Svētceļojums uz Bībeles zemēm

Pirmajā ceļojuma dienā ieradāmies Stambulā, un pēc iekārtošanās lieliskā viesnīcā, devāmies vakara pastaigā. Pirmais, kas pārsteidza un kļuva par spilgtāko iespaidu – transporta un gājēju “ņigu – ņagu” uz ielām. Man tā arī palika neatrisināta mīkla – kā var tā braukt un iet, neizraisot avārijas. Nākamajā dienā, pa ceļam uz Sv. Antonija no Padujas Romas katoļu baznīcu, kurā notika dievkalpojums, ejot pa slaveno Istiklal avēniju, novēroju, ka šajā neaprakstāmajā satiksmes mudžeklī organiski iekļaujas arī dzīvnieki – suņi un kaķi, kas laiski gulšņā dažādās vietās vai pārvietojas lēni un cienīgi.

Stambulas vecpilsētas centrā, kura robežas iezīmē senās Konstantinopoles mūri, Eminēnī rajonā atrodas Galatas tilts pār Zelta raga līci. Divstāvu konstrukcijas augšējā stāvā kursē satiksme, ieskaitot tramvaju, un rosās makšķernieki, bet pirmajā stāvā atrodas restorāni un pastaigu zona. Turpat arī iekāpšana kuģītī, kas pāri Bosfora šaurumam aizvizina uz Āziju un atpakaļ.

Vēl Stambulā paspējam pabūt Sultanahmetas laukumā, kur agrāk bija Konstantinopoles hipodroms un stāvam garā rindā, lai nokļūtu Svētās Sofijas (Svētās Gudrības), jeb mūsdienu Ajasofjas mošejā. Stāvēšana rindā nemaz nav apgrūtinoša, jo priesteris Jēkabs Rodions stāsta un atskaņo video ierakstus par katedrāles vēsturi. Pie ieejas mošejā visiem jānovelk kurpes un sievietēm jāapsedz galva ar lakatu.

Vakarpusē dodamies uz Karaburun ciematu pie Melnās jūras, kur zivju restorānā drīkstam izvēlēties vienu no četriem svaigu zivju ēdieniem.

Pēc divām iespaidiem bagātām dienām Turcijā lidojam uz Izraēlu, Telavivu, no kurienes ar autobusu dodamies uz Betlēmi Palestīnā. Betlēmē apmetamies viesnīcā netālu no Kristus Piedzimšanas bazilikas. Tā kļūst par mūsu mājvietu visas turpmākās astoņas dienas. Šeit mūs sagaida “GODeeper Tours” komanda, kurā Ieva, profesionāla gide, latviete, kas ar ģimeni dzīvo Palestīnā - mums, svētceļniekiem no Latvijas ir īpaša Dieva svētība. Jāpiebilst, ka jau ceļojuma sākumā, Rīgas lidostā un visu ceļojuma laiku par mums rūpējās  laulātais pāris – misionāri Kaspars un Tabita. Muzikāli, sirsnīgi, atbildīgi un uzmundrinoši. Un, protams, mūsu priesteris Jēkabs Rodions, kuram esam pateicīgi par dievkalpojumiem visa svētceļojuma laikā tik daudzās baznīcās un, kā saka Ilze, svētceļojuma dalībniece no Rīgas: “par ļoti izglītojošu, ar lielisku humoru piesātinātu stāstījumu. Bija bauda klausīties! Jūs bijāt kā līdzsvars starp dažādiem ļaudīm un vienojāt mūs kopīgā lūgšanā.”

Pirmo Svēto Misi Betlēmē svinējām svētdien, Sv. Katrīnas baznīcā (Kristus piedzimšanas bazilika) kopā ar vietējo draudzi. Pēc tam - Jēzus Kristus dzimšanas vietu – kapelu, virs kuras uzcelta Kristus Piedzimšanas bazilika. Jāsaka, ka tieši šeit es guvu visspilgtāko emocionālo pārdzīvojumu un sajutu saikni ar savas dzimtas ticīgajām sievietēm Rozāliju, Vilhelmīni, Mariju un Sofiju.

Apmeklējām nežēlīgā jūdu valdnieka Hēroda kalnu. Jaunajā Derībā Mateja evaņģēlijs vēsta: “Tad Herods, redzēdams, ka viņu gudrie izsmējuši, ļoti dusmojās, aizsūtīja un nogalināja visus bērnus, kuri bija Betlēmē un visā tās apkārtnē, sākot ar diviem gadiem un jaunākus [..]” (Mt 2, 16). Kur nu ir Hēroda valstības varenums un spožums? Pazudis nebūtībā, bet Jēzus – pasaules gaisma (sal. Jņ 8, 12), mīlestības valstība ir dzīva katrā kristieša sirdī.

Betsahūrā apmeklējam Ganu laukus. Šajā vietā eņģelis ganiem pavēstīja ziņu par Kristus piedzimšanu: “Un bija gani tanī apvidū, kas, būdami nomodā, sargāja nakts stundās savu ganāmpulku. Un, lūk, Kunga eņģelis piestājās viņiem, un Dieva spožums apspīdēja tos, un viņi ļoti izbijās. Un eņģelis viņiem sacīja: Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm: Jo jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs. Un tāda jums būs zīme: jūs atradīsiet Bērnu, autiņos ietītu un silē ieliktu. Un piepeši eņģelim pievienojās daudz debess karapulku, kas godināja Dievu, sacīdami: Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem” (Lūk. 2,8 – 14). Šajā vietā ir neliela baznīca, tai vidū altāris, apkārt kolonas, pie sienām ainas ar ganu piedzīvoto. Baznīcas labajā akustikā mūsu dziedātais “Eņģeļus mēs dzirdējām” skanēja īpaši. Pie baznīcas ir sena mūku apmetnes vieta, saglabājusies no pirmajiem gadsimtiem. Klintīs izcirstajās telpās cilvēki varēja patverties no karstās saules, iespējams, tur apmetās arī gani. “Un notika, kad eņģeļi bija no tiem aizgājuši debesīs, ka gani runāja savā starpā: Aiziesim uz Bētlemi paskatīties to vārdu, kas noticis, ko Kungs mums pasludinājis! Un viņi steigā atnāca un atrada Mariju un Jāzepu, un Bērniņu, kas gulēja silē. Bet kad viņi to redzēja, tie pazina to vārdu, kas viņiem bija sacīts par šo Bērniņu. Un visi, kas to dzirdēja, brīnījās par to, ko gani tiem sacīja. Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī. Un gani atgriezās atpakaļ, godinādami un teikdami Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā tas viņiem bija sacīts.” (Lūk. 2,15 – 20).

Karmelītu klosterī Betlēmē uzzinu par tās dibinātāju - Mariam Baouardy, kas ir pazīstama kā “mazā Arābiete”, kuru svētais Pāvests Jānis Pāvils II beatificēja 1983. gada 13. novembrī. Arī šeit tiek svinēta Svētā Mise.

Nākamajā dienā mūsu ceļš ved uz vecpilsētu Jaffu Izraēlā, kas mūsdienās kļuvusi par Telavivas daļu. Svētā Pētera dievnamā svinam Misi un pēc tam veldzējamies Vidusjūras ūdeņos. Lai gan veldze ir nosacīta, ūdens temperatūra tajā dienā ir apmēram 30 grādi pēc Celsija.

Ein Karem atrodas Jeruzalemes rietumu daļā, tā nosaukums ebreju valodā nozīmē "vīnogu avots". Šeit atrodas vieta, kur piedzimis Jānis Kristītājs. Šurp devās Jaunava Marija, kad eņģelis Gabriēls pasludināja, ka viņa kļūst par Pestītāja Māti. Viņa steigšus devās pie savas māsīcas Elizabetes, Jāņa Kristītāja mātes, lai atklātu viņai vēsti par gaidāmo Pestītāja dzimšanu.

Vēl viena iespaidiem pilna diena mūs ved uz seno Jēriku. Pa ceļam piestājam tuksnesī, kur svinam Svēto Misi.

Tas ir tik iespaidīgi – ar tuksnesi un kamieļiem fonā, kopā ar beduīniem un viņu bērniem, kuri nepārtraukti vēlas mums notirgot krelles un lakatus, bet kad tiek palūgti norimt, gandrīz mierīgi sēž starp mums un tik aizkustinoši sniedz roku kristiešu sveicienam.  

Tālāk ceļš ved uz Jordānas upi, kur ar priestera Jēkaba Rodiona svētību gremdējamies Jordānas upes ūdenī atjaunojot un stiprinot ticību. Esmu laimīga.

Pēcpusdienā esam pie Nāves jūras, kas ir liels sālsezers ar ļoti sāļu ūdeni, sāls saturs ūdenī sasniedz ap 30%. Tāpēc nogrimt tajā nav iespējams. Atrodoties ūdenī jāuzmanās, lai tas neiekļūst acīs. Krastā brīvi pieejamas mālainas dūņas, kuras visi izmanto maskām, cītīgi ierīvējot ādā. Lai varētu novērtēt ārstniecisko efektu, droši vien te jāpavada ilgāks laiks, bet mēs pēc pāris stundām dodamies atpakaļ uz Betlēmi, lai nākamajā dienā jau agri no rīta dotos uz Galileju.

Nācaretē, Pasludināšanas bazilika ir lielākā kristiešu baznīca Tuvajos austrumos. Tā uzbūvēta vietā, kur dzīvoja Jaunava Marija. Bazilikas iekšpusē uz sienām ir mozaīkas no valstīm, kuras ziedoja dievnama būvniecībai, ārpusē - Dievmātes svētbildes no gandrīz visām pasaules valstīm. Pagājušā gada novembrī bazilikas dārzā tika svinīgi atklāta Aglonas dievmātes mozaīka, kas tapusi no Latvijas katoļticīgo ziedojumiem.

Pēc tam dodamies uz uz Kānu, vietu, kur piemin Jēzus Kristus pirmo publisko zīmi – ūdens pārvēršanu vīnā kāzu laikā. Kānas Kāzu baznīcā svinam Svēto Misi un laulātie atjauno un nostiprina laulības solījumu. Pēc tam visi tiek aicināti uz cienastu – kāzu kūka un vīns. Pusdienās baudām tradicionālo vietējo ēdienu “Svētā Pētera zivi”.

Tālāk dodamies uz Magdalu, senu Galilejas pilsētu, kas Bībelē minēta kā Marijas Magdalēnas dzimtā pilsēta. Galilejas ezera krastā ir uzcelta mūsdienīga katoļu garīgā centra ēka, kur altāra daļā ir uzstādīta senas laivas rekonstrukcija ar krustveida buru, fonā caur logu redzams ezers. Dodamies izbraucienā ar laivu, kuras kapteinis blakus Izraēlas karogam paceļ Latvijas karogu un mēs dziedam Latvijas himnu. Ezerā mājam sveicienus laivām ar Ukrainas un Vācijas karogiem.

Šajā svētceļojumā jau esam apciemojuši vājredzīgo pansionātu Betlēmē, kurš eksistē tikai pateicoties privātajiem ziedojumiem, dodamies arī uz “Effetà Paolo VI” Betlēmē, kas ir specializēta skola bērniem ar dzirdes traucējumiem. Esam sarūpējuši bērniem kārumus no Latvijas, kopā rotaļājamies, dejojam un dziedam. Bērni ir ļoti priecīgi un mēs arī.

Pēdējās dienās apmeklējam Jeruzalemi. Sākam ar Eļļas kalnu, no kura paveras apbrīnojams panorāmas skats uz Jeruzalemi. Getsemanes dārzā aug simtgadīgi olīvkoki, Apustuļu grotā svinam Misi. Pēc tās izejam uz vecpilsētu cauri Lauvas vārtiem. Uzsākam Kristus ciešanu ceļu jeb Via Dolorosa. Cilvēku ļoti daudz, militāro patruļu klātbūtne, visur notiek tirgošanās, tas vienlaicīgi liekas neticami, ka šādā svētvietā dzīve turpina savu ikdienišķo gaitu, bet arī saprotams - Jeruzaleme ir triju reliģiju pilsēta: musulmaņu, kristiešu un jūdu. Tas, kas vieniem svēts, citiem pat nav vērā ņemams.

Svētā kapa bazilikā notiek restaurācijas darbi, bet tā darbojas. Tas ir milzīgs sakrālās arhitektūras komplekss, kas sevī ietver Golgātu ar krustā sišanas vietu, rotondu ar milzīgu kupolu, katedrāli, Dzīvību radošā Krusta iegūšanas pazemes baznīcu, Sv.Helēnas baznīcu un vairākas piebūves. Baznīcas teritorija sadalīta starp 6 kristiešu konfesijām (grieķu pareizticīgie, armēņi, etiopi, Romas kotoļi, Ēģiptes kopti, sīrieši). Savukārt Kristus kapeņu Svētnīca pieder 4 konfesijām - grieķiem, armēņiem, koptiem un katoļiem. Te atrodas divas kapelas: ārējā un iekšējā. Katru gadu pareizticīgo Lieldienās šeit no debesīm nonāk Svētlaimīgā Uguns, kas ir viens no pasaules brīnumiem.

Golgātas klintij var pieskarties caur atveri grīdā Grieķu kapelas altāra pakājē. Šai vietā ir "Sāpju ceļa" (Via Dolorosa) 12.pieturvieta.

Vakarpusē dodamies pie Raudu mūra, kur laukumā saposušies ebreji pulcējas uz Roš Hašana - ebreju Jaunā, 5784. gada svinībām. Mūris ir saglabājusies daļa no Otrā tempļa, kas tika uzbūvēts paplašinot templi Hēroda Lielā laikā. Mūrim ir divi sektori — pie viena lūgšanas skaita vīrieši, pie otra — sievietes. Starp citu, no sieviešu puses gar sektorus sadalošo sienu ir soliņš, uz kura sievietes var pakāpties un noskatīties, ko savā pusē dara vīrieši.

Otrajā dienā Jeruzalemē apmeklējam Ciānas augšistabu, kur tika svinēts pēdējais vakarēdiens un Dāvida kapa sinagogu. Via Dolorosa izejam uz Ecce Homo – “Redziet kāds cilvēks!” par teicienu kļuvušie prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā. Šeit svinam Svēto Misi.

Pēc tam dodamies uz Dārza kapu - senu ebreju alu apbedījumu, kas atrodas uz ziemeļiem no Jeruzalemes vecpilsētas mūriem, netālu no Damaskas vārtiem.

Pēdējā ceļojuma dienā, svētdienas rīta Misi svinējām jau zināmajā Sv. Katrīnas baznīcā kopā ar vietējo draudzi. Pēc pusdienām devāmies veldzēties Jeruzalemes dabas parkā, kur baseina ūdens temperatūra tiešām veldzēja, jo atgādināja mūsu ezeru ūdens temperatūru – sākumā vēsu, bet kad pierod – ļoti patīkamu.

Šobrīd veldzējoties iespaidiem bagātā ceļojuma patīkamās atmiņās, informēju un iesaku:

2024. gada pavasarī - Lieldienās un Vasarsvētkos ar “GODeeper Tours” atkal tiek organizēts ceļojums uz Bībeles Zemi! Ar slavēšanu, atpūtu, ceļošanu. Plānotie datumi 2024. gada pavasarim ir 21. marts - 1. aprīlis - Kristus Augšāmcelšanās svētki Jeruzālemē un 10. maijs - 21. maijs - Vasarsvētki Jeruzālemē.

Jeruzāleme, Betlēme, Jērika, Jaffa, Nācarete, Kāna. Atpūta pie Vidusjūras, Nāves jūras, Galilejas ezera un iespēja iegremdēties Jordānas upē. Šie braucieni ir īpaši ar viesošanos vietējās draudzēs, lūgšanu namos un misijās. Abos braucienos ir iespēja būt Stambulā un pagarināt savu braucienu ceļojot arī uz Efezu. Aptuvenās izmaksas - ap 1300 eiro. Kontakti: WhatsApp 29622742 vai Facebook Messenger “GODeeper Tours”.

Iveta LEIKUMA