Mūsu dārgā Krāslava jau sen un pilnīgi pelnīti tiek dēvēta par ļoti sakoptu, tāpēc arī izteikti mājīgu pilsētiņu. Par to nekautrējas skaļi runāt ne ārzemnieki, ne latvieši, Zilo ezeru zemes daudzie viesi, ne arī mēs, vietējie iedzīvotāji.
Lasīt
Lauku sēta, kuras pagalms pārtapis par teātra skatuvi, un simtiem skatītāju no tuvākām un tālākām vietām.
LasītSaulgrieži ir īpaši svētki. Ap tiem virmo noslēpumaina, nedaudz maģiska atmosfēra. Ik gadu latvieši nepacietīgi gaida gada īsāko nakti, lai, apvienojoties mazākās un lielākās kompānijas, nodotos šo dabas svētku svinībām. Šogad pirmo reizi Līgo ugunskurs tika kurts arī grāfu Plāteru pils pagalmā. Šīs idejas iniciators ir “Fonds 1836”. Tā pārstāvji iecerējuši 2017. un 2018. gada 21. jūnijā apkārt Latvijas robežai izgaismot iezīmētu tūrisma ceļu 1836 km garumā, pa kuru apiet, aplidot un apmīļot mūsu mīļo Latviju.
LasītLīgo dienas priekšvakarā, 22. jūnija pievakarē, pie Aglonas novada Šķeltovas pagasta Tautas nama pulcējās krietns pulks līgotāju – gan pašmāju ļaudis, gan viesi.
Lasīt
Svētki, kā jau tas pienākas, sākās ar pirtī iešanu. Jā, pašā Dagdas centrā, pie domes, Rēzeknes novada Rikavas pagasta etnogrāfi skais ansamblis “uzbūra” lauku pirtiņu ar visu pirtī iešanas rituālu. Tika sietas Veselības pirts slotas ar pamācībām – kādām jābūt meitu un kādām – puišu slotām, jo vislabākais laiks pirts slotu siešanai esot ap Jāņiem, jaunā mēnesī.
LasītKrāslavas un Dagdas novadu pagastu bibliotekāri ir centīgi pieredzes un ideju vācēji. Arī šī gada sākumā, plānojot darbus 2017. gadam, tika ieplānots pieredzes apmaiņas brauciens pie tuvākiem kaimiņiem - uz Igauniju.
LasītLīgo, Jāņu diena, saulgrieži… Tie ir svētki, kas patīk gan maziem, gan lieliem. Tiek uzskatīts, ka tie ir vieni no latviskākajiem svētkiem un to svinēšanas tradīcijas joprojām ir saglabājušās un tiek nodotas no paaudzes paaudzei.
LasītBrīnišķīgajā pilsētā Sanktpēterburga 24. jūnijā norisinājās kārtējais Starptautiskais novusa reitingu turnīrs invalīdiem FINSO (individuālās sacensības starp vīriešiem un sievietēm).
LasītJa piedzimsti karaļu ģimenē, tad vieta vēsturē tev jau ir nodrošināta, neatkarīgi no tā, vai esi to pelnījis vai ne. Starp Eiropas karaļiem ir bijis daudz neapdāvinātu un valdīšanai nepiemērotu personību. Toties katrs viņu solis ir aprakstīts daudzos pētījumos, monogrāfijās, disertācijās. Vēsture neatzīst emocionālās nokrāsas. Šī zinātne ir bezkaislīga, tai svarīgs katrs valdītājs, lai arī cik neveiksmīgs viņš būtu bijis. Šarls VIII nodzīvoja īsu mūžu, no viņam atvēlētajiem 28 gadiem 15 gadus viņš ieņēma Francijas karaļa tronī. Šajā laikā viņam izdevās paveikt trīs svarīgas lietas: apprecēties, iekarot Neapoli, zaudēt Neapoli. Tas arī viss… Viņš slavens arī ar to, ka viņa nāve bija kurioza un negaidīta. It kā pati daba būtu atbrīvojusi Franciju no karaļa, kurš nespēja valdīt.
LasītOtrdien, 20. jūnijā, notika jaunā sasaukuma pirmās novada domju sēdes Aglonā un Krāslavā.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
