Noderīgi

  • 6.raksts. Senioru izglītība

    Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Pastāv vispārpieņemts viedoklis, ka ar vecumu cilvēks arvien mazāk ir spējīgs apgūt jaunas zināšanas un prasmes, ka mācībām piemērotākais vecums — līdz 35 gadiem. Tiek uzskatīts, ka ar gadiem cilvēka smadzenes vairs nespēj kvalitatīvi apgūt sarežģītu informāciju, adaptēties un pieņemt lēmumus. Rietumu valstīs šis mīts ir pilnībā apgāzts, tur jau sen runā par nepārtrauktu profesionālo vai neformālo izglītību visas dzīves garumā - mūžizglītību (lifelong learning).

    Lasīt

  • Vispasaules smaida diena

    Ir iemesls! Kādus tik svētkus nesvin mūsu pasaulē! Ir ģimenes, pilsētas, valsts svētki. Ir dienas, kas vieno visus kristiešus (Ziemassvētki, Lieldienas), ir arī tādas dienas, kas vieno vesela kontinenta iedzīvotājus (Eiropas diena). Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iegūst svētki, kuru mērķis ir vienot visu cilvēci bez jebkādām atšķirībām - reliģiozām, rases un nacionālām. Par tādiem svētkiem var nosaukt arī Smaida dienu, kura tiek atzīmēta šodien.

    Lasīt

  • Uztraukumam nav pamata

    Pilnveidojot pasažieru pārvadājumu sistēmu, Autotransporta direkcija ir uzsākusi pakāpenisku reģionālo vietējo maršrutu tarifu izlīdzināšanu. Šajā sakarā Latvijas Sabiedriskajos medijos izskanējušas bažas par iespējamo nerentablo autobusu maršrutu slēgšanu Latgalē.

    Lasīt

  • Saeima ķersies klāt bēgļiem

    Kārtējo plenārsēdi deputāti veltīja pašreiz karstākajam tematam – bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem. Izskatīšanai tika iesniegti divi likumprojekti. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-TB/LNNK” (NA) izvirzījusi grozījumus, lai bēgļu uzņemšanas jautājumus turpmāk izskatītu parlaments, nevis valdība, kā notiek pašlaik. Pie šiem jautājumiem pieder, piemēram, migrantu uzņemšana un pārvietošana no ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm. Labējo ierosinājumu atbalstījuši arī citi deputāti. Grozījumi tika novirzīti apspriešanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, dokumentam vēl jātiek cauri trim lasījumiem parlamentā.

    Lasīt

  • Ķirurga mākslas darbs - “Kombuļu baznīca”

    Šis neordinārais cilvēks jau sen ir kļuvis par mūsdienu Krāslavas simbolu. Autoritatīvs ķirurgs. Kā “pačukstēja” viņa bijušais pacients un mūsu pašvaldības deputāts, Vjačeslavam Aprupam pat šuves iznāk ne tikai gandrīz nemanāmas, bet mākslinieciskas. Dejojošais dakteris – tā ir ļoti reta parādība. Palika atmiņā viens nesens gadījums Dagdā, kad deju kolektīvs “Jautraviņa”, kam bija jāuzstājas koncertā, pēkšņi sāka uztraukties. Kāds efektīgs dejotājs aizkavējies operāciju zālē. Ar nelielu nokavēšanos, nomainot halātu pret tautas tērpu, ārsts un viņa biedri iznāca uz skatuves. Jāzepa Ornicāna kolektīva priekšnesums vienmēr ir lieliska dāvana skatītājiem.

    Lasīt

  • Kādi noslēpumi tika atklāti biedrības “PATRIA” 5 gadu jubilejā

    Dagdas novadpētniecības muzejs un biedrība “PATRIA” skaisti nosvinēja savu piecu gadu jubileju. Pasākums sākās ar biedrības “PATRIA” karoga iesvētīšanu Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā. Svinīgās Sv. Mises laikā dekāns Pāvils Odiņš iesvētīja karogu, kurš lāpu gājiena pavadībā tika nogādāts līdz novadpētniecības muzejam.

    Lasīt

  • Dzejas dienas sākas ar Baltjanča jauno dzejas krājumu

    Vai esi kādreiz iekodies citronā un izjutis citrona saldo garšu? Nē? Tas nozīmē, ka tu neesi vēl lasījis dzejnieka Baltjanča jauno dzejoļu krājumu “Saldais citrons”. Ar dzejoļu krājuma “Saldais citrons” atklāšanas prezentāciju 15. septembrī Dagdas novadā sākās dzejas dienas.

    Lasīt

  • Baltkrievi, iemīlējušies Latvijā

    Vēl spilgti saglabājušās atmiņas par vasarā notikušo baltkrievu deju un dziesmu festivālu “FEST”, kas tika organizēts Dagdā, bet rudenī saņēmu jaunu ielūgumu uz Krāslavu.

    Lasīt

  • Karaļa Mindauga un karalienes Martas pieminekļa atklāšanas brīdī Aglonā neizpratnes plīvurs netika atsegts

    Bieži dzirdēts, ka vecākiem, izvēloties savu pēcnācēju vārdus, būtu jāzina šo personvārdu nozīme, jo katrā vārdā ir paslēpta šī vārda enerģētika, kas spēj ietekmēt cilvēka likteni. Spilgts piemērs šim apgalvojumam ir lietuviešu izcelsmes personvārds Mindaugs, kā vārdā tika nosaukts Lietuvas karalis. Personvārds Mindaugs cēlies no divu vārdu salikuma. Vārda otrā daļa “daugs” neapšaubāmi latviski tulkojama kā “daudz”, bet pirmā daļa nozīmējusi vai nu “miņa” (lietuviešu menąs) vai “pieminēšana” (lietuviešu minimas), tātad Mindauga vārds latviski varētu būt nozīmējis “atminīgais” vai “daudz minētais” (t.i., Mindaudzis). Tik tiešām, baltu vienīgais kronētais karalis Mindaugs minēts daudzās hronikās, leģendās un nostāstos vairāk nekā pirms 800 gadiem, un ar tikpat lielu pieminēšanas dau- dzumu tiek pieminēts arī 21. gadsimtā. Karaļa Mindauga pieminēšanas nokrāsa abos laikos bijusi ar divējādu raksturu.

    Lasīt

  • 4.raksts. Kāpēc ir svarīgi atzīmēt Starptautisko veco ļaužu dienu?

    Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Latvijas sabiedrība pēdējo 25 gadu laikā tiecas nostiprināt cilvēku apziņā jaunas liberālas vērtības, pārveidot politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu, radīt demokrātiskos institūtus, integrēties rietumu kultūrā, nezaudējot nacionālās identitātes pamatus. Visas šīs izmaiņas bija neizbēgami saistītas ar lieliem izdevumiem, daudz kas no iecerētā pilnībā netika realizēts.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Anrijs, Arkādijs

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.