Septiņreiz nomēri, pirms nogriez – biomedicīnas inženierijā svarīgi saglabāt vēsu prātu

img

Vārdu salikums “biomedicīnas inženierija” ietver sevī divas dažādas jomas – medicīnu un inženieriju, taču otrā ir izteiktāka. Ikdienā lielākoties jāstrādā ar dažādām medicīniskām iekārtām, aparātiem un instrumentiem, pārbaudot, projektējot, pilnveidojot, harmonizējot un ieviešot tos dzīvē. “Tā ir milzīga atbildība! Iedomāsimies mazuli, kas piedzimis priekšlaicīgi – viņš pats vēl nespēj ēst, viņam salst, tāpēc viņš tiek ievietots inkubatorā. Ja šim inkubatoram ir kāds defekts, mazuļa dzīvībai var draudēt briesmas. Un tā būs nevis ārsta kļūme, bet gan biomedicīnas inženiera atbildība”, stāsta Irina Bodere. Irina pirms dažiem gadiem absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti, iegūdama profesionālo bakalaura grādu medicīnas fizikā un medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesionālo kvalifikāciju, sekmīgi pabeigusi maģistrantūras programmu un šobrīd turpina doktorantūras studijas Gentes Universitātē Beļģijā.

Visa pamatā matemātika un fizika



“Biomedicīnas inženieri savā darbā apvieno padziļinātas bioloģijas, medicīnas un inženiertehniskās zināšanas, lai rastu inovatīvus risinājumus medicīnas un veselības aizsardzības jomā. Lai kļūtu par labu speciālistu, vismaz pamatlīmenī jāpārzina medicīna, īpaši jau anatomija un fizioloģija. Taču profesijas bāze ir matemātika un fizika”. Šie priekšmeti Irinai patika jau skolas laikā. Mācīdamās Daugavpils Krievu vidusskolā-licejā, apmēram 12. klasē jauniete saprata, ka vēlas apgūt kādu tehnisku specialitāti. Izpētījusi Rīgas Tehniskās universitātes piedāvājumu un apspriedusies ar vecākiem, nolēma pieteikties RTU Mašīnzinību un transporta fakultātē. Nule bija apmeklētas Atvērto durvju dienas, un šķita, ka izvēlētā profesija būs gan perspektīva darba tirgū, gan – vēl jo svarīgāk – sirdij tīkama. Interesanti, ka pamatskolas klasēs Irina apsvēra domu kļūt par ekonomisti un strādāt bankā, kādu brīdi vēlējās kļūt par stomatoloģi, jo zobārstniecībā strādāja radiniece. Taču ar laiku abas šīs alternatīvas palika otrajā plānā.



Anna ZEMBLICKA



Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 18 (02.03.2018.)