Mana mājokļa logi ir vērsti uz Raiņa ielu 25. Bija laiks, kad šajās mājīgajās telpās atradās krievu vidusskola, pēc tam latviešu ģimnāzija, vēlāk – Bērnu un jauniešu centrs. Pārceļot ģimnāziju uz kalnu, kaimiņos grāfu Plāteru pilij, manā ielā uz kādu laiku iestājās miers. Tomēr viss atkal ir iegājis savās sliedēs, jo tagad šajā ēkā ir Krāslavas novada Mūzikas un mākslas skola.
Starp citu, mūzikas skolas, kas pazīstama valsts līmenī, liktenis nemaz nav bijis tik rožains. Pats esmu aculiecinieks tam, kā tā nedaudz vairāk kā pusgadsimta laikā četras reizes tika pārcelta uz citām telpām. Vai tas nav par daudz? Nereti tā saucamās reformas nenāk par labu, un, kad runa ir par jau ierastām un tuvām telpām, tad, pirmkārt, tiek domāts par pastāvību. Jau mūsu senči tālā pagātnē ir trāpīgi teikuši: bieža pārcelšanās – sliktāk par ugunsgrēku. Beidzot ieilgušajā pēckovida laikā, janvāra pirmo dienu krēslas stundās visos jaunās bērnu radošuma un iedvesmas pasaules logos iemirdzējās spoža cerības gaisma. Tā arī man radās vēlme ielūkoties pēcreformas stihijā, kas, dod Dievs, kļūs par noslēdzošo. Šī vieta ir gandrīz ideāla: blakus pilsētas centrs, ļoti labi te iederas sporta zāle, blakus baseins, iela ar nelielu autotransporta kustību, ģimnāzija un estrāde, kā saka, rokas stiepiena attālumā.
Uz manu lūgumu atļaut apmeklēt jauno mācību, radošuma un izklaides kompleksu vadītājas Ērika Zarovska un Elfa Bižāne, iepriekš abas nesaskaņojot, atbildēja: “Gaidām pēcpusdienā!”
Cauri bērnu straumēm pārkāpju pirmā stāva slieksnim, kur vēl manāmas pēdējās kosmētiskā remonta pēdas. Un, pasteidzoties notikumiem pa priekšu, teikšu: visi daudzie kabineti trīs stāvu ēkā ir izcilā stāvoklī, mūza iedvesmo pat koridoros. Gaišs, silti, estētiski! Pazīstamajā pirmā stāva kabinetā gan Bērnu un jauniešu centra direktore Elfa Bižāne, gan metodiste Sanita Kumpiņa, ar kuru man izveidojušās savstarpēji izdevīgas attiecības, kas ilgst jau divus desmitus gadu, viesi ar fotoaparātu teju apbēra ar informācijas klāstu. Es pat apjuku. Desmitiem visdažādāko pulciņu, un ne tikai šajā ēkā. Piemēram, Poļu skolā notiek nodarbības jaunajiem tehniskās modelēšanas pulciņa dalībniekiem, uz Kultūras namu dodas četru deju kolektīvu dejotāji un jaunie fotogrāfi, autobraucēju pulciņa dalībnieku rīcībā – garāžas. Vēl ir filantropu klubs un sporta tūrisma nodarbības, ko vada Alise Samsonoviča. Vārdu sakot, aizraušanās jebkurai gaumei.
Redzamā vietā - pulciņu norises laiku saraksts. Ielūkojos pedagogu sarakstā – visas pazīstamas sejas! Aina Guba, Larisa Kizjalo, Žanna Garbrēdere, Valda Timule, Marta Andrukoviča, Alise Samsonoviča, Silvija Stivriņa. Ar šo cilvēku vārdiem ir saistīti ne vien bērnu sasniegumi valsts līmenī, bet arī starptautiskā. Ir arī jaunā mācību gada jaunumi – instrumentālais ansamblis Jevģēnija Tadello vadībā un vizuālā darba digitalizēšanas pulciņš Ilonas Stepiņas vadībā.
Ieskatos radošajās darbnīcās, kur meitenes un zēni ir tik ļoti aizrāvušies ar darāmo, ka sveša cilvēka klātbūtne viņiem nemaz netraucē. Tiek gatavoti nopietni darbi prestižiem skolēnu konkursiem. Vērtīgākie mākslas darbi tiek turēti noslēpumā! Manā acu priekšā no dažādām auduma un papīra strēmelītēm, no plastilīna un papjē-mašē tehnikā rodas suvenīri, bet bērnu sejās – radošas darbošanās prieks. Tas ir gadījums, kad fotogrāfijas izsaka vairāk par vārdiem. Žannas Garbrēderes audzēkņi Anna Arlamova, Valērija Žurila un Anastasija Murašova ne bez lepnuma rādīja korespondentam jaunos paveiktos darbiņus.
Otrais un trešais stāvs - jauno mūziķu un mākslinieku valstība, kur mākslas toni nosaka Ērika Zarovska. Atraut viņu no administratīvajām rūpēm – tas izrādījās grūts uzdevums: kopā ar vietnieci Maiju Šuļgu, saimnieciskās daļas pārzini Arvīdu Škutānu un pedagogi Olgu Grecu turpinājās darbs – darba aizsardzības un drošības plānošanā. Kas sargā sevi, to sargā Dievs!
Katra cilvēka autoritāte veidojas ikdienas darbos, sevišķi vadītāja. Teju divdesmit gadus Ērika Zarovska vadīja Indras Mūzikas un mākslas skolu, tagad vada novada skolu. Vai tad tā nav dubulta veiksme: saņemt darbam Eiropas prasībām atbilstošu mācību bāzi. Ir stabilizējies arī skolotāju kolektīvs, mūzikas klasēs turpina skanēt klavieres, akordeons, vijole, ģitāra, saksofons, flauta. Novada skolas paspārnē turpina strādāt divas filiāles - Indrā un Dagdā. Nācās direktorei apsolīt, ka noteikti apmeklēšu arī kaimiņu pilsētiņu, kur arī ir vērā ņemamas pārmaiņas. Koridorā satiku dagdieti Darju Smoļaninovu, par kuru lasītājiem jau esmu stāstījis. Krāslavā diplomētā speciāliste pasniedz gleznošanu, datorgrafiku, dizaina un kompozīcijas pamatus. Un vēl Darja ir ansambļa “Akolica” rota!
Ar vadītājas atļauju ielūkojos kabinetos, no kuriem plūst sudrabainas mūzikas skaņas. Pedagoģe Anna Cingele – Ivanova vadīja solfedžo stundu, bet Artūrs Pribilovs mācīja spēlēt ģitāru. Vijoles klases pedagoģe Inga Laura izstāstīja, ka pati ir dzimusi Aizkrauklē. Viņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente. Krāslavā izgāja mācību praksi, Olga Grecka piedāvāja nedaudz pastrādāt. Nemanot ir aizritējuši desmit gadi pilsētā Daugavas krastos. Pedagoģe, iemīlējusi savu profesiju, piekrita nelielai fotosesijai. Uzticība – nenovērtējama lieta!
Janvāra otrā pirmdiena man bija veiksmīga. Romantiska iegremdēšanās radošuma pasaulē!
Tā tas ir bijis, tā tas būs – visi mēs dzīvojam savu bērnu un mazbērnu dēļ!
Aleksejs GONČAROVS
