Krimināls, notikumi
- Noderīgi
- 29.09.2015 08:56
Laika periodā no 18. līdz 25. septembrim Krāslavas iecirknī tika reģistrēti 44 notikumi.
LasītLaika periodā no 18. līdz 25. septembrim Krāslavas iecirknī tika reģistrēti 44 notikumi.
LasītAizvadītās nedēļas nogalē, 18. septembrī, Krāslavā notika tradicionālie ikgadējie Grāmatu svētki. Tas ir pasākums visiem tiem, kuri jēdzienu “lasītprieks” uztver nevis abstrakti vai vispārināti, bet attiecībā pret sevi, pret savu dzīvi. Kā arī visiem tiem, kuri tikai nupat uzsākuši ceļu pie grāmatas un līdzcilvēka. Jo, pēc būtības, taisnība vien ir Birutai Eglītei, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītājai, kura uzstājās svētku atklāšanas pasākumā un teica: “Šo svētku uzdevums ir satuvināt cilvēku ar grāmatu un palīdzēt satuvināties vienam ar otru.”
LasītAr šādu nosaukumu nupat klajā nākusi grāmata, kurā apvienota dzeja un fotogrāfijas. Grāmatas vāks ir ļoti lakonisks - uz tumši sarkana vāka baltiem burtiem iespiests grāmatas nosaukums. Tas atgādina Latvijas karogu. Grāmatas saturs vēlreiz apliecina to, cik ļoti mēs mīlam savu dzimteni - Latgali. Dzejas rindu autori ir 101 Latgales dzejnieks, kāds mazāk, cits vairāk pazīstams lasītājiem. Latgalē ir multinacionāla vide, tāpēc grāmatas lappusēs savus lasītājus gaida dzeja latviešu, latgaliešu un krievu valodā.
LasītJūsuprāt?.. Zoja Mažajeva: “Esmu uzņēmēja jau vairāk nekā desmit gadus. Pēc maniem novērojumiem, galvenā problēma ir iedzīvotāju pirktspējas kritums. Mainās Krās- lavas demogrāfiskais sastāvs, pašlaik šeit dominē skolēni un vecāka gadagājuma cilvēki. Senioru vidū pieprasījums apģērbam un apaviem ir visai pieticīgs. Bēdīga tendence...”
LasītGrāmatu svētki 2015 Viens no svētku centrālajiem notikumiem bija diskusija “Pensiju likuma akmeņainais ceļš”. Tās galvenais viesis programmā bija minēts labklājības ministrs Uldis Augulis. Kā izrādījās, pats ministrs ierasties nevarēja, uz tikšanos ar krāslaviešiem viņš deleģēja parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. Bez viņa uz diskusijas vadītājas Māras Lībekas, “Latvijas Avīzes” žurnālistes, jautājumiem atbildēja arī deputāts Romualds Ražuks un Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās politikas eksperts Pēteris Leiškalns. Neskatoties uz to, ka šī diskusija ieinteresēja salīdzinoši mazu mūsu novada iedzīvotāju daļu, manuprāt, tā izdevās piesātināta un bija noderīga, meklējot atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Dažus no tiem apskatīsim detalizētāk.
LasītIndra turpina pārsteigt ar savām oriģinālajām idejām. Daudzos svētkos esmu piedalījies sava mūža garumā, bet Ķirbju festivālu redzēju pirmo reizi. Un arī bija, par ko brīnīties: pasaku motīvu un izzinoši praktisku padomu sintēze, kur valdīja cienījamā Ķirbja kundze. Spilgtā rudenīgā tēlā veiksmīgi iedzīvojās vietējā lauksaimniecības konsultante Valentīna Bārtule, kura nenogurstoši slavēja pasaulē lielāko ogu.
LasītŠis Raiņa dzejas citāts izskanēja kā devīze Latvijas Sarkanā Krusta Krās- lavas, Dagdas, Aglonas novadu komitejas un Norvēģijas Sarkanā Krusta Nord-Trøndelag reģionālās komitejas 10 gadu sadarbībai veltītajā pēcpusdienā Krāslavā, 17. septembrī. Kultūras nama foajē katru pasākuma dalībnieku sagaidīja sadarbības projekta nometnes “Domā globāli, rīkojies lokāli!” bērni, dalot koka podziņas, uz kurām katram bija jāuzraksta savs vārds. Turpat podziņas tika iešūtas rāmītī - jaukā dāvaniņā, kas vēlāk aizceļoja uz Norvēģiju. Draudzīgo atmosfēru papildināja Šķaunes nodaļas meistares Renātes Arikānes skaistās lelles un Bērziņu nodaļas smaržīgās un veselīgās tējas.
LasītTurpinot Raiņa jubilejas gada norises, 10. septembrī Raiņa mājā Berķenelē notika skatuves runas konkurss “Zelta sietiņš”. Konkurss ieguvis īpašu popularitāti ne tikai novadā, bet arī ārpus tā, jo dalībnieku skaitu ik gadu kuplina arī skolēni no citiem novadiem un pilsētām. Šogad konkursā piedalījās 65 Latgales novadu un pilsētu skolu 2.–12. klašu audzēkņi no Daugavpils, Jēkabpils, Jersikas, Aglonas. Uz konkursu devās arī mūsu novada latviešu valodas skolotāji I. Barševska, J.Romanovska, I.Japiņa, L.Mačuļska, A.Jakovele, V.Sjadro, I.Jākobsone, I.Grišāne kopā ar saviem audzēkņiem K.Tukāni, L.Onzuli, G.Unguru, K.Porazenko, E.Grišānu, J.Abrosimovu, J.Jākabsonu, J.Umbraško, J.Viļumu.
LasītRudens - kāzu laiks. Lai gan rudens kā gadalaiks ir katru gadu, katra topošā līgava vēlas, lai dzīvē ir tikai viens baltā plīvura rudens, kurš, rudens zelta mirdzuma apspīdēts, ilgst visa mūža garumā. Daudziem laulātajiem šo zelta mīlestības dzīpariņu izdodas noturēt līdz pat zelta kāzām, dažiem šis dzīpariņš pārtrūkst un izirst kā balta pērļu kaklarota.
LasītTranzīts un pamiers Ukrainā, jaunais “Zīda ceļš” un “Lielās Eiropas” gals – Jūrmalā notiekošajā 20. konferencē “Baltijas forums” politiķi un eksperti no dažādām valstīm runājuši par visai plašu jautājumu loku. Viens no pirmajiem konferences referentiem ar ziņojumu “ASV, ES un Krievija – jaunā realitāte” bija LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Viņa uzstāšanās galvenais temats bija notikumi Ukrainā. Viņš paziņoja, ka Minskas vienošanās neizpildē ir vainojama Krievija, taču “pēdējās Austrumukrainas pašproklamēto pagastu aktivitātes” vispār izslēdzot iespēju uzlabot attiecības ar Maskavu. Viņaprāt, “lai uztvertu vienam otru vairāk kā partneri, nevis pretinieku, vajadzēs neiedomājami daudz nopūlēties, lai dziedinātu pēdējo gadu fiziskās un morālās traumas.”
Lasīt