Teritorijas ziņā lielākā Centrālāzijas valsts atrodas tālu no mums. Tikai nedaudziem no mums tur ir radinieki vai paziņas. Patiesībā ziņas no turienes mūs sasniedza ļoti reti, ja neskaita bravūrīgās ziņas par labklājību un augstajiem attīstības tempiem, ar ko mūs priecēja daži televīzijas kanāli no Austrumiem.
Lasīt
Dzīve paiet ātri, gadi skrien kā putni, paliek sasniegumi. Visprecīzāko pārdzīvotā un piedzīvotā vērtējumu par katru no mums nosaka līdzcilvēki. Un, kad trešās tūkstošgades no Kristus dzimšanas divdesmit pirmā gada noslēgumā visu valsti aplidoja ziņa, ka mūsu Marija Micķeviča ir iekļuvusi konkursa finālistu trijniekā, pretendējot uz titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā”, biju patiesi sajūsmā: pasaulē ir taisnīgums! Divdesmit četru gadu ilgā, tautas virmojošo kaislību pilnā, vērienīgā nevalstiskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" rīkotajā konkursā pirmo reizi Top 3 skanēja Krāslava. Augstākā atzinība, ar intrigu, kas saglabāta līdz favorīta vārda paziņošanai. Šoreiz – Rundāles pilī! Nominantu trijotne ir cienīga - mākslas vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis, talantīgā pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe un “Varavīksnes” vidusskolas direktore Marija Micķeviča. Kas?..
Lasīt
Ar dagdānieti Darju mēs nejauši satikāmies kādā Krāslavas ieliņā – sen nebijām redzējušies. Kā var aizmirst efektīgo meiteni, slavenā ansambļa "Akolica" rotu!
Lasīt
Daudzi Krāslavas nami vēl izrotāti svētku uguntiņām – kāds krāšņi, kāds pieticīgāk. Bet viens no daudzdzīvokļu namiem - Raiņa ielā 15, arī bez rotājumiem izskatās skaisti un svinīgi. Atjaunoti jumtiņi virs ārdurvīm, lietus ūdens tiek novadīts vajadzīgajā virzienā pa jaunām notekcaurulēm, kārtīgas aizsargapmales ap ēkas pamatiem un visam namam vienāda, tumši zaļa lodžiju apdare. Vēlāk viena no manām sarunas biedrenēm, Stefānija pastāstīja, ka ievērojusi citu namu iedzīvotājus, kuri pastaigājoties, uzmanīgi aplūko sakopto namu un dažkārt uzdod jautājumu - kas un par kādiem līdzekļiem veicis remontdarbus?
LasītJaungada brīvdienas ir pagājušas, palikušas pagātnē, ja vien, protams, neskaita problēmas, kuras palikušas pēc tām. Es domāju gremošanas traucējumus, pārēšanās sekas un varbūt pat hroniska gastrīta saasināšanos. Laiks parunāt par šodien tik nepelnīti aizmirstajiem un nenovērtētajiem rutkiem. Protams, nevar nepažēloties par to, ka nebūt ne katrā lielveikalā var atrast rutkus, kas ir vistuvākais redīsa un ķīniešu baltā redīsa (daikona) radinieks. Par laimi, daudzi to joprojām audzē, zinot par visām tā noderīgajām īpašībām un izcilo garšu. Rutkus ēda jau senajā Ēģiptē. To var teikt ar pārliecību, jo šīs sakņu kultūras attēls ir atrodams daudzu faraonu kapeņu gleznās. Teikšu pat vairāk: viņi ēda ne tikai pašu rutku, bet arī tā lapas. No lapām tika izspiesta smaržīga augu eļļa, kas arī bija noderīga veselībai. Ēģiptē rutkus pārsvarā ēda neapstrādātus, tos iekļāva piramīdu celtnieku uzturā, aristokrāti tos visbiežāk izmantoja kā zāles. Bet Grieķijā jau tika gatavots vairāk nekā ducis ēdienu, tika audzētas vairākas šīs asās, smaržīgās un aromātiskās sakņu kultūras šķirnes.
LasītVārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Žurnālistu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.
Lasīt
Ziema. Kļuvis auksts, pūš ziemeļvēji, daudz kas kļuvis dārgāks, joprojām plosās kovids... nomāc grūtsirdība. Gaismiņas eglēs gan sola ticību, cerību, mīlestību, bet viss nav tik vienkārši.
Lasīt
Aizvadīti divi kovida gadi, piespiedu ierobežojumu periods visās dzīves jomās, īpaši kultūras pasākumu organizēšanā. Taču “Ne no maizes vien cilvēks dzīvo”… Vieniem ierobežojumu periods ir pamatots iemesls neizdarībai, citiem – jaunu iespēju laiks.
Lasīt
Svētdiena, otrā Ziemassvētku diena. Ārā bija īsts ziemas laiks, pūta lēns, bet caururbjošs vējiņš. Cita lieta mājās... Mājīgi un silti. Svinīgi izrotātā Ziemassvētku eglīte ir pārpildīta ar dažādām rotaļlietām un bumbiņām, vītne mirdz dažādās krāsās...
Lasīt
Nebūs melots, sakot, ka decembra izskaņa laikam ikvienam no mums ir viens no skaistākajiem mirkļiem, kad gaisā virmo prieks, patīkams satraukums un gaidas... Jo ir Ziemassvētku laiks.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
