Vadims Atamaņukovs un viņa komanda

Nevienam nav noslēpums – pēc privatizācijas vienkāršajiem mirstīgajiem tika tikai grāmatvedības skaitīkļi ar koka ripuļiem, kā arī pionieru taures un bungas. Krāslava steidzami meklē instrumentu no pūtēju vai estrādes ansambļa komplekta!

Noteiktajā laikā atskanēja tiesneša svilpe. Galvenais tiesnesis – dāma, un, aizsteidzoties uz priekšu, pateikšu, ka divos puslaikos no azartisko sportistu mutes neizskanēja neviens nepieklājīgs vārds. Pirmais puslaiks sākās stīgri: likās, ka pretinieki, viens otra cienīgi, nevēlas pieļaut kļūdas. Uzvarot futbola klubu “Keiko”, mūsu komandai būtu visas iespējas pretendēt uz līgas sudraba kausu. Saspringtajā situācijā pirmie vārti bija zelta vērtē, un, skanot līdzjutēju ovācijām, Krāslavas futbola klubs līdz pirmā puslaika beigām beidzot guva vārtus.

Spēles otrā puse sākās ar spēcīgu Jēkabpils sāncenšu spiedienu, un pirmās desmit minūtes pagāja milzu spriedzē. Spēlējošā trenera Vadima Atamaņukova komanda atbildēja ar retiem izrāvieniem pie pretinieku vārtiem, un, kad tablo parādījās rezultāts 2:0, spēles formāts krasi mainījās. Likās, ka mūsu futbolistiem ir izauguši spārni: interesantā spēle noslēdzās ar neiedomājamu rezultātu 4:0. Priekšā trīs spēles un lielas izredzes izcīnīt sudraba medaļas. Bet par sestdienas futbola svētku varoņiem kļuva brāļi Bovini – Elvija kontā trīs vārti, ceturtos vārtus iesita Edvīns. 

Lūk, kā šo spēli komentē sporta skolotājs Aleksandrs Smirnovs: “Izcilākais spēlētājs ir Vadims Atamaņukovs. Pussargs demonstrēja fantastisku aktivitāti visu 90 minūšu garumā, visur, kur atsitās bumba, parādījās spēlējošais treneris – nenogurdināms dispečers. Visi gūtie vārti ir saliedētās komandas pārdomātas kombinācijas noslēguma rezultāts, par ko Vadimam milzīgs paldies.”

Bet līdzjutēji ne vienu vien reizi skandēja: “Uz priekšu, ataman!” Tuvojoties finišam: “Vajag piektos vārtus!” Bet nedaudz pietrūka…

Aleksejs GONČAROVS