Aleksandrs Jevtušoks: Mūsu slimnīcas līmenim galvenais - saglabāt pakalpojumu apjomu

- Labdien! Izstāstiet - kā šodien strādā Krāslavas slimnīca?

- Patlaban Krāslavas slimnīcā tiek veikta galvenā daļa no funkcijām, kas būtu jāveic otrā līmeņa slimnīcai. Ambulatoros pakalpojumus sniedz ultrasonogrāfijas (USG) speciālisti, kas var izmeklēt vēdera dobumu, vairogdziedzeri, sirdi, ekstremitāšu asinsvadus, galvas un kakla asinsvadus. Ir pieejama arī elektrokardiogramma, ir oftalmologs un citi speciālisti.

Viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem šobrīd ir personāls. Mūsu slimnīcā daudziem darbiniekiem tuvojas pensijas vecums, tuvākajā laikā daļa darbinieku dosies pensijā, un būs jāmeklē aizvietotāji. Ir ļoti svarīgi nodrošināt pacientiem nepieciešamos pakalpojumus. Turklāt trūkst ne tikai ārstu, bet arī medmāsu, tas ir, vidējā līmeņa personāla. Šī tendence ir raksturīga ne tikai mūsu reģionā, bet ir aktuāla arī citās Latvijas slimnīcās. Diemžēl neviens nesteidzas doties darbā uz slimnīcām, kas atrodas perifērijā. Šī problēma nav atrisināta.

- Vai ir iespējams piesaistīt jaunos speciālistus, apmaksājot mācības, maksājot stipendiju?

- Jā, mums ir vienošanās ar topošo otorinolaringologu. Jauniete pabeigusi 1. rezidentūras kursu un tagad atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Krāslavas slimnīca maksā stipendiju un gaida jauno speciālistu.

Diemžēl visi mūsu centieni un aicinājumi augstskolām, ar mērķi iegūt jaunus kadrus, nevainagojās ar panākumiem. Nav daudz tādu, kuri vēlas doties tālu prom no galvaspilsētas. Pat neskatoties uz to, ka esam gatavi apmaksāt mācības, gribētāju nav. Plānot, kā saka, varētu arī vairāk.

- Salīdzinoši nesen Krāslavas slimnīcā savus pakalpojumus sāka piedāvāt zobu higiēniste.

- Jā, higiēnists sniedz pakalpojumus gan pieaugušajiem, gan bērniem, tai skaitā valsts programmas ietvaros. Viņa pieņem trīs reizes nedēļā. Jāpiebilst, ka pieprasījums ir, un pakalpojums ir pieprasīts ne tikai mūsu novada, bet arī kaimiņu novadu iedzīvotāju vidū. Kabinets ir aprīkots ar visu nepieciešamo, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu.

- Šogad slimnīcā sāka pieņemt trīs otorinolaringologi (LOR), lūdzu izstāstiet sīkāk.

- Šā gada februārī Krāslavas slimnīcā ambulatoro pieņemšanu uzsāka trīs LORi, pateicoties sadarbībai ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Vadītājs un divi ordinatori strādā Daugavpilī, pie mums pieņem pēc grafika.

Speciālistiem ir ierīkots kabinets, ņemot vērā visas nepieciešamās prasības un ņemot vērā ārstu ieteikumus. Kabinets ir aprīkots ar visu nepieciešamo, lai nodrošinātu pacientu ambulatoro uzņemšanu. Aprīkojuma izmaksas un kabineta ierīkošana sastādīja aptuveni 70 tūkstošus eiro. Pacienti, kuriem nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tiek nosūtīti uz Daugavpils slimnīcu turpmākai ārstēšanai. Daudzi pacienti ir apmierināti, ka var saņemt kvalitatīvu pakalpojumu uz vietas [Krāslavā].

- Varbūt Krāslavas slimnīcas darbinieku rindas papildināja medicīnas darbinieki no Ukrainas?

- Jā. Mums ir viens feldšeris un darbā pieņemti divi ārsti, kuri savu medicīnas izglītību ieguvuši Ukrainā. Cik zinu, visi plāno palikt Latvijā, viena interniste-terapeite jau ir dekrēta atvaļinājumā, viņas vīrs strādā mūsu slimnīcā par anesteziologu.

- Pie slimnīcas notiek aktīvs darbs teritorijas labiekārtošanā un stāvlaukuma izbūvē. Vai slimnīcas klienti ir apmierināti?

- Es domāju, ka ir apmierināti. Iespējams, ka visas cerības nepiepildīsies, taču tāda stāvvieta, kāda bija iepriekš, bija bīstama, jo pēc prasībām šādai stāvvietai pie galvenā ceļa nevajadzētu būt. Šo piezīmi vairākkārt izteica gan Valsts ceļu pārstāvji, gan policija. Tagad bijušā stāvlaukuma vietā ir plaša ietve, tieši pretī slimnīcai tiek iekārtota zaļā zona. Viss nepieciešamais jau ir pasūtīts, un sadarbībā ar novada pašvaldības aģentūru "Labiekārtošana K", tiks īstenota puķu dārza ideja.

Jaunajā autostāvvietā ir arī vietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, blakus paredzēta nobrauktuve. Darbinieki var novietot automašīnas pie slimnīcas ēkas. Jāpiebilst, ka darbi vēl nav pabeigti, nepieciešams pabeigt gabionu, tad notiks asfaltēšanas posms - pie poliklīnikas un pa Rīgas ielu - no “Circle K” degvielas uzpildes stacijas līdz slimnīcai.

Turklāt autostāvvieta ir aprīkota ar videonovērošanas kamerām. Ir uzstādītas vairākas mūsu kameras un pilsētas kameras, kuras izmanto pašvaldības policija un citas struktūras.

- Ar kādu mērķi slimnīcu apmeklēja veselības ministre Līga Meņģelsone? Vai netiek plānots slēgt slimnīcu?

- Nē, par slimnīcas slēgšanu nebija runas, ministre ieradās pie mums iepazīšanās vizītē, lai saprastu un redzētu, kas atrodas viņas pārziņā. 12. aprīlī pie mums viesojās Līga Meņģelsone ar vairākiem darbiniekiem – ministres biroja vadītāju Evitu Vītolu, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktoru Āri Kasparānu, Veselības aprūpes departamenta direktori Sanitu Janku un ministra biroja palīdzi Kristīni Blūmentāli. Viesus pieņēma Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis un 14. Seimas deputāts Juris Viļums.

Ministre apskatīja slimnīcu, visas mūsu nodaļas – terapijas, ķirurģijas, reanimācijas, operāciju nodaļu, neatliekamās palīdzības nodaļu, kabinetus slimnīcā. Viņa arī apskatīja, kur strādā ģimenes ārsti. Runājām par e-veselības sistēmas problēmām, kas ir perspektīva, bet ir jāuzlabo. Sistēmas galvenā ideja ir izveidot datubāzi par pacientu elektroniskā veidā, lai, apmeklējot speciālistu, ārsts redzētu pilnu ainu, un pacients nevarētu noslēpt nekādu informāciju.

Saņēmām pasūtījumu no NVD uz šo gadu, slimnīcai tas samazināts par 20%. Tas nozīmē, ka valsts finansējums slimnīcas pakalpojumiem visam gadam ir samazinājies par 335 tūkstošiem eiro. Kāpēc samazinājums notika? Tā kā novadā samazinās iedzīvotāju skaits, samazinājies arī Covid-19 laikā slimnīcā ārstēto cilvēku skaits. Vienlaikus pieaugusi valsts apmaksāto izmeklējumu cena uz vienu cilvēku. Kopumā tas ir samazinājums. Vai mēs varam strādāt šādos apstākļos? Jā, mēs varam un strādājam, sniedzot pacientiem nepieciešamos pakalpojumus.

Tika runāts par nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei, jo nauda nepieciešama ne tikai medicīnas personāla atalgojuma palielināšanai, bet arī aprīkojuma iegādei, remontam, arī pakalpojumu pieejamības palielināšanai pacientiem.

Sarunā ar ministri atzīmējām, ka Krāslavas slimnīca ir autonoma, jo mums ir sava katlu telpa, veļas mazgātava, ēdināšanas nodaļa. Tādējādi mēs nepērkam šos pakalpojumus no kāda, bet varam tos nodrošināt paši sev un vēl piedāvāt citiem.

Piemēram, piedāvājam iedzīvotājiem pirts pakalpojumus.

- Vai vizītes laikā ministre izteica kādu vērtējumu par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti Krāslavas slimnīcā?

- Nē, vizītes laikā vērtējuma nebija. Bet pirms vizītes Līga Meņģelsone iepazinās ar Veselības inspekcijas plānveida pārbaudes rezultātiem, kurā nebija piezīmes par darbu. Tas nozīmē, ka visi jautājumi tiek risināti saskaņā ar valstī pieņemtajiem normatīvajiem dokumentiem.

- Ko sagaidāt no tikšanās?

- Ministrei tika izteikts novēlējums risināt personāla jautājumu un palielināt finansējumu. Personāla trūkuma problēma ir problēma, kuru nevar atrisināt gadu desmitiem.

Premjers runā par kaut kādu nesaprotamu kārtējo reformu. Atkal kaut kas jānogriež perifērijai? Reformu saprotu tā, ka speciālistiem jābūt arī perifērijā, un ne tikai Rīgā. Bet ja pēc principa: ja nav ārstu un medmāsu, tad visu slēgsim, manā izpratnē tā nav reforma.

Apkopojot pagājušā gada rezultātus, varu teikt, ka slimnīca strādāja ar peļņu. Šie līdzekļi tiks izlietoti remontdarbiem, piemēram, jāmaina jumts medicīnas ēkai, kur novecojis Onduline jumta segums. Nepieciešams sagatavot dokumentāciju un veikt iepirkuma konkursu. Darbu izmaksas var būt aptuveni 150 tūkstoši eiro.

Plānojam uzstādīt saules paneļus, ERAF projekta ietvaros, ar mūsu līdzfinansējumu. Jau sagatavota dokumentācija, lai izsludinātu konkursu par saules paneļu uzstādīšanu ar jaudu 100 kilovati, lai ražotu elektroenerģiju slimnīcas vajadzībām.

Paredzēts arī jumta remonts katlu telpai, kur tiks uzstādīti saules paneļi, kā arī garāžu jumtam. Ieguldām līdzekļus nepieciešamā aprīkojuma iegādei, sedzam kārtējos izdevumus.

- Ko jūs novēlētu "Ezerzemes" lasītājiem?

- Ārsta novēlējums: rūpējieties par savu veselību! Regulāri veiciet nepieciešamās profilaktiskās apskates pie ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem, lai slimību atklātu agrīnā stadijā.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto