Valsts prezidenta pirmā reģionālā vizīte: izvēlēts Krāslavas novads

Piektdienas laika apstākļu ziņā jaukā diena ne ar ko neatšķīrās no pārējām, taču vērīgie pilsētnieki jau no rīta pamanīja apsardzes darbiniekus, lielu skaitu fotogrāfu un videogrāfu pie Krāslavas novada pašvaldības domes ēkas. Valsts vadītāja Edgara Rinkēviča un Krāslavas novada pašvaldības vadītāja Gunāra Upenieka rokasspiediens pie Krāslavas novada domes ēkas bija sākums pirmajai reģionālajai vizītei. Oficiālā daļa turpinājās ar pastaigu no domes ēkas līdz grāfu Plāteru pils kompleksam.

Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā Valsts prezidents iepazinās ar ekspozīciju, apskatīja eksponātus un atstāja novēlējumu Viesu grāmatā. Vizītes turpinājumā - tikšanās ar zemniekiem, uzņēmējiem un izglītības nozares pārstāvjiem, kur pārrunāja pierobežas aktualitātes un problēmas, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un reģionu kopumā. Uzņēmēji sūdzējās par nevienlīdzīgām pozīcijām kreditēšanas jautājumos, neobjektivitāti no banku puses. Savukārt izglītība pierobežā ir vēl viena aktuāla tēma. Mazās apdzīvotības dēļ ir jāveic ekstrēmi pasākumi un jāslēdz skolas, kas nelabvēlīgi ietekmē reģiona attīstību. Zemnieki runāja par valsts atbalsta nepieciešamību pierobežas reģionā.

Vēl Krāslavas novadā Valsts prezidents apmeklēja atpūtas kompleksu “Lejasmalas”, datortehnikas uzņēmumu “DCC BALTICS”, šūšanas uzņēmumus “IV pluss” un “Nemo” un zemnieku saimniecību “Kurmīši”.

Diena izvērtās notikumiem piesātināta, un vizītes noslēgumā Edgars Rinkevičs Krāslavas Kultūras namā tikās ar novada iedzīvotājiem un atbildēja uz viņu jautājumiem. Valsts vadītājs necerēja ieraudzīt piepildītu zāli un pat pajokoja, ka ir nedaudz nobijies no tik liela cilvēku skaita. Un uz jautājumu, kāpēc pirmā reģionālā vizīte bija tieši Latgalē un konkrēti Krāslavas novadā, Valsts prezidents atbildēja, ka Krāslavas novads Latgalē un mūsu valsts kartē ieņem īpašu vietu. Šī nav tikai viena no vecākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, šeit, valsts pierobežā, dažādu tautību un reliģiju cilvēki jau sen un mierīgi var dzīvot un attīstīties kopā.

Novada iedzīvotāji uzdeva jautājumus par valsts valodas eksāmena kārtošanu tiem, kuriem ir Krievijas pilsonība. Prezidentu īpaši satrauca jautājums par politisko situāciju, vai pierobežā nebūs tāda situācija kā Donbasā (Ukraina)?

“Es ļoti gribu cerēt, lai kādas domstarpības, lai cik varbūt asas diskusijas dažreiz ir, mēs neviens, vienalga kur mēs dzīvotu, un kādā valodā runātu, nekādu te Donbasu negribam”, atbildēja Valsts prezidents.

Pēc sarunas ar Krāslavas novada iedzīvotājiem Valsts prezidents runāja ar preses pārstāvjiem un dalījās iespaidos par redzēto un dzirdēto, atklāti teica, ka daudz kas nav viņa spēkos, taču ir jāstrādā, jātiekas un jāpārrunā svarīgi jautājumi: “Es redzu, ka cilvēki šeit saprot gan problēmas, kas jārisina, gan ir diezgan lieli reālisti. Kas man ne pārāk patika, tas ir dzirdēt, ka iedzīvotāji jūtas mazliet aizmirsti no varasvīriem Rīgā - no kungiem un dāmām.”

Valsts prezidents atzīmēja novada iedzīvotāju īpašo viesmīlību un solīja aicināt Saeimas deputātus un ministrus biežāk braukt pa novadiem un runāt ar cilvēkiem.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Foto: Egita Terēze Jonāne