Pāris dienas galvaspilsētā

Šī iestudējuma centrā nav tikai Hamlets, šeit daudz augstāk nolasāms tas, kas notiek pasaulē šobrīd, tikai caur Hamleta personību un caur viņa pasaules uztveres prizmu,” atzīst Maksims Busels. Pilnībā piekrītu, precīzāk pateikt nevaru. Varu tikai sajūsmināties par režisora un aktieru meistarību, sevišķi atzīmējot Aleksandru Maļikovu, kurš atveido Hamleta tēva brāli Klaudiju. Izrāde ir krievu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodās.

Laiks pirms Lieldienām bija burvīgs, devāmies pastaigā. Pašā Rīgas centrā, pie centrālās dzelzceļa stacijas notiek aktīva būvniecība. Tirgus pusē dzelzceļa projekta Rail Baltica celtniecības darbi tirgotājus novirzījuši uz Gaiziņa ielas pusi, bet tirgošanās rit sparīgi un sabiedriskais transports kursē. Privātajiem auto gan daudz ierobežojumu un rīdzinieki saka, ka tie mainoties teju vai katru nedēļu, spēj tik sekot. Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Rail Baltica savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu ar Varšavu (tālāk ar Berlīni) un vedīs cauri piecām Eiropas Savienības valstīm. Latvijā dzelzceļš šķērsos Limbažu, Saulkrastu, Siguldas, Ropažu, Salaspils, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Bauskas novadu un Rīgas pilsētu Rail Baltica projekta īstenošana ir Satiksmes ministrijas prioritāte. 2023. gada budžetā tam paredzēti 116,9 miljoni eiro, no tiem 53,9 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums. Nozīmīgākie plānotie darbi –  esošās Rail Baltica projekta infrastruktūras  būvniecības turpinājums un jaunu būvdarbu uzsākšana ārpus Rīgas, kā arī Rail Baltica pamattrases posmu un punktveida objektu projektēšana -  tai skaitā Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un ar to saistītās infrastruktūras būvdarbi, Rail Baltica savienojuma ar lidostu “Rīga” izveides būvdarbi, Rail Baltica Latvijas pamattrases būvdarbu uzsākšana ārpus Rīgas prioritārā posmā līdz Lietuvas robežai. Dzelzceļa līniju Rail Baltica plānots atklāt pa posmiem no 2026. līdz 2030. gadam.

Izejot no Centrālās dzelzceļa stacijas uz Satekles ielas pusi, kur reiz atradās maršrutu taksometru galapunkts, iepretim tirdzniecības centram “Origo” slejas augstceltne. Biroju un iepirkšanās centra projektu "Novira Plaza" plāno pabeigt šī gada oktobrī. Kā informē projekta attīstītāji, projektā 65% akciju pieder Lietuvas investīciju fondam "Evernord Real Estate Fund III", savukārt 35% pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam "Novira Capital". Investīcijas projektā sasniegs 55 miljonus eiro. "Novira Plaza" būs A klases septiņstāvu biznesa centrs, kas atradīsies starp Satekles, Marijas un Elizabetes ielām. Pirmajā stāvā tiks izvietotas tirdzniecības telpas, savukārt divos pazemes stāvos atradīsies autostāvvieta.

Kā ēka izskatīsies, kad būs gatava, var aplūkot interneta vietnē noviraplaza.lv. Protams, būvniecība pilsētas centrā rada dažādas neērtības, bet iepriecina tas, ka galvaspilsēta attīstās, kļūst modernāka, skaistāka un ērtāka.

Ja runājam par ērtībām, mans atklājums šoreiz bija nomas auto. Šis pakalpojums esot pieejams jau sen, tagad arī Daugavpilī, bet es to izbaudīju pirmo reizi. Tieši tā – izbaudīju. Pēc teātra izrādes meitas auto sāka niķoties un nācās to novietot krastmalas stāvlaukumā. Vēla vakara stunda, tuvumā nevienas sabiedriskā transporta pieturas. Sāku jau rēķināt, cik varētu izmaksāt takša pakalpojums, bet meita kaut ko pameklēja viedtālrunī un pēc mirkļa nostrādāja turpat blakus esoša auto signāllampiņas. Tas tika atslēgts, izmantojot bezmaksas aplikāciju tālrunī un brauciens varēja sākties. Tik vienkārši. Pēc neilga laiciņa bijām mājās, auto palika turpat pie ārdurvīm. Brauciens no centra līdz Ķengaragam mums izmaksāja nepilnus 3 eiro. Lētāk nekā būtu braukušas ar sabiedrisko transportu. Vēl tikpat ērti pilsētā var izmantot elektriskos skrejriteņus. Ar tiem gan gadoties smagi negadījumi, meita teica, ka braucot ar to nejūtas droši un izmanto ļoti reti. Kaitina arī neapzinīgi lietotāji, kuri atstāj skrejriteni nepiemērotā vietā, piemēram, ielas vidū. Galvaspilsētā pamanīju braucam arī nomas elektriskos motorollerus – tā ka pārvietošanās iespējas Rīgā ir daudz un dažādas.

Pastaigājoties pievērsu uzmanību Lieldienu ielu dekoriem. Jāsaka, ka ievēroju tos tikai Vērmanes dārzā un Vecrīgā. Doma laukumā sauli un vēju tver rotaļīgs dzeltenu vējdzirnaviņu pulks. Vecpilsētas vēsturiskajā centrā, Līvu laukumā uzstādītas pāris izrotātas Lieldienu šūpoles, kuras nepārtraukti tiek izmantotas. Protams, priekšroka tiek dota bērniem.

Centrā ļaužu daudz un sarunas dzirdamas daždažādās mēlēs. Vairāk cittautiešu. Esmu vienā no Eiropas galvaspilsētām. Jā, mana bērnības Rīga ir kļuvusi citādāka - svešāka, skaļāka, modernāka, bet joprojām tik pat mīļa.

Vakarā, izbaudījusi ērtu braucienu vilcienā, atgriezos savā Krāslaviņā. Te ir vislabāk.

Iveta LEIKUMA

Rakstā izmantota informācija no interneta vietnēm railbaltica.org; noviraplaza.lv