• Par migrantu krīzi Eiropā un tās pasūtītājiem

    Sākumā nedaudz jāpiemin Eiropas garīgais tēvs. ES politiķi ļoti godā Paneiropas savienības dibinātāju un apvienotās Eiropas ideologu Rihardu Kudenhovu – Kalergi (1894-1972), kuru viņi sauc par Eiropas Savienības garīgo tēvu. Viņa 20. gadsimtā sarakstītie darbi “Paneiropa” un “Cīņa par Paneiropu” ir labi zināmi un tiek uzskatīti par Eiropas būvniecības manifestu. Šajos darbos ir izklāstīti ES radīšanas mērķi un uzdevumi, kuri līdz pat šai dienai paliek nemainīgi.

    Lasīt
  • Laikraksta “Ezerzeme” korespondente apgūst prasmes pētnieciskajā žurnālistikā

    Ja jums jautātu, kurš sabiedrībā ir vairāk nemīlēts - politiķis vai žurnālists, jūs droši vien atbildētu, ka politiķis, taču daļa politiķu steigtu atbildētu, ka žurnālists, jo tieši žurnālisti daudziem mēdz traucēt mierīgi dzīvot, jo viņiem izdodas izvilkt no skapja to “skeletiņu”, kas aizbultēts aiz septiņām atslēgām - aizmirstībai. Vai visiem žurnālistiem ir pa spēkam šos paslēptos “skeletiņus” uziet un atmaskot? Protams, ka ne. Un tam ir savi iemesli. Spilgtākie atklājēji jeb pētnieciskās žurnālistikas speciālisti ir Baltijas bezpeļņas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālisti, kuri strādā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses.

    Lasīt
  • Diskusija par pensijām

    Turpinājums. Sākums № 73 no 2015.09.25. Par priekšlaicīgām pensijām Kāpēc tās apmērs sastāda 50 % no piešķirtā pensijas apmēra? Pēteris Leiškalns: “Šādas pensijas ir tikai Latvijas fenomens, kas parādījās 1997. gadā. Tad tās apmērs bija 80 %. Bija plānots šādas pensijas likvidēt jau 2013. gadā. Taču, pienākot noteiktajam laikam, tika nolemts tās saglabāt, ievērojot noteikumu, ka to apmērs būs nevis 80 %, bet 50 %. Kāpēc saglabāja? Iedomājieties: cilvēks sasniedz pirmspensijas vecumu, līdz pamatpensijai viņam jāgaida vēl vairāki gadi. Pārkvalificēties, es domāju, viņam lielas jēgas nav, tāpēc labāk lai saņem šo naudu, kaut arī nedaudz. Par šādu sistēmu iestājās arī Darba devēju konfederācija – lai nemocītu cilvēkus un neliktu pēc 60 gadu vecuma viņiem meklēt savu vietu dzīvē.

    Lasīt
  • Metēju diena

    Krāslavas Varavīksnes viduskolas stadionā 22. septembrī aizritēja tradicionālās metēju dienas sacensības, kurās Krās- lavas novada skolēni varēja pierādīt savas prasmes šķēpa, bumbiņas, granātas mešanā un lodes grūšanā. Savā starpā sacentās skolēni no Krāslavas pamatskolas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas, Šķeltovas pamatskolas un Andzeļu pamatskolas.

    Lasīt
  • Rudens kross 2015

    29. septembrī Krāslavā noritēja tradicionālais rudens kross skolēniem, kurā sacentās labākie Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada skrējēji.

    Lasīt
  • 1889. gadā tika atvērts kabarē „Mulenrūža”

    Ir iemesls! Vēstures fakti liecina par to, ka iestādes ar nosaukumu „kabarē” parādījās, kā tas bieži vien notiek, pateicoties aizliegumam. XIX gadsimta vidū Francijas imperators Luijs Napoleons aizliedza izpildīt šansonu publiskajās vietās. Tagad ir grūti saprast, kādēļ Francijas valdnieks pieņēma šādu lēmumu. Visticamāk tikai personīgie motīvi pamudināja viņu izvirzīt tik stingras prasības. Šansonjē ilgi nepārdzīvoja.

    Lasīt