• “Ļaujiet bērniem nākt pie manis” (Mk 10, 13-14)

    Jau ilgāku laiku nebija apmeklēta Dagdas Svētās Annas katoļu baznīca. Un te tāds jauks, aizkustinošs pārsteigums - bērniem izveidots jauks stūrītis. Kā izrādās, tas jau pastāv šajā baznīcā veselu gadu. Tā ir vieta, rūpīgi sagatavota vide, kur bērns var spert savus soļus ticībā atbilstoši savam vecumam.

    Lasīt
  • Kultūras kanona konkurss

    Pēc tam, kad “Varavīksnes” skolas vecāko klašu skolēni noklausījās Latvijas kultūras kanona desmitgadei veltītās Nacionālās bibliotēkas speciālistu lekcijas, pārrunāja tā saturu, iespējamo vērtību un artefaktu saraksta paplašināšanu, pagāja pusotrs mēnesis. Rudens brīvlaikā saņēmām informāciju par jaunu, jubilejas Kultūras kanona konkursu skolēniem. Kad aicināju 12. klases skolēnus izmēģināt spēkus šajā nopietnajā pasākumā, uz atsaucību īsti necerēju. Vēl jo lielāks prieks bija uzzināt, ka konkursa komanda ir sapulcējusies un Guntis Ungurs (12.a), Arina Skovorodko un Evita Mažuta (abas no 12.c) nolēmuši sākt gatavoties konkursa uzdevumam.

    Lasīt
  • Mārrutki: 35 gadsimtus veselības sardzē

    Visā pasaulē mārrutkus uzskata par tipisku krievu garšvielu, kas jebkuram gaļas vai zivju ēdienam piešķir tādu kā "austrumslāvu" kolorītu. Tas ir, ja neņem vērā japāņu vai korejiešu tradīcijas, izmantot savu, zaļo un spēcīgo sakni, kas tradicionālajiem austrumu ēdieniem piešķir īpašu šiku un asumu. Bet atstāsim mierā Tālos Austrumus un pievērsīsimies Vecās pasaules tradīcijām.

    Lasīt
  • Cienījamie lasītāji!

    Jau šajā svētdienā Adventa vainagā iedegsies pirmā svecīte, kas simbolizē cerību. Ar pirmo aizdegto svecīti sākas kristīgās baznīcas liturģiskais jaunais gads.

    Lasīt
  • Paņemiet mājās palīgu!

    Ilgi pirms Dievs radīja cilvēku un par viņa mājām kļuva Zeme, te jau bija dzīvnieki un putni. Tie tika radīti pirms mums! Dzīvnieki neprot melot, izlikties vai liekuļot. Viņi ir patiesi un godīgi savās vēlmēs un attieksmē pret apkārtējiem. Cilvēks valda pār pasauli, ir atbildīgs par vides un dabas resursu aizsardzību. Diemžēl katru gadu pašlabums un vēlme kļūt bagātam ņem virsroku, tāpēc Sarkanā grāmata aizvien tiek papildināta ar apdraudētām dzīvnieku un putnu sugām. Tomēr dabā ir ne tikai savvaļas dzīvnieki, bet arī mājdzīvnieki. Viņi ir blakus cilvēkam visu mūžu. Mājdzīvnieki ne tikai vienmēr ir sardzē, pasargājot māju no svešiniekiem vai kaitīgiem grauzējiem, bet arī dziedina savus saimniekus! Viņi ir īsti palīgi ikdienā!

    Lasīt
  • Hinkali - Gruzijas noslēpums

    Vienosimies uzreiz, neskatoties uz ārējo un iekšējo līdzību, hinkali nav nekāda sakara ar pelmeņiem. Kaut vai tāpēc, ka tos gatavo pēc īpašas receptes, sarežģītas un daudzpakāpju. Gatavošanas process ir tik sarežģīts, ka ne katra saimniece uzņemsies gatavot šo ēdienu savai ģimenei. Bet, ja viņa zina, kā pagatavot hinkali, viņa kļūst par slavenību savā pilsētā, kvartālā, ciematā. Droši vien, šis ir visnoslēpumainākais gruzīnu virtuves ēdiens, simboliskākais un sarežģītākais.

    Lasīt
  • Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

    18. novembris ikvienam latvietim ir nozīmīga diena, jo tieši 18.novembrī 103 gadus senā pagātnē tika proklamēta Latvijas Republika. Tas nozīmēja, ka Latvija 1918. gada 18.novembrī tika pasludināta par neatkarīgu valsti – neatkarīgu teritoriju. Par Latvijas neatkarību daudz sviedru un asiņu izlēja mūsu senči – mūsu vectēvi. Tāpēc tā ir dziļi sirdī katram latvietim, gan priekos, gan bēdās. Mēs, šodienas paaudzes, varam atcerēties tikai tos 1990. gada notikumus un pasākumus, kad tika atjaunota neatkarīgā Latvijas Republika. Kad atkal skanēja Latvijas himna “Dievs svētī Latviju” un atkal mastos pacēlās sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Tās bija prieka un laimes asaras! Nu atkal ausa cerība būt brīviem un laimīgiem savā zemē! Ar sarkanbaltsarkanu lentīti lepni uz krūtīm, pacilātu noskaņojumu, satraukumu, vareniem pasākumiem, labiem darbiem, veikumiem mēs visus šos gadus sagaidījām Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus. Pilsētās, ciematos, laukos valdīja īpašs svinīgums, pacilātība, prieks. Notika koncerti, sarīkojumi, balles, kas pacēla cilvēku garastāvokli, dzīves kvalitāti. Cik prieka un sajūsmas sagādāja krāsainie salūti. Par to priecājās gan lieli, gan mazi. Toreiz mazliet mulsināja lielie naudas rēķini, kas tika tērēti šiem krāšņajiem pasākumiem. Bet šobrīd visu, visu apklusināja slimības, pandēmijas vara. Varbūt šeit kaut kas nav kārtībā? Draudoša, baidoša sirēna skan no visām malu malām:”Covid-19”. Varbūt šie draudi, bailes, iebiedēšana un stresi, pat ne mazākā prieka stariņa arī lielā mērā iznīcina mūsu tautas imunitāti? Pat svētku priekšvakarā mēs dzīvojam apspiestībā un milzīgā nebrīvē un bailēs. Milzīga sāpe ir bezrūpība par cilvēku veselību, kas ir galvenais dzīves pamats. Diez vai var īsti glābt cilvēces esamību vienīgi piespiestās potes, ja jau gadu garumā ir aizmirstas rūpes par cilvēku veselību būtībā. Vai tiešām ielaistās kaites nav galvenais cēlonis smagajai cīņai pret nikno slimību. Vai tas daudzkārtīgi nesamazina sabiedēto un pie zemes liekto cilvēku imunitāti? Vai mums nav baiļu par savu brīvību, par nākotni un kopumā par savu Latviju?

    Lasīt