Caur mākslu uz mīlestību
- Sabiedrība
- 17.07.2020 11:59
10. jūlijā Daugavpils pilsētas domes telpās notika Krāslavas slimnīcas ķirurga Vjačeslava Aprupa gleznu izstādes “Caur mākslu uz mīlestību” atklāšana.
Lasīt10. jūlijā Daugavpils pilsētas domes telpās notika Krāslavas slimnīcas ķirurga Vjačeslava Aprupa gleznu izstādes “Caur mākslu uz mīlestību” atklāšana.
LasītĀrsti turpina atklāt jaunus COVID-19 gadījumus, bet mūsu valstī saslimušo skaits samazinās. Dzīve atgriežas ierastā ritmā.
Lasīt
Mans saimnieks bija priekšzīmīgs. Pirms kara 47 ha zemes viņam bija 7 zirgi un 25 govis. Par tādu mērķtiecīgu saimniekošanu bija saņēmis pat valsts apbalvojumu, ar ko ļoti lepojās.
LasītSaule, pasaku varoņi, simtiem krāsainu balonu, vecāki ar bērniem, saldumi... Tā pirmajā jūlija piektdienā Dagdā notika jaunā bērnu rotaļu laukuma atklāšana.
LasītAr koronavīrusu saistītās neparedzētās epidemioloģiskās problēmas ir iedragājušas ekonomisko stabilitāti daudzās uzņēmējdarbības jomās. Darbību piespiedu apturēšana, pagaidu bezdarbs, nespēja savlaicīgi atmaksāt aizdevumus – tā rezultātā daudzas firmas nonākušas uz izdzīvošanas robežas. Tomēr pasaules biznesa prakse vēsta: krīze - tās ir arī jaunas iespējas.
Lasīt
No bada mēs visi bijām ļoti izkāmējuši. Ieraugot pavisam vārgos, vācieši sūtīja tos uz lazareti, kazarmās neļāva nomirt. Lazarete atradās netālu no kapsētas, cauri visai nometnei līdz turienei vijās ceļš. Visbiežāk slimniekus aizveda no rumāņu barakām. Katru rītu mēs redzējām vienu un to pašu, kā ieslodzītie ar rokām stūma ratiņus, kuros bija tādi, kuri vairs nespēja paiet. Ratiņus veda uz lazareti, kur lielākā daļa pacientu nomira. Krieviem arī nebija viegli, bet rumāņi nevarēja izturēt vietējo klimatu. Neskatoties uz to, ka bija daudz līķu, katrs tika apbedīts atsevišķā kapā, zārkos. Uz kapa lika betona plāksni, krustu... Mēs visi gaidījām pavasari, jo mums tika solīts darbs vācu saimniecībās. Šajā laikā nometnē tika radīta dziesma pēc “Tas notika netālu no Poltavas” motīviem: Tas notika pie Lamsdorfas, slikts lieta, draugi, vācieši par mums ņirgājās, neļāva mums dzīvot... Vācieši mums deva maizi, deva bija mazuļa dūres lielumā un pusdienām bija viras kauss...”
Lasīt1993. gada vasara: Piena ceļš; Abonentu kļūst mazāk; Kafejnīca nodega; Baleta studija Indrā; Un atnāks Salatētis; Valsts bez valodas; Dzert vai nedzert? Bez Guļkinas... Izdzīvošanas prakse; Indes un likvidācija.
Lasīt
Ieslodzīto barakas bija zemas, ar vienvietīgām lāvām. Pusdienās mums deva zupu jeb cietuma viru. Šķidra dārzeņu zupa, kurai pievienoti kukurūzas milti. Maizes deva - divu sērkociņu kastīšu lielumā. Tas arī viss! Zupa - viens kausiņš. Tā tika ātri izdzerta kā tēja, karote nebija vajadzīga. Izdzērām un atkal stāvējām rindā, cerēdami saņemt papildu porciju.
Lasīt1993. gada vasara - Mantojuma kaislības; Izvēles vasara; Mūza atnākusi; Robinsoni noķerti; Parlaments ievēlēts; Krāslavai - 70; Krāslavā lasa; Pirmā mise - dzimtenē; Ragana vainīga; Banka iesaldēta.
LasītAglona - svētīts novads, pasaulslavens ciemats, katoļu svētvieta, tūrisma - riteņ braukšana, ūdens, baikeri - maršrutu krustojums... [PIC=2228:center]
Lasīt