• Kanēlis – Ziemassvētku smarža un ārstnieciskās īpašības

    Un atkal garš stāsts, atkal Ķīna un Ēģipte. Bet šī garšviela bija visvēlamākā un dārgākā, visnoderīgākā un garšīgākā. Tāda tā palikusi līdz mūsdienām, lai gan tagad smaržīgā pulvera paciņa ir diezgan lēta un atrodas visu pārtikas preču veikalu plauktos. Ar kanēļa smaržu saistās Ziemassvētki, smalkmaizītes ar to ir ļoti brīnišķīgas. Kanēlis tiek izmantots medicīnā, kosmetoloģijā un parfimērijas rūpniecībā. Bet stāsts par to ir kā trilleris.

    Lasīt

  • Teniss bez vakcīnas

    Vai sekojat līdzi "Grand Slam" tenisa čempionātiem? Nu lūk, es arī nesekoju. Bet nesen, gribot negribot, nācās kļūt par dedzīgu fanu, jo ap šo eliti un populāro sporta veidu ir tik daudz skandālu. Taču sportam ar to nav nekāda sakara. Es runāju par vienu slavenu sportistu no Serbijas,par pasaulslaveno Novaku Džokoviču. Skandāli nerimst, sabiedrība dalās divās grupās - tie, kas sportistu atbalsta un tie, kas kategoriski nosoda. Lieta tāda, ka Džokovičs atsakās no vakcinācijas. Nu, šķistu, atsakās un atsakās. Bet vienlaikus ar šo savu izvēli viņš ļoti vēlas piedalīties sacensībās, lai apstiprinātu savu titulu, nopelnītu naudu, parādītu sevi un paskatītos uz sāncenšiem. Bet noteikumi visiem kopīgi: sporta laukumu apmeklētājiem un dalībniekiem – vakcinācijas sertifikāts! Šeit ir maza aizķeršanās. Sporta zvaigznes daudz neatšķiras no šovbiznesa slavenībām, ikvienam ik pa laikam vajag kādu skandālu, lai saglabātu interesi par savu personību, mudinātu sponsorus, radītu sajūsmu un pat histēriju. Vienkāršākais solis ir atteikties no vakcinācijas. Džokovičs ātri kļuva par īstu zvaigzni, par viņu uzzināja pat tie, kuri nekad nebija interesējušies par tenisu. Bet pamazām no ziņu varoņa sportists pārvērtās par krāpnieku un atstumto. Lieta tāda, ka Džokovičs sāka melot par savu veselību, par savu pārvietošanos Eiropā, par visu.

    Lasīt

  • Svinīgā Krāslava

    Ziemassvētku laiks vienmēr ir īpašs laiks. No decembra vidus mūsu pilsēta sāk laistīties un mirdzēt. Vakarā pastaigājoties pa pilsētas ielām, var apbrīnot elegantās dekorācijas, apgaismojumu un vītņu mirdzumu. Ir svētku un prieka sajūta! Iebraucot pilsētā no Daugavpils puses, var redzēt, cik spilgti deg ugunis un dzirkstī rotājumi uz mājām. Pilsēta atgādina pasaku pasauli stikla sfērā. Koši rotājumi uz mājām liek aizbēgt no ikdienas steigas un sajust svētkus! Pati tradīcija par spilgtām gaismām Ziemassvētku laikā pastāv jau ļoti sen. Iedvesma bija pazīstamā Betlēmes zvaigzne, kas spožā gaismā veda gudros no austrumiem uz silīti, kur gulēja jaundzimušais Kristus Pestītājs. Spožo gaismu tradīcija turpinās jau tik daudzus gadus! Tagad tās rotā ne tikai eglītes, bet arī logus, mājas, balkonus, pagalmus un, protams, skolas! Svētku laikā mēs īpaši vēlamies justies kā pasakā! Mūsu pilsētā līdzās skaisti izrotātām mājām un dzīvokļiem var atzīmēt skolu dekorāciju meistarību. ''Varavīksnes'' vidusskola šogad pilsētas iedzīvotājus priecēja ar brīnišķīgām no papīra izgrieztām ainavām. No katra skolas loga pavērās Ziemassvētku stāsts. Skolas noformējums pārsteidza ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus. Neskatoties uz ierobežojumiem un sen apnikušo pandēmiju, bija jūtams, ka tuvojas maģiskais, pasakainais Ziemassvētku un Jaunā gada laiks. Mūsu mazā pilsētiņa pirms Ziemassvētkiem ieguva jaunas krāsas. Tumsā tā kļuva gaiša un interesanta. Ziemas dienas ir īsas, vakari un naktis ir garas. Tā gribas vairāk gaismas, gaišas emocijas un iespaidus!

    Lasīt

  • Dilles: no mīlestības pušķiem uz pusdienu galdu

    Daba rūpējās par cilvēku. Tā karstajos avotos izšķīdināja derīgos sāļus, attīrīja avotu ūdeņus no kaitīgiem piemaisījumiem un piesātināja ar lietderīgajiem. Tūkstošiem ārstniecības augu sugu bija jāpalīdz cilvēkam tikt galā ar visām iespējamām infekcijām un veselības problēmām. Prāts - lielākā dāvana no visām, ko cilvēki ir saņēmuši - bieži vien netiek izmantots paredzētajam mērķim, bet tas tā ir noticis un neko nevar darīt. No galvenajiem derīgajiem augiem, ko cilvēki izmanto pārtikā, izceļas līderu trīsvienība: pētersīļi, koriandrs un dilles. Dilles izceļas pat uz šīs zeltainās (vai drīzāk zaļās) trīsvienības fona. Šķiet, ka šis augs ir radīts, lai pārkāptu visus noteikumus cilvēku veselības labā.

    Lasīt

  • Māksla baudīt dabas skaistumu

    Lai kāds būtu kārtējais jaunais gads - makšķerniekiem pilnīga vilšanās. Pēdējā desmitgadē gadījās, ka garajā ziemā ledus vispār nebija. Lielas bēdas, it īpaši tam, kuram - dārgs zviedru urbis, somu makšķernieka kostīms pēc jaunākās modes, un makšķerēšanas kaste, aprīkota ar duci ultramodernu makšķeru - ar zelta džigiem un sudraba vizuļiem.

    Lasīt

  • Aleksandra piedzīvojumi turpinās

    (Visu stāstā minēto personu vārdi ir mainīti) Es stāvēju Rīgas autoostā sašutis, izmisis un tai pašā laikā nedaudz laimīgs. “Es esmu atpakaļ Latvijā!” – teicu pats sev. Pavisam nesen es biju Vācijā, Minhenē, kur strādāju Covid-19 laboratorijā, un manā dzīvē viss ritēja, manuprāt, ļoti labi. Kopā ar daudziem jauniem paziņām, tagad - “bēdu brāļiem”, kuri no savas dzimtenes bija aizbraukuši strādāt uz Vāciju, es dzīvoju normālā, komforta ziņā pieņemamā viesnīcā. Man bija vienvietīgs numurs ar saktu uz baseinu, kurā es cerēju vasarā peldēties, bet aģentūras alkatības dēļ mūs vienkārši izmeta no šīs mazās paradīzes, kuru mēs katrs bijām sev izsapņojuši. Daži gribēja sakrāt naudu jaunam dzīvoklim vai mašīnai, cits mācībām, bet dažs labs meitenēm un alkoholam. Un es? Es gribēju visu un uzreiz. Bet, diemžēl vai par laimi, es biju pirmais starp visiem atlaistajiem, kurš sarunāja autobusu atpakaļ uz Latviju.

    Lasīt

  • Medus - gardumam 50 miljonu gadu

    Zinātnieki uzskata, ka savvaļas bites uz mūsu planētas parādījās pirms 50 miljoniem gadu, kas nozīmē, ka medus vēsture vairākus desmitus reižu pārsniedz cilvēces vēsturi. Medu bites gatavoja tikai un vienīgi sev, taču visi apkārtējie visiem spēkiem centās to viņām atņemt, tāpēc nācās to vākt daudz vairāk, nekā bija nepieciešams, lai spiets izdzīvotu. Saldo gardumu kāroja daudzi dzīvnieki. Par medu ar bitēm cīnījās arī cilvēkveidīgie pērtiķi...

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Velda, Velta

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.