Pēdējā maija sestdiena, kurā joprojām bija vēsi, man uzsmaidīja ar pārsteigumu jau no paša rīta. Trokšņainajā gadatirgū sastapu Ingu Goldbergu, ar kuru esam sen pazīstami, un no sirds sveicu viņu jaunajā amatā. Nemaz nešaubos, ka tas ir gadījums, kad pieņemts teikt “Cilvēks savā vietā!”. Pēc būtības darbs Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja amatā būs eksperimentāls, tomēr Ingas organizatoriskais un radošais potenciāls jau daudzkārt pārbaudīts. Pat ar Saeimas deputāta mandātu!
Tirgus placī viņu apsveica daudzi, es savukārt steidzos uzaicināt uz koncertu sestdienas vakarā Andzeļos. Inga mazliet aizdomājās, pēc tam lūdza nodot sveicienus un turpmākus panākumus radošajā darbībā visiem kolektīviem. Nedaudz vēlāk tā arī notika, par to saku paldies Dagdas Kultūras centra vadītājai Inesei Plesņai. Pilnībai nav robežu! Ciemats Ežezera krastos viesus sagaidīja ar brīnišķīgu mākslas kompozīciju jau uz Tautas nama sliekšņa. Lauku kultūras pavarda saimniece katru komandu apbalvoja ar smaidu un sagaidīja ar plaši atvērtām durvīm: “Laipni aicināti!”
Karīnas balss – spēcīga, valdzinoša, ar patīkamu tembru. Mecosoprāns profesionālā līmenī. Tās ir rindas no publikācijas “Ezerzemē” ar nosaukumu “Ceļā uz skatītāju sirdīm”, kas bija lasāma pirms pus gada. Tajā rakstā vēstījām par meiteni no laukiem, kura kopš agras bērnības sapņoja par skatuvi. Pieaugot, gūstot diplomētas vokālistes karjeru lielā pilsētā, Karīna no Andrupenes deva priekšroku kalpot dzimtajai Latgalei. Viņa dziedāja solo, duetā, vadīja ansambļus… Likumsakarīgs rezultāts, tieši pirms gada viņai izteica dubultu piedāvājumu – kultūras pasākumu organizatora amatu Andzeļos un pazīstamā baltkrievu ansambļa “Akolica” vadītājas vietu. Otra elpa, jaunas radošās iespējas, bet galvenais – iespēja dāvāt prieku vienkāršiem cilvēkiem, lauciniekiem un pilsētniekiem.
Tautas namā, kura sienas jau kļuvušas ļoti pazīstamas, Karīna todien demonstrēja talantu buķeti: viņa gan vadīja pasākumu, gan uzstājās kā soliste, kā arī vadīja “Akolicu”, kam vienmēr un visur uzspīd veiksme. Andzeļos viesus priecēja Aivara Platača vadītā tautas deju kopa “Eži”, kurai reklāma nav nepieciešama. Šobrīd katra uzstāšanās uz skatuves ir arī gatavošanās Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Mākslā ir tāpat kā sportā – vienmēr jābūt formā!
Kā koncerts sāksies… Startēja Karīna ar dziesmu “Kūko, kūko, dzeguzīte”, jau ar pirmajām notīm aizkustinot skatītājus. Tā bija visa pasākuma laikā: zāle pastāvīgi pārvērtās saliedēta korī. Bet burvīgā pasākumu vadītāja uzlaboja noskaņu gan lasot dzeju un aforismus, gan vadot viktorīnu par septiņām notīm, ar ko sākas bezgalīgā mūzikas pasaule. Burvīgās skaņas remdē skumjas, vairo prieku, atklāj talantus. Visizteiksmīgākā cilvēces valoda!
Uz skatuves – sieviešu vokālais ansamblis “Vēja zvans” no Konstantinovas. Kolektīvs ir pietiekami pazīstams, kolektīvs nenoveco, vienmēr gaidīts viesis. Vadītāja sarīko ekspresinterviju kolektīva vadītājam Albertam Stepiņam, kuram pēc vārda kabatā nav jālien. Zāli pāršalc prieka vēsma.
Skanot aplausiem, pie mikrofoniem vietas ieņēma Dagdas vizītkarte, baltkrievu biedrības ansambļa “Akolica” pārstāvji, skatuvi viņi pameta, skanot ovācijām. Mēs visi esam dažādi, bet dzimtene mums ir viena. Tautisko kolorītu harmoniski pārņēma deja “Kūmas”. Tikpat silta uzņemšana, bet konferansjē jau piesaka “Viktoriju” no Robežniekiem. Kurš gan nezina Tatjanas Raciņas lolojumu, divdesmit astoņi gadi uz skatuves, aizvadīta virkne koncertu un viesizrāžu. Visur nemainīgi panākumi! Pazīstamais sieviešu vokālais ansamblis dzied dziesmas daudzās valodās, šajā koncertā skanēja dziesmas latviešu un ukraiņu valodās.
Dziesmai pakļaujas visos vecumos, un mēs, skatītāji, ar aplausiem sagaidījām Ilgas Moisejenokas vadīto bērnu duetu “Pogas” no Bērziņiem. Viņas meitiņa Dace koncertu rotāja arī ar solo dziesmu “Lovely” angļu valodā. Nemaz nepārspīlējot, varu teikt, ka tā bija koncerta nagla!
Karīna ar pūlēm apklusināja zāli, lai jautātu: “Kurai vasaras puķei ir muzikāls nosaukums?” Protams, tas ir zvaniņš, daudzu dziesmu un dzejoļu rota. Vēl jūtot nesenās jubilejas eiforiju uz skatuves kāpa “Noktirne”, starptautisku atzinību guvušais sieviešu vokālais ansamblis pavasarī nosvinēja trīsdesmit gadu jubileju. Viņas vienmēr ir formā, prot papildināt dziesmas ar horeogrāfijas elementiem. Dāmas pašā gadu un talanta plaukumā dzied dziesmas teju desmit valodās. Tas ir aktuāli novada centram, kura ģerbonī attēlota laiva ar pieciem airiem. Pārliecinošs sezonas hits – dziesma “Hava Nagila” ebreju valodā. Vēl divi priekšnesumi no jubilejas pasākuma programmas – latviešu tautas dziesma “Skaista mana tēvu zeme” un “Lipka” poļu valodā.
Vispārstāvētākais kolektīvs dalībnieku skaita ziņā – ansamblis “Atpūtai” no Šķaunes. Nerimstošā un skanīgā Ilonas Kozlovskas komanda apbūra zāli ar jaunu priekšnesumu “Latgalīšu popūrijs”. Visi azartiski dziedāja līdzi un ilgi, ilgi aplaudēja. Maija sadziedāšanās un sadejošanās svētku noslēgumā klātesošos uzrunāja Inese Plesņa un visu mākslinieku un skatītāju kopkoris ar kulta dziesmu “Sanāciet, sadziediet”, diriģentes lomu ieņēma krāslaviete Rita Andrejeva.
Tā noslēdzās koncerts “Pavasara pieskāriens!” Uz drīzu tikšanos Krāslavas jubilejas gadā!
Aleksejs GONČAROVS
