Karš Ukrainā

Neskatoties uz pasludināto "pamieru" pareizticīgo Ziemassvētkos, sīvas kaujas pie Ukrainas pilsētas Soledaras turpinās. Krievijas avoti ziņo, ka karaspēkam izdevies virzīties uz priekšu un pat iziet cauri pilsētai. Ukrainas puse atspēko šo informāciju, pamatojot to ar videomateriāliem, kas uzņemti Soledaras centrā. Iepriekš Krievijas pavēlniecība uz šo reģionu pārsūtīja daļu no Bahmutas tuvumā izvietotajiem formējumiem.

Kaujas pie Bahmutas turpinās, neskatoties uz to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pareizticīgo Ziemassvētku laikā paziņoja par pamieru. Kārtējā apšaudē Bahmutā 6. janvārī gāja bojā divi un ievainoti 13 cilvēki. Ukrainas puse pamiera ierosinājumu nodēvēja par “liekulību”, Krievijas pavēlniecības pārstāvji apgalvo, ka ievēro “Ziemassvētku pauzi”, reaģējot tikai uz ukraiņu uzbrukumiem. Uzticamu informāciju karadarbības apstākļos iegūt nav iespējams, bet ņemot vērā to, ka Krievijas puse pastāvīgi melo…

Salīdzinoši siltā ziema izjauca Krievijas plānus samazināt "zilās degvielas" piegādi ES. Rezultātā pat decembra salu laikā gandrīz visas Eiropas valstis spēja ietaupīt  gāzi. Un siltais janvāra sākums šos ietaupījumus padarīja vēl būtiskākus. Eiropas tirgus arvien mazāk patērē Krievijas gāzi, ko nomaina Norvēģijas gāze.

Sākoties janvāra salam Ukrainas teritorijā, pēc militāro analītiķu domām, karadarbības raksturs var mainīties. Abas puses tagad var izmantot rudens dubļu beigas un citus ziemas perioda labumus. Šobrīd frontes līnija "apstājās" pēc 11. novembra, kad tika atbrīvota daļa Hersonas apgabala ar pilsētu. Kaujas turpinās Doņeckas un Luganskas apgabalu teritorijās.

8. janvārī Doņeckas apgabala Kramatorskas pilsēta nonāca Krievijas karaspēka apšaudē. Krievijas puse šo apšaudi pasludināja par “atriebības aktu” un atbildi uz Ukrainas armijas veikto militārās kopmītnes apšaudi Makijivkā, kā arī par 600 ukraiņu karavīru nāvi. Ukrainas puse apšaudes faktu nenoliedz, taču informāciju par militārpersonu masveida bojāeju sauc par “informācijas operāciju” un to kategoriski noliedz. Žurnālisti, kas apmeklēja pilsētu pēc apšaudes, arī neatrada nekādus pierādījumus par militārpersonu masveida nāvi.

Krievijas aktieris Arturs Smoļaņinovs, kurš pameta Krieviju un iepriekš bija asi izteicies pret savas valsts militārajām darbībām Ukrainā, sniedza interviju laikrakstam “Novaja Gazeta. Eiropa”, kurā viņš pauda savu viedokli par notiekošo. Reaģējot uz aktiera teikto, Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Bastrikins uzdeva ierosināt krimināllietu pret Smoļaņinovu. Vairāki Krievijas Valsts domes deputāti ierosināja atņemt aktierim Krievijas pilsonību.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesniedza Valsts domē likumprojektu, kurā ierosina denonsēt (pārtraukt) Konvenciju par kriminālatbildību par korupciju, ko Krievijas Federācija ratificēja 2006.gadā. Konvencija ļāva starptautiskajām organizācijām kontrolēt korupcijas apkarošanas procesu Krievijā. Putins argumentēja savu priekšlikumu, sakot, ka konvencija ir jādenonsē, lai pārvarētu neobjektīvo attieksmi pret Krieviju starptautiskajās pretkorupcijas organizācijās. Organizācija GRECO (Pretkorupcijas valstu grupa) ir vairākkārt publicējusi ziņojumus par situāciju Krievijā, kur norādījusi uz augstu korupcijas līmeni Krievijas Federācijā pat tajās struktūrās, kuras ir aicinātas cīnīties tieši pret šo korupciju.

Neskatoties uz draudzīgajām attiecībām un pastāvīgo humāno un politisko atbalstu no Gruzijas Ukrainai, Tbilisi noraidīja Ukrainas puses lūgumu atdot Gruzijai 2008. gadā Gruzijas un Krievijas konflikta laikā piešķirtos kompleksus “BUK”. Gruzijas puse apgalvo, ka “BUK” komplekss ir nopirkts, nevis "piešķirts". Gruzijas vadību nosodīja šīs valsts eksprezidents Mihails Saakašvili.

Balstoties uz Ukrainas Drošības dienesta sagatavoto informāciju un saskaņā ar konstitūciju, tika atņemta pilsonība četriem prokrieviskajiem Ukrainas Augstākās radas (parlamenta) deputātiem. Starp tiem: Viktors Medvedčuks, viņa biznesa partneris Tarass Kozaks, uzņēmējs Andrijs Derkačs, bijušais Ukrainas ģenerālprokurora vietnieks Renāts Kuzmins.

Krievu mobilizētajam Aleksandram Ļeškovam, kurš rupji izturējās pret virsnieku iesaucamo grupas mācību laikā mācību parka “Patriot” parādes laukumā, tiesa piesprieda 5,5 gadu cietumsodu. Leškovs bija neapmierināts ar sagatavotības līmeni, kas daudzējādā ziņā atgādināja imitāciju, nevis apmācību. Rezultātā starp vīriešiem izcēlās sadursme. Ļeškova aizstāvība pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja, lietas izskatīšana notiks tuvākajā laikā.

10. janvārī NATO un Eiropas Savienība parakstīja sadarbības deklarāciju. “Trešās deklarācijas par sadarbību starp ES un NATO (iepriekšējās divas tika parakstītas 2016. un 2018. gadā) mērķis ir paplašināt un stiprināt to mijiedarbību un pacelt partnerību jaunā līmenī, skaidroja šo organizāciju vadītāji. Svarīgākās sadarbības jomas ir kritiskās infrastruktūras aizsardzība, noturības palielināšana pret ārēju iejaukšanos un informācijas manipulācijām, kiberdraudu un terorisma apkarošana, kosmosa izpēte un jaunās tehnoloģijas, kā arī klimata krīzes seku mazināšana uz globālo drošību” (delfi .lv portāls). Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka ciešākas NATO un ES attiecības var būt noderīgas ne tikai Ukrainas jautājumā: "Krievijas radītie draudi un izaicinājumi ir visaktuālākie, bet ne vienīgie. Mēs redzam arī pieaugošos Ķīnas mēģinājumus mainīt pasaules kārtību sev par labu. Tādēļ mums ir jāstiprina mūsu izturība. Ar šo kopīgo deklarāciju mēs paceļam mūsu sadarbību jaunā līmenī." Kā uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs: “Putins gribēja dažu dienu laikā sagrābt Ukrainu un mūs sadalīt. Abos gadījumos viņš nepārprotami cieta neveiksmi.”

Andrejs JAKUBOVSKIS

Apskatā izmantota British Broadcasting Corporation (BBC), kā arī Ukrainas, Eiropas Savienības ziņu aģentūru un LETA informācija un dati.