Noderīgi

  • Diskusija par pensionāru nākotni

    Grāmatu svētki 2015 Viens no svētku centrālajiem notikumiem bija diskusija “Pensiju likuma akmeņainais ceļš”. Tās galvenais viesis programmā bija minēts labklājības ministrs Uldis Augulis. Kā izrādījās, pats ministrs ierasties nevarēja, uz tikšanos ar krāslaviešiem viņš deleģēja parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Bez viņa uz diskusijas vadītājas Māras Lībekas, “Latvijas Avīzes” žurnālistes, jautājumiem atbildēja arī deputāts Romualds Ražuks un Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās politikas eksperts Pēteris Leiškalns. Neskatoties uz to, ka šī diskusija ieinteresēja salīdzinoši mazu mūsu novada iedzīvotāju daļu, manuprāt, tā izdevās piesātināta un bija noderīga, meklējot atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Dažus no tiem apskatīsim detalizētāk.

    Lasīt

  • Oranžais festivāls, ķirbja kariete

    Indra turpina pārsteigt ar savām oriģinālajām idejām. Daudzos svētkos esmu piedalījies sava mūža garumā, bet Ķirbju festivālu redzēju pirmo reizi. Un arī bija, par ko brīnīties: pasaku motīvu un izzinoši praktisku padomu sintēze, kur valdīja cienījamā Ķirbja kundze. Spilgtā rudenīgā tēlā veiksmīgi iedzīvojās vietējā lauksaimniecības konsultante Valentīna Bārtule, kura nenogurstoši slavēja pasaulē lielāko ogu.

    Lasīt

  • “Laba sirds ir visa sākums”

    Šis Raiņa dzejas citāts izskanēja kā devīze Latvijas Sarkanā Krusta Krās- lavas, Dagdas, Aglonas novadu komitejas un Norvēģijas Sarkanā Krusta Nord-Trøndelag reģionālās komitejas 10 gadu sadarbībai veltītajā pēcpusdienā Krāslavā, 17. septembrī. Kultūras nama foajē katru pasākuma dalībnieku sagaidīja sadarbības projekta nometnes “Domā globāli, rīkojies lokāli!” bērni, dalot koka podziņas, uz kurām katram bija jāuzraksta savs vārds. Turpat podziņas tika iešūtas rāmītī - jaukā dāvaniņā, kas vēlāk aizceļoja uz Norvēģiju. Draudzīgo atmosfēru papildināja Šķaunes nodaļas meistares Renātes Arikānes skaistās lelles un Bērziņu nodaļas smaržīgās un veselīgās tējas.

    Lasīt

  • Raiņa dzimšanas diena Berķenelē

    Turpinot Raiņa jubilejas gada norises, 10. septembrī Raiņa mājā Berķenelē notika skatuves runas konkurss “Zelta sietiņš”. Konkurss ieguvis īpašu popularitāti ne tikai novadā, bet arī ārpus tā, jo dalībnieku skaitu ik gadu kuplina arī skolēni no citiem novadiem un pilsētām. Šogad konkursā piedalījās 65 Latgales novadu un pilsētu skolu 2.–12. klašu audzēkņi no Daugavpils, Jēkabpils, Jersikas, Aglonas. Uz konkursu devās arī mūsu novada latviešu valodas skolotāji I. Barševska, J.Romanovska, I.Japiņa, L.Mačuļska, A.Jakovele, V.Sjadro, I.Jākobsone, I.Grišāne kopā ar saviem audzēkņiem K.Tukāni, L.Onzuli, G.Unguru, K.Porazenko, E.Grišānu, J.Abrosimovu, J.Jākabsonu, J.Umbraško, J.Viļumu.

    Lasīt

  • Ērikas un Andra Križanovsku piedzīvojums kāzu festivālā Baldonē

    Rudens - kāzu laiks. Lai gan rudens kā gadalaiks ir katru gadu, katra topošā līgava vēlas, lai dzīvē ir tikai viens baltā plīvura rudens, kurš, rudens zelta mirdzuma apspīdēts, ilgst visa mūža garumā. Daudziem laulātajiem šo zelta mīlestības dzīpariņu izdodas noturēt līdz pat zelta kāzām, dažiem šis dzīpariņš pārtrūkst un izirst kā balta pērļu kaklarota.

    Lasīt

  • Krievija – Latvija: vai sliedes sarūsēs?

    Tranzīts un pamiers Ukrainā, jaunais “Zīda ceļš” un “Lielās Eiropas” gals – Jūrmalā notiekošajā 20. konferencē “Baltijas forums” politiķi un eksperti no dažādām valstīm runājuši par visai plašu jautājumu loku. Viens no pirmajiem konferences referentiem ar ziņojumu “ASV, ES un Krievija – jaunā realitāte” bija LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Viņa uzstāšanās galvenais temats bija notikumi Ukrainā. Viņš paziņoja, ka Minskas vienošanās neizpildē ir vainojama Krievija, taču “pēdējās Austrumukrainas pašproklamēto pagastu aktivitātes” vispār izslēdzot iespēju uzlabot attiecības ar Maskavu. Viņaprāt, “lai uztvertu vienam otru vairāk kā partneri, nevis pretinieku, vajadzēs neiedomājami daudz nopūlēties, lai dziedinātu pēdējo gadu fiziskās un morālās traumas.”

    Lasīt

  • Valda Zatlera grāmatas prezentācija Krāslavā

    Grāmatu svētki 2015 Krāslavas un Dagdas novadu 14. Grāmatu svētku ietvaros tika organizēta tikšanās ar Latvijas bijušo prezidentu Valdi Zatleru, kurš, pārtraucot darbu aktīvajā politikā, ir laidis klajā grāmatu “Kas es esmu”. Pēc grāmatas izdošanas par to izskanēja dažādi viedokļi. Un tas ir pašsaprotami, cilvēki ir ārkārtīgi atšķirīgi viens no otra. Kāds slavēja, kāds skeptiski nosmēja, ka nu Zatlers vairs nezinot, kas viņš ir utt…

    Lasīt

  • Viņas sapņu kariete

    Daiļrades šķautnes Kā vienu no visspilgtākajām personībām, ar kurām ir tik bagāta mūsu Krāslava, manuprāt, pamatoti var nosaukt arī Jeļenu Vorošilovu. Ik pa brīdim mūsu ceļi krustojas. Bieži redzu viņu bērnu masu pasākumu organizatoru vidū – to uzliek par pienākumu PII “Pīlādzītis” vadītājas vietnieces amats, daudzi novada un pilsētas mēroga svētki un pasākumi neiztiek bez ansambļa “Noktirne” snieguma, un šajā kolektīvā dzied Jeļena Skaistā. Viņas starojošais smaids pavisam nesen rotāja Dagdas vidusskolas zāli, jo mūs, albuma autorus, uzaicināja uz izdevuma „Latgales sirdspuksti” prezentāciju. Biju patiešām pārsteigts, kad pirmo reizi uzzināju par krāslavietes poētisko talantu, kad Jeļena prezentēja pie mikrofona savu radošo veikumu - Jāņa Raiņa vārsmu atdzejojumu... Pārsteigumi turpinājās, kad, izšķirstot šo jauno izdevumu, es atradu Jeļenas Vorošilovas dzejoli “Latgalei”... latviešu valodā.

    Lasīt

  • Sen gaidītā tikšanās jeb draiskule ūdele

    Cilvēks un daba Pēdējo divdesmit gadu laikā savairojās milzum daudz bebru, jenotu un ūdeļu. „Dambju būvētāju” dēļ iet bojā tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā izmantojamo zemju, tai skaitā milzīgas meliorētas zemes platības. Jenoti rada nopietnus draudus putniem, pirmām kārtām, irbēm, pīlēm, rubeņiem. Bet ūdeļu pārpilnība, kuru ēdienkartē karūsas un karpas spēlē īpašu lomu, lika nopietni aizdomāties dīķu īpašniekiem. No Amerikas ievestais dzīvnieks radīja nopietnu konkurenci pat ūdriem.

    Lasīt

  • 4. raksts. Jēdzieni “aktīva novecošanās”, “veiksmīga novecošanās”, “produktīva novecošanās”, “veselīga ilgdzīvošana”

    Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Iedzīvotāju novecošanās kā sociāls process izsauc jaunu individuālās novecošanās apjēgšanas nepieciešamību. Izšķir hronoloģisko, bioloģisko, sociālo un psiholoģisko novecošanos. Hronoloģiskā novecošanās ir faktiski nodzīvotais gadu skaits (pasē norādītais vecums). Bioloģiskā novecošanās norāda uz vispārējo veselības stāvokli, cilvēka dzīvotspējīgumu un dzīvei svarīgu funkciju efektivitāti. Psiholoģiskā novecošanās ir indivīda adaptēšanās un uzvedības saskaņošanas spēju samazināšanās pret apkārtējās pasaules prasībām.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Felicita, Fēlikss

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.