Ezerzeme - Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada avīze

Anastasija Udalova: "Jaunais “Dzintars” ikkatram!"
- Viedoklis
- 26.11.2021 11:53
Dzīve turpinās kā parasti un sastāv no dažādiem notikumiem. Pozitīviem un negatīviem. Kam galu galā arī ir savs rezultāts ar plusa vai mīnusa zīmi.
Lasīt

Paņemiet mājās palīgu!
- Viedoklis
- 26.11.2021 11:48
Ilgi pirms Dievs radīja cilvēku un par viņa mājām kļuva Zeme, te jau bija dzīvnieki un putni. Tie tika radīti pirms mums! Dzīvnieki neprot melot, izlikties vai liekuļot. Viņi ir patiesi un godīgi savās vēlmēs un attieksmē pret apkārtējiem. Cilvēks valda pār pasauli, ir atbildīgs par vides un dabas resursu aizsardzību. Diemžēl katru gadu pašlabums un vēlme kļūt bagātam ņem virsroku, tāpēc Sarkanā grāmata aizvien tiek papildināta ar apdraudētām dzīvnieku un putnu sugām. Tomēr dabā ir ne tikai savvaļas dzīvnieki, bet arī mājdzīvnieki. Viņi ir blakus cilvēkam visu mūžu. Mājdzīvnieki ne tikai vienmēr ir sardzē, pasargājot māju no svešiniekiem vai kaitīgiem grauzējiem, bet arī dziedina savus saimniekus! Viņi ir īsti palīgi ikdienā!
Lasīt

Hinkali - Gruzijas noslēpums
- Noderīgi
- 26.11.2021 11:09
Vienosimies uzreiz, neskatoties uz ārējo un iekšējo līdzību, hinkali nav nekāda sakara ar pelmeņiem. Kaut vai tāpēc, ka tos gatavo pēc īpašas receptes, sarežģītas un daudzpakāpju. Gatavošanas process ir tik sarežģīts, ka ne katra saimniece uzņemsies gatavot šo ēdienu savai ģimenei. Bet, ja viņa zina, kā pagatavot hinkali, viņa kļūst par slavenību savā pilsētā, kvartālā, ciematā. Droši vien, šis ir visnoslēpumainākais gruzīnu virtuves ēdiens, simboliskākais un sarežģītākais.
Lasīt

Katra Krāslavas novada iedzīvotāja līdzdalība ir svarīga novada nākotnei
- Sabiedrība
- 17.11.2021 15:05
Laikraksts “Ezerzeme” jau tika informējis iedzīvotājus par to, ka tiek izstrādāti jauni Krāslavas novada attīstības dokumenti – ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2037. gadam un attīstības programma 2021. – 2027.gadam.
Lasīt

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!
- Viedoklis
- 17.11.2021 15:03
18. novembris ikvienam latvietim ir nozīmīga diena, jo tieši 18.novembrī 103 gadus senā pagātnē tika proklamēta Latvijas Republika. Tas nozīmēja, ka Latvija 1918. gada 18.novembrī tika pasludināta par neatkarīgu valsti – neatkarīgu teritoriju. Par Latvijas neatkarību daudz sviedru un asiņu izlēja mūsu senči – mūsu vectēvi. Tāpēc tā ir dziļi sirdī katram latvietim, gan priekos, gan bēdās. Mēs, šodienas paaudzes, varam atcerēties tikai tos 1990. gada notikumus un pasākumus, kad tika atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika. Kad atkal skanēja Latvijas himna “Dievs svētī Latviju” un atkal mastos pacēlās sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Tās bija prieka un laimes asaras! Nu atkal ausa cerība būt brīviem un laimīgiem savā zemē! Ar sarkanbaltsarkanu lentīti lepni uz krūtīm, pacilātu noskaņojumu, satraukumu, vareniem pasākumiem, labiem darbiem, veikumiem mēs visus šos gadus sagaidījām Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus. Pilsētās, ciematos, laukos valdīja īpašs svinīgums, pacilātība, prieks. Notika koncerti, sarīkojumi, balles, kas pacēla cilvēku garastāvokli, dzīves kvalitāti. Cik prieka un sajūsmas sagādāja krāsainie salūti. Par to priecājās gan lieli, gan mazi. Toreiz mazliet mulsināja lielie naudas rēķini, kas tika tērēti šiem krāšņajiem pasākumiem. Bet šobrīd visu, visu apklusināja slimības, pandēmijas vara. Varbūt šeit kaut kas nav kārtībā? Draudoša, baidoša sirēna skan no visām malu malām:”Covid-19”. Varbūt šie draudi, bailes, iebiedēšana un stresi, pat ne mazākā prieka stariņa arī lielā mērā iznīcina mūsu tautas imunitāti? Pat svētku priekšvakarā mēs dzīvojam apspiestībā un milzīgā nebrīvē un bailēs. Milzīga sāpe ir bezrūpība par cilvēku veselību, kas ir galvenais dzīves pamats. Diez vai var īsti glābt cilvēces esamību vienīgi piespiestās potes, ja jau gadu garumā ir aizmirstas rūpes par cilvēku veselību būtībā. Vai tiešām ielaistās kaites nav galvenais cēlonis smagajai cīņai pret nikno slimību. Vai tas daudzkārtīgi nesamazina sabiedēto un pie zemes liekto cilvēku imunitāti? Vai mums nav baiļu par savu brīvību, par nākotni un kopumā par savu Latviju?
Lasīt

Jo daudzveidīgāks piedāvājums, jo interesantāk
- Dzīvestāsti
- 17.11.2021 14:45
Šķiet, ka tūrisma sezona ir beigusies, bet Krāslavas novadā ir vietas, kur arī ziemā var baudīt dabu un klusumu, galvenais, lai epidemioloģiskā situācija to atļauj. Mūsu tikšanās ar Koževņikovu ģimeni notika novembra svētdienas pēcpusdienā. Sarunas fonā kamīnā omulīgi sprakšķēja malka...
Lasīt

Požarska kotletes - karalisks gardums un sapiņķerēts stāsts
- Noderīgi
- 17.11.2021 14:42
Šis kulinārijas šedevrs tika cildināts dzejas pantos, aprakstīts ceļojumu piezīmēs, tam par godu tika publicētas odas žurnālos. Ēdiens kļuva par sensāciju tajā tālajā laikā, kad Krievijas impērijā vēl nebija dzelzceļa, un ceļš no Sanktpēterburgas uz Maskavu ilga piecas dienas. Droši vien nav ēdiena, kas būtu apvīts tik daudzām leģendām un izpelnījies tādu vēsturnieku interesi. Požarska kotletes joprojām ir aktuālas, katru gadu Toržokā notiek festivāls, kas pulcē labākos šefpavārus no visas Krievijas. Tas viss, lai izprastu galvenos vēsturiskā ēdiena noslēpumus, par kuriem reiz krodziniekam Požarskim tika piešķirts tituls "Viņa Imperatoriskās Majestātes galma piegādātājs".
Lasīt

Pasaules rekordu iekarošana
- Dzīvestāsti
- 12.11.2021 16:32
Krāslava, maza pilsētiņa uz planētas kartes, vairākkārt pasaulei vēstījusi par sporta zvaigznēm vieglatlētikā. Juris Silovs, Valentīna Gotovska, Ineta Radeviča, Dmitrijs Silovs... Pēdējos gados svarcelšanas čempionātu hronikā sāka mirdzēt mūsu ģimnāzista Aivja Plociņa vārds.
Lasīt

Daži papildina zivju resursus ezeros, citi iznīcina
- Sabiedrība
- 12.11.2021 16:30
Latgale – dzimtā, mīļā zeme. Simtiem ezeru klusais spīdums, Daugavas runīgie ūdeņi - atpūtnieka augstākā svētība. Nav iespējams vārdos izteikt to laimi, kas mums dāvāta no augšas, skatīties uz ūdeni, kā arī apbrīnot dabas skaistumu.
Lasīt

Slutišķu vecticībnieku lauku sētā
- Sabiedrība
- 12.11.2021 16:27
2021. gada 26. oktobrī Slutišķu ciems un etnogrāfiskā brīvdabas ekspozīcija “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta” svinēja savu atjaunošanas 20 gadu jubileju. Lauku sēta atrodas Naujenes pagasta Daugavas labā krasta terasē, Markovas pilskalna pakājē, Slutišķu ciema teritorijā. Vēstures avotos šis ciems pirmo reizi minēts 1785. gadā. Ekspozīcijas rekonstrukcijas procesā nozīmīgu palīdzību sniedza Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas vides aizsardzības fonds, kā arī organizācijas, kas atbalstīja vietējo aktīvistu, starp kuriem bija arī Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Svetlana Gavrilova, iniciatīvu.
Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

Sandis, Uldis, Ulvis

Partneri

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]