Katras bibliotēkas pamats arī mūsdienās ir grāmatu, poligrāfisko materiālu un digitālo resursu krājums, tā daudzums un saturs, bibliotēkas lietotāju informacionālo vajadzību nodrošinājums un izglītošana, kas saistīta ar dzīves pratībām. Ne mazāk svarīgs ir bibliotekāra profesionālisms, ieinteresētība, mīlestība pret darbu un komunikācija ar bibliotēkas lietotājiem.
Šodien bibliotekāram ir rūpīgi jāpārdomā “savas” bibliotēkas mārketinga iespējas un piedāvājumus, koncentrējoties uz vietējās kopienas vērtību saglabāšanu un pasaules notikumu izaicinājumiem.
Krāslavas novadā ir 24 publiskās bibliotēkas, divas bibliotēku nodaļas un 8 skolu bibliotēkas. Bibliotekāri sniedz bibliotekāros un informācijas pakalpojumus uz vietas, tiešsaistē, kā arī nogādā lasāmvielu uz mājām, popularizē literatūru, bibliotēku un tās piedāvājumus, organizē krājumu, pārzina bibliotēku informācijas sistēmas un citus resursus.
Lai popularizētu bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, laikraksts “Ezerzeme” sadarbībā ar Krāslavas novada bibliotēkām uzsāk jaunu rubriku “Bibliotekārā darba aizkulises”.
Ielūkosimies bibliotekāra darba ikdienas notikumu aspektos, bibliotēkas publicitātēs un interešu pārstāvniecībā, bibliotēkas lietotāju lasīšanas, informācijpratības un medijpratības veicināšanas aktivitātēs, bibliotēkas darba rezultatīvo rādītāju atspoguļošanā un daudz kur citur.
Marija Dilba: “Nenogurstošs lasītprieks un lasītgriba man tika ieaudzināta kopš bērnības”
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kad viedtālrunis ir gan telefons, gan grāmata, gan dators, kas vienmēr ir līdzi, drukātajiem izdevumiem ir grūti konkurēt un noturēt savas pozīcijas. Tomēr daudziem cilvēkiem lasīšana joprojām ir svarīga un aktuāla nodarbe. Runājot par drukātajiem izdevumiem, vai tās būtu grāmatas, žurnāli vai laikraksti, man neviļus uzpeld bibliotēkas tēls un, protams, tās darbinieki, bibliotekāri.
Šodien iepazīstināsim lasītājus ar Kalniešu pagasta bibliotēkas viesmīlīgo saimnieci Mariju Dilbu, kura pastāstīs par savu ikdienu.
- Labdien, Marija. Pastāstiet, kā sākās jūsu darbs bibliotēkā?
– Tā ir laimīga sakritība. Es nomainīju Tamāru Rukmani, kura pēc 44 gadu profesionālā darba bibliotēkā devās pelnītā atpūtā. Es atnācu uz sagatavotu vietu - iepriekšējā darbiniece šeit bija izveidojusi labu literatūras krājumu katrai gaumei. Citiem vārdiem sakot, man nebija jāsāk no nulles. Ja nepieciešams un ja ir kādi jautājumi, vienmēr varu sazināties ar Tamāru arī šodien. Viņa ļoti labi pārzin savu profesiju un man daudz ko iemācīja. Starp citu, tieši viņa man, pamatskolniecei, iemācīja izvēlēties grāmatas un ar tām rīkoties. Lasīšanas prieks un rūpīga attieksme pret grāmatām manī tika ieaudzināta jau no bērnības.
Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas darbinieki ir patiesi profesionāļi, viņi arī vienmēr gatavi palīdzēt, ieteikt un iedvesmot.
- Cik ilgi jūs esat bibliotekāre? Vai jums patīk šī profesija?
– Lai gan Kalniešu pagasta bibliotēkā strādāju kopš šī gada sākuma, profesija man nav sveša. Iepriekš nostrādāju 28 gadus Kalniešu pamatskolā un pēdējos 10 gadus, līdz skola tika likvidēta 2016. gadā, biju arī bibliotekāre.
Bibliotekāra darbs man patīk, taču skolas bibliotēka ļoti atšķiras no publiskās bibliotēkas. Laiki mainās, bibliotekāra profesija mūsdienu izpratnē nozīmē ne tikai grāmatu izdošanu un saņemšanu. Funkcijas ir krasi mainījušās, bibliotekārs tagad ir arī klientu apkalpošanas speciālists, kuram nepieciešamības gadījumā jāspēj sazināties ar nepieciešamajām valsts iestādēm, jāpalīdz ar e-parakstu, atrast nepieciešamās veidlapas e-pakalpojumu vidē, izdrukāt dokumentus un daudz ko citu. Turklāt bibliotekāram jāsadarbojas ar pagasta kultūras pasākumu organizētāju. Atšķirībā no skolas bibliotēkas vietējās nozīmes bibliotēku apmeklē dažādu mērķgrupu lasītāji, gan pieaugušie, gan bērni, kuriem nepieciešams arī organizēt pasākumus un dažādas tikšanās. Man tas patīk, tas ir tuvs manai sirdij.
Katrs bibliotekārs pilda arī žurnālista funkcijas, jo pasākuma norisi nepieciešams iemūžināt un aprakstīt, lai papildinātu novadpētniecības materiālus un bibliotēkas emuāru (blogu). Tas ir uzskatāms apstiprinājums notiekošajām aktivitātēm. Publikāciju veidošana ir vēl viens bibliotekāra pienākums. Emuārs, kā arī sociālie mediji ir vieta svarīgai un saturīgai informācijai. Pirms pasākuma - informācija par gaidāmo aktivitāti, pēc tā - vizuāla atskaite un rezultātu kopsavilkums.
Saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Baltkrievijas pierobežā, bibliotekāram nepieciešams būt sava veida starpniekam starp pagastu, tā iedzīvotājiem un tūristiem. Nepieciešams informēt un vadīt sarunas ar bibliotēkas apmeklētājiem, lai cilvēki būtu informēti un zinātu, kur vērsties, kā rīkoties dažādās situācijās.
Bibliotekāre veic arī sociālās funkcijas. Cilvēkam, kurš atnāk pie manis uz bibliotēku, parasti ir ko pastāstīt. Bibliotekāram jāieklausās, jāatbalsta, jāsniedz patiesa informācija. Gados vecāki cilvēki, īpaši vientuļie, bieži vien meklē saziņu, tāpēc nāk uz bibliotēku regulāri.
Strādājot šeit, es saprotu, ka notiek nemitīga attīstība, kaut kā jauna apgūšana. Un ir patīkami palīdzēt un būt noderīgai.
– Vai bibliotekāra darbs atšķiras no tā, kā jūs to iedomājāties?
- Jā, protams. Ļoti atšķiras. Bibliotekāram ir daudz darba pienākumu. Papildus dokumentu izsniegšanai un saņemšanai nepieciešams uzraudzīt grāmatu krājuma kvalitāti, pastāvīgi papildināt to ar jaunumiem pieejamā budžeta ietvaros un vadoties pēc lasītāju pieprasījuma. Kā jau teicu, ir jāorganizē pasākumi dažāda vecuma un interešu grupām. Jākonsultē arī tie, kas nāk pēc padoma, kā noformēt dokumentus, veikt pārskaitījumu, kopijas un izdrukas. Darba pietiek, nepietiek laika grāmatu lasīšanai.
- Ko esat iemācījusies, strādājot bibliotēkā?
– Joprojām mācos un pierodu pie jaunās darba vietas. Šajā laikā es skaidri sapratu, ka, ja vēlies, lai lasītāji nāk uz bibliotēku, cilvēki ir aktīvi jāaicina, izmantojot visas pieejamās metodes. Papildus afišai Krāslavas novada pašvaldības mājaslapā, bibliotēkas sociālajā vietnē un emuārā, kā arī informācijas stendā ciemata centrā, informāciju nosūtu personīgi uz telefonu, kādam caur WhatsApp aplikāciju, kādam, izmantojot sms, un noteikti uzaicinu satiekoties individuāli. Pagastā es labi pazīstu savus apmeklētājus un zinu, kā efektīvi sazināties.
– Kas apmeklē bibliotēku?
- Visbiežāk tie ir gados vecāki cilvēki, bieži vien skolēni. Skolēni izmanto arī skolas bibliotēkas pakalpojumus, tāpēc mūsu bibliotēku biežāk izvēlas apmeklēt brīvlaikos, īpaši vasarā. Par skolēniem – atsevišķa tēma. Kopš pagasta skolas likvidācijas, bērni brauc mācīties uz Krāslavu. Atpakaļ atbrauc pēc četriem un steidzas mājās, jo viņiem ir jāietur ēdienreizi, jāpilda mājas darbi un tā tālāk.
Tagad daudzi apmeklētāji izrāda īpašu interesi par Kalniešu pagasta bibliotēku, jo vēlas redzēt, ko es šeit esmu mainījusi, ko jaunu esmu ieviesusi? Rūpīgi glabāju savas priekšgājējas savāktos materiālus, taču veicu nelielu pārkārtojumu, lai atbrīvotu vietu, strādāju pie vizuālā noformējuma un dažādiem pasākumiem. Domāju, ka apmeklētāji to jau ir spējuši novērtēt.
– Kādus pasākumus jau ir izdevies organizēt?
- Gada sākumā mums bija interesants pasākums skolēniem pēc Šarla Pero pasaku motīviem un tikšanās ar vietējo iedzīvotāju Egilu Muskaru, barikāžu dalībnieku un tolaik Latvijas Tautas frontes Krāslavas nodaļas valdes priekšsēdētāju. Nākamā bibliotēkas viešņa – arī pagasta iedzīvotāja, mūsu novada talantīgā amatniece Elvīra Škutāne ar savām mozaīkām. Februārī notika radošā darbnīca par godu Sv. Valentīna dienai, kurā apmeklētāji gatavoja atklātnes un suvenīrus. Bibliotēkas sienās bija skatāma celu jostu izstāde “Celu jostu aušana”, kur projekta ievaros aktīvi piedalījāmies. Lieldienu priekšvakarā notika Lieldienu dekoru radošā darbnīca. Bija daudz dažādu aktivitāšu dažādām vecuma grupām.
Galvenais, ko sagaidu, ir vietējo iedzīvotāju aktīva atsaucība un līdzdalība. Esmu dzirdējusi, ka pasākums tiek rīkots “ķeksītim”, bet par to skaisti uzraksta un pievieno fotoattēlu. Mums tā nenotiek! Es uzskatu, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par notiekošo un tā rezultātiem. Bibliotekārs aicina cilvēkus, rīko pasākumu, pēc tam atskaitās, izmantojot presi vai sociālos tīklus, bet par to uzzina tikai retais, bet, ja nestāstīsim, tad neviens neko nezinās. Publicējot informāciju sociālajos tīklos, bibliotēkas emuārā, mēs sevi prezentējam, komunicējam, rādām savus sasniegumus. Tādā veidā varam sazināties ar kolēģiem un domubiedriem, apmainīties ar idejām, mācīties viens no otra un komunicēt.
– No kā ir atkarīgs apmeklējums?
- Var nosaukt dažādus faktorus – tā ir interese par lasīšanu, veselības uzlabošanai, jo lasīšana palīdz ne tikai atslēgties no raizēm, bet arī labvēlīgi ietekmē mūsu pašsajūtu, citi lasa, kad ir brīvi no dārza darbiem utt. Ir tādi, kas seko līdzi jaunumiem un nāk, tiklīdz saņem informāciju.
Bibliotēka popularizē arī bibliotēkā bez maksas pieejamās datu bāzes, kur atrodamas interesējošās e-grāmatas un laikrakstu lasāmvielu. Piekļuvi datubāzēm var sniegt bibliotekārs, piešķirot lasītājam autorizācijas datus. Tas ir ērti tiem, kuriem ir viedtālrunis, ar kuru, neaizņemot papildu vietu bagāžā, var lasīt grāmatu elektroniskā resursā un ceļot viegli.
– Redzu, ka jums ir daudz novadpētniecību materiālu.
– Tas ir atsevišķs stāsts. Likvidējot Kalniešu pamatskolu, bija nepieciešams saglabāt skolas savāktos materiālus. Uzrunājot pagasta priekšsēdētāju, tika nolemts izveidot muzejistabu, lai piesaistītu tūristus, kā arī saglabātu kolekciju. Sadarbībā ar Kalniešu pagasta uzņēmēju, zemnieku saimniecības "Raudovišķi" vadītāju un mūsu novada patriotu Aleksandru Ivanovu tika atrisināta problēma ar telpām ekspozīcijai un eksponātu glabāšanai. Vietējie iedzīvotāji atnesa ģimenes fotogrāfijas, rokrakstus, vēstules un dažādus citus sadzīves priekšmetus, kas raksturo novadu un tā iemītniekus, papildinot Kalniešu muzeja istabas ekspozīciju. Kalniešu novadpētniecības lietišķo materiālu ekspozīcija darbojas jau piekto gadu.
– Vai ir kāda “rozīnīte” bibliotekāra darbā?
– Man tā ir pasākumu organizēšana un tikšanās ar pagasta kopienas, Krāslavas novada iedzīvotājiem. Vadu dažādas meistarklases, pasākumus par dažādām tēmām, lietderīgai laika pavadīšanai pulcēju dažāda vecuma bērnus un pieaugušos. Pieaugušo vidū jau izveidojies aktīvo bibliotēkas lietotāju loks, kuri, iespējams, kļūs par kāda jauna lasīšanas kluba biedriem vai tamlīdzīgi. Dzīvosim, redzēsim.
– Vai bibliotēkai ir nepieciešami kādi uzlabojumi?
- Problēmas, protams, ir. Kā vienmēr, viss ir atkarīgs no finansējuma. Mūsu bibliotēkai ir nepieciešams kosmētiskais remonts un mūsdienīgas mēbeles un aprīkojums, kā arī mūsdienīga literatūra. Vēlētos, lai vairāk lasītāju nāk, jo bibliotēka strādā viņiem.
– Kādi ir jūsu tuvākās nākotnes plāni?
- Maijā bibliotēka aicina savus apmeklētājus iepazīties ar mūsu novadnieka Aleksandra Maksimova fotoizstādi. Tās ir ainavas, mūsu novada un Latvijas daba.
– Ko jūs vēlāt “Ezerzemes” lasītājiem?
– Laikraksts “Ezerzeme” ir sava veida tilts starp lasītājiem – laikrakstu lasītājiem un bibliotēkas piedāvāto grāmatu lasītājiem. Mūsu lasītājiem novēlu būt aktīviem, medijpratīgiem un līdziesaistošiem mūsu novada sabiedriskajā dzīvē. Aicinu jūs uz turpmāku sadarbību ne tikai ar lasītājiem, bet arī ar bibliotekāriem.
Pie pagasta ēkas pieejams bezmaksas ārējais bezvadu internets, ko ar prieku izmanto vietējie iedzīvotāji un tūristi. Tur satiku pastāvīgo bibliotēkas lasītāju Anželu, kura pastāstīja, ka bieži iegriežas bibliotēkā un izvēlas grāmatas pēc savas gaumes. Bibliotēkā lasa arī viņas bērni, kuri mācās vienā no Krāslavas skolām. Viņa rūpējas arī par savu kaimiņieni, kurai periodiski atved literatūru uz mājām. Pēc Anželas domām, gan iepriekšējā bibliotekāre Tamāra Rukmane, gan tagadējā Marija Dilba ir labas speciālistes, kuras vienmēr atradīs, ko piedāvāt lasītājam. Anžela saka: “Esmu apmierināta!”.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores foto
