Dagdas Folkloras centrs – savdabīga, unikāla, dinamiska parādība. Plaša atpazīstamība starptautiskā līmenī, populārākais temats laikraksta “Ezerzeme” lappusēs! Nepietiek ar to, ka ceturtdaļgadsimtu mēs detalizēti stāstām par vērtīgo Dagdas folkloras dārgumu, kā nerimstošā centra vadītāja Inta Viļuma pagājušajā gadā lasītājus iepriecināja ar interesantu rakstu ciklu, kuru nozīme nav novērtējama.
Uz svinībām pavasarī mūs uzstājīgi aicināja, jo ir dubults iemesls. Pirmkārt, jau divdesmito reizi notika galda dziesmu un gvelžu saiets ar nosaukumu “Auni kuojas, laksteigola!” Otrkārt, folkloras kopai “Olūteņi” – 25 gadi! Divkāršs apsveikums Intai! Precīzāk – trīskāršs, jo viņa ir arī prasmīga rokdarbniece. Viņas darinātais kronis – saules simbols, kļuva par dubulto svētku zāles galveno rotu.
…Saulaina svētdienas pēcpusdiena, līdz ilgi gaidītajam pasākuma vēl nepilna stunda, bet autostāvvietā pie Dagdas Kultūras centra jau šauri. Ierodas automašīnas, autobusi un teju zem klajas debess sāk mēģinājumus. Te top arī pirmais veiksmīgais kadrs ar sieviešu vokālā ansambļa “Vēja zvans” dalībniecēm no Konstantinovas, bet foajē, kā ierasts, labprāt pozē labi pazīstamās “Aulejas sievas”. Acīs dzirkstelītes, visi gaida kaut ko nebijušu… Pirmais Dagdas viesmīlības žests – izstāžu zālē bagātīga fotoekspozīcija ar materiāliem, kas stāsta par “Olūteņu” vēsturi. Viesi ar azartu meklē fotogrāfijās sevi, priecīgi smaida, reizēm arī skumst: cik ātri aizsteidzas gadi…
Otrs neaizmirstamais pārsteigums – jau zālē, kur uz lielā ekrāna tika demonstrēta videofilma “Simts gadalaiki”. Kurš ir režisors? Protams, Inta Viļuma, operators – sabiedriskais aktīvists Jānis Viļums, kurš arī šajā dienā nešķīrās no videokameras. Visa labā pasaule turas uz šādu fanātisko cilvēku pleciem, ne naudā ir laime.
Dubulto svētku prelūdija – draudzības ugunskurs no bērza pagalēm ar simbolisko, nedziestošo liesmu. Daudzos tāda veida saietos tiek izcelta atsevišķu Latgales tautas tērpa elementu nozīme, šajā reizē gods tika izrādīts austajām celu jostām. Tās ir Intas darinātās dāvanas. Viņa tās auda visu ziemu, strādājot pēc īpašas tehnoloģijas – ar dēlīšiem. Katrai folkloras kopas dalībniecei sava, ar īpašu novēlējumu - Ilzei “Bezgalīga laime”, Inārai “Ceirulīši”, Diānai “Ziedoša rudzu vārpa”, Tamārai “Priežu kalns ziemā”, Anželikai “Zied rozes” un Laurai “Putni”.
Jostu prezentācija – dziesmotā noformējumā, brīnišķīgās gaismās, romantiskā agra rīta miglā. Pavasaris uzliek par pienākumu, sirds sitas…
Turpinājumā dziedošās svētku vaininieces nāk uz skatuvi cauri vārtiem, tērpušās zaļos tērpos, kurus rotā oriģinālās jostas.
Apbalvošanas ceremonija, gluži kā košs zieds, organiski papildināja bagātīgo jubilejas programmu. Kultūras centra vadītāja Inese Plesņa draudzīgajam septītniekam pasniedza pateicības no Krāslavas novada domes. Šodien dziesmu stafeti ar zīmolu “Olūteņi” turpina Inta Viļuma, Ilze Tukiša, Tamāra Starovoitova, Diāna Vrubļevska, Ināra Igaune, Anželika Pokule un Laura Stankeviča.
Dubulto svētku programma ir atbilstoša – četrpadsmit kolektīvi, vairāk kā simtu divdesmit mākslinieku! Atkārtošanas vērti numuri – Marikas Vaičules vadītā tautas deju ansambļa “Dagda” un Anželikas Pokules vadītā vietējā kora “Vēja roze” uzstāšanās. Kas attiecas uz folkloras kopām, tad tās, šķiet, pārspēja pašas sevi, sacenšoties daiļrunībā, jautrībā un improvizācijā. Kāzu vadītāji varētu apskaust… Neviļus prātā ienāca teiciens - “Pastāsti, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu”. Dagdai ir brīnišķīgi draugi un katram no tiem vadītāja Inta piemeklēja visatbilstošākos vārdus.
Vai zini, cienījamais lasītāj, kurš kolektīvs nav izlaidis ne vienu saietu no visiem divdesmit? Protams, tā ir Ūdrīšu pagasta “Rudzutaka”, viņu nemainīgā vadītāja korespondentam atzinās: “Pirmo reizi atbraucām un sapratām – tas ir mūsu! Te vienmēr ir kas neparasts un interesants, īsta folkloras skola!” Jautrais kolektīvs “Mākoņkalns” tikai vienreiz nepiedalījās saietā, tagad savu uzstāšanos papildināja ar raganiņu deju. Un kopā ar ziedu pušķiem un dāvanām kaimiņi gaviļniecēm pasniedza… slotas ar bantēm un lentām. Skanēja nebeidzami smiekli. Piesakot slavenos “Sovvaļnīkus”, pasākuma vadītāja aizņēmās Daiņa Platača pērli: “Kad Dievs radīja pasauli, Andrupene jau bija.”
Ar komplimentiem kā dzīvīgu pavasara lietutiņu jautrības saimniece apbēra Šķaunes “Gaiļupeiti”, Ezernieku “Akmiņeicu”, Sandras Vaišles “Aulejas sievas”, Aglonas “Olūteņu”, Pušas “Volydzeiti”, Konstantinovas “Vēja zvanu” un baltkrievu “Akolicu”. Stiprā dzimuma pārstāvji daudzos pasākumos ir retums. Tāpēc trīs vīri ar cepurēm dziedošā kolektīva “Izvoltīši” sastāvā izsauca aplausu vētru vēl pirms uzstāšanās.
Nemanot aizritēja trīs stundas jautrā pasākuma, kura izskaņā tika izpildīta visu iemīļotā dziesma “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”.
Viss, par ko es ar sajūsmu stāstu, notika Jura dienā, kad ir pieņemts strādniekus cienāt ar siltu kāpostu ēdienu. Senču tradīcija ir dzīva arī mūsdienās, un, ja mani atmiņa neviļ, tad pirmie uz pavasara kāpostu dienu sāka aicināt izvaltieši. Komunikācija draugu lokā – atsevišķs temats, sevišķi, kad putojas miežu alus.
Pasākums Dagdā ne vien izdevās, bet gan kļuva par kārtējo mācību stundu folkloras dzīļu izpētē. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Aleksejs GONČAROVS
