļlietu galda – Anastasija, Aleksandrs un Aleksa, “Varavīksnes” vidusskolas skolēni. Slavēju par uzdrīkstēšanos un novēlu “Lielus panākumus mazajā biznesā!”. Mana tirgus apmeklējuma rota – anekdošu apmaiņa ar nenogurstošo keramiķi Valdi Pauliņu, humora pilnā saziņa ar mākslinieci Maiju Šuļgu, bet savstarpējo laba vēlējumu ar pircējiem – ne saskaitīt! Darbojās arī Jaungada fotostūrītis, novēlēju debitantei Marikai veiksmīgus kadrus.
Šāda veida pirmssvētku pasākumi ir ļoti svarīgi, jo draudzīga komunikācija ir cilvēcīgu attiecību greznība. Labi vārdi – labākais papildinājums jebkurai dāvanai!
Laimīgu jauno gadu, draugi!
Aleksejs GONČAROVS
